Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils kriminālprocesos pirms 10 gadiem uzliktais mantas arests bijis vajadzīgs nevis tāpēc, lai kaut ko konfiscētu Aivaram Lembergam vai kādam citam procesu dalībniekam, - tas bijis vajadzīgs, lai R. Meroni kabatā pārliktu pārējās, nearestētās kapitāla daļas. Tā rāda dokumenti, e-pasti un faili, kas demonstrē A/S Baltic Coal Terminal (jeb Ventspils jaunā ogļu termināļa) akciju īpašnieka maiņu.

Šo termināli sāka projektēt 2004. gadā, faktisko celtniecību uzsāka gadu vēlāk, un par tā būves iniciatoriem kļuva tolaik lielākais nodokļu maksātājs valstī - ekspeditorfirma SIA LSF Holdings, kas kopā ar A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO) nolēma celt jaunu, ekoloģiski tīru un modernu ogļu termināli.

VTO jau kopš tāliem padomju gadiem pārkrāva ogles, to darot atklātos laukumos - izberot pusvagonus uz betonēta plača un saberot ogles milzu kalnos, lai tās ar ceļamkrāniem tālāk padotu uz piestātni iebēršanai kuģos. Šajā procesā neizbēgami ceļas putekļi, pret ko desmit un vairāk gadus regulāri protestēja Pārventas iedzīvotāju tūkstoši.

Lai to vienreiz par visām reizēm novērstu, LSF Holdings izvirzīja ideju uzbūvēt specializētu ogļu termināli, kurā viss ogļu izkraušanas, uzglabāšanas un padošanas process uz kuģi notiktu zem jumta slēgtās telpās. Pēc termināļa pabeigšanas VTO plānoja savus atbrīvotos kravu laukumus tālāk izmantot citu kravu (kokmateriālu, rūdu, metāla lietņu, lielgabarīta tehnikas u.c. ģenerālkravu utt.) pārkraušanai.

Kā apspēlēt Kremļa plānus

Krievija vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā pieņēma stratēģisku lēmumu pārorientēt savas kravas uz pašas Krievijas ostām, un Vladimira Putina pirmā prezidentūras termiņa laikā krievi uzsāka priekšdarbus šī lēmuma izpildei praksē.

Pēc Krievijas 2001. gada vienpusējā lēmuma vairs neizmantot Polockas - Ventspils naftas vadu jēlnaftas eksportam sekas bija acīmredzamas, tāpēc tika sperti trīs atbilstoši pretsoļi: pirmkārt, tika uzsākta masīva pilsētas industrializācija, sistemātiski aizstājot transportnozarē zaudētās darbavietas ar rūpniecību un IT; otrkārt, izbūvēja trīs jaunas dzelzceļa stacijas un vairākas noliešanas estakādes, lai naftas produktus turpmāk varētu pievest pa dzelzceļu; treškārt, terminālis sāka būvēt ar kravu īpašnieku piedalīšanos - tikai tādā veidā iespējams garantēt, ka pēc uzcelšanas terminālis nestāvēs tukšā. (Tieši tāds gadījums bija ar sulu termināli Ventspilī: pēc būvdarbiem 2005. gadā tas bankrotēja, lai tikai 2016. gada beigās sagaidītu savu pirmo kuģi - vairs ne ar sulu, bet melasēm un tehniskajām eļļām.)

Šim iemeslam LSF Holdings sameklēja Kuzbasa ogļu šahtas Zarečnaja vadību, kas piekrita ieguldīt 50% no pamatkapitāla, 25% ieguldīja VTO, bet vēl 25% aizdeva LSF Holdings. Celtniecībai 2007. gadā tika ņemts pamatīgs kredīts no vairāku banku konsorcija, un celtniecība lēnām virzījās, pie reizes ostas vislabākajā daļā (kur visdziļākā iegrime) nojaucot arī vecu muliņu un uzbūvējot to no jauna.

Šeit jāpiebilst, ka piestātņu un muliņu pārbūvi, ostas padziļināšanu un bagarēšanu veic par brīvostas pārvaldes (tātad valsts un pašvaldības) naudu: brīvosta ieguldīto naudu pēc tam atpelna, saņemot nodokļus par katru pārkrauto tonnu un piestātnes maksu no kuģiem. Ja pēc tam kravas netiek pārkrautas, tad valsts ir cietusi zaudējumus.

Termināļa iniciatorus padzen - bet padzen lēnām

2007. gada decembrī, par neskaitāmajos «Ventspils kriminālprocesos» arestēto uzņēmumu «mantas glabātāju» tiekot ieceltam Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, jaunais ogļu terminālis vēl nebija ne tuvu pabeigts. Taču R. Meroni uzsāka lēnas darbības, lai iegūtu kontroli pār BCT, un šim nolūkam tobrīd sabiedrojās ar Ventspils «melno oligarhu» Oļegu Stepanovu (pret kuru Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu par 130 miljonu dolāru aizpludināšanu no daļēji tolaik vēl valstij piederošās A/S Latvijas Kuģniecība 2002. - 2005. gadā) un iesaistīja vēl rindu ar Ventspils uzņēmumu akcionāriem un topmenedžeriem.

Prokuratūra bija arestējusi vienīgi daļu no BCT akcijām - tām, kuras bija VTO īpašumā un izrietēja no pastarpinātām īpašumtiesībām. Lai pārņemtu kontroli pār modernāko ogļu termināli Baltijas jūras krastā, kurš uzsāka darbu 2008./2009. gada mijā, bija jāatbrīvojas no abiem pārējiem termināļa iniciatoriem. LSF Holdingam neatdeva naudu, ko tas bija aizdevis termināļa būvei; vēl vairāk, O. Stepanovs, kādreiz būdams LSF līdzdibinātājs, tagad gribēja ar sauskravu ekspedīcijas biznesu nodarboties viens pats, jo viņu neapmierināja astoņu miljonu latu dividendes gadā, ko viņam izmaksāja LSF Holdings.

Nodibinājis starpniekfirmu ar nosaukumu SSF Holding, O. Stepanovs to centās ielikt starp kravu īpašniekiem un tādiem termināļiem kā VTO, A/S Kālija Parks un BCT. Savukārt šie termināļi, kuros ar O. Stepanova atbalstu kontroli pār menedžmentu pamazām pārņēma R. Meroni, jau kopš 2006. gada aprīļa atteicās pieņemt LSF sagādātās kravas. Iznākums šim ilggadējam procesam ir tāds, ka VTO kravu apjoms no 4,5 miljoniem tonnu 2005. gadā nokritās līdz 2,4 miljoniem tonnu 2015. gadā, savukārt Kālija Parks pēdējos gados krauj ne vairs 5,5 miljonus tonnu, bet gan 130 līdz 360 tūkstošus tonnu.

Tādā veidā kopš 2007. gada sistemātiski padzenot LSF Holdingu no ogļu termināļa, tas pēc uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā strādāja ar pusjaudu - tā mēdz notikt, ja atbrīvojas no galvenajiem speciālistiem kravu piesaistīšanā. Bet Ventspils brīvostas pārvalde, kā arī valsts un pašvaldības budžets cieta zaudējumus, kas mērāmi desmitos miljonu, jo nodokļu ieņēmumi iespējami vienīgi no pārkrautām, nevis neesošām tonnām.

Darbības ar kredītiem pavirza termināli uz Meroni kabatas pusi

Taču R. Meroni, rīkojoties ar O. Stepanova un sabiedroto rokām, bija izdevies atbrīvoties tikai no vietējā LSF Holdinga - vēl bija palicis 50% līdzīpašnieks, Kuzbasa ogļu uzņēmums, kas piedalījās BCT darbībā ar sava Latvijas meitasuzņēmuma SIA Indtec Baltic Coal palīdzību.

Lai kravu krituma apstākļos atdotu būvniecībai ņemtos kredītus bankām, 2012. gada februārī Indtec Baltic Coal piekrita piešķirt divus aizdevumus BCT. Uz 2015. gada decembri to abu neatmaksātie atlikumi kopā ar procentiem tuvojās 10 miljoniem eiro, turklāt bija arī vēl citi, «tikai» vairākos miljonos mērāmi kredīti.

Lai tuvotos mērķim - iegūt pilnīgu kontroli pār moderno ogļu termināli, R. Meroni un sabiedrotie (jau bez O. Stepanova) darīja vairākas lietas paralēli. Pirmkārt, R. Meroni un viņa iecelto menedžeru vadītā VTO - pretstatā jaunā termināļa būvniecības pamatidejai - nevienu brīdi nepārtrauca ogļu pārkraušanu atklātajos laukumos, un putekļi turpināja piesārņot Pārventu, neraugoties uz pilsētas domes un iedzīvotāju pretošanos.

Situācijā, kurā ogļu kravas negāja uz BCT, bet gan palika VTO kraušanas laukumos, jaunajam terminālim nebija cerības strādāt ar peļņu un atmaksāt kredītus. Ventspils ostas statistika rāda: ja 2012. gadā BCT pārkrāva 4,8 miljonus tonnu, tad līdz 2015. gadam apjoms bija nokrities līdz 1,8 miljoniem tonnu.

Savukārt 2016. gada beigās Ventspils brīvostas pārvalde situāciju raksturoja šādi: «Baltic Coal Terminal, kura vadībā darbojas arī vairāku citu Ventspils ostas termināļu pārvaldītājs Rūdolfs Meroni, 2016. gada 11 mēnešos izmantojis tikai 18% iespējamās termināļa jaudas. Pārkrautais akmeņogļu daudzums slēgtajā terminālī 11 mēnešos ir 996 tūkstoši tonnu. No 22. aprīļa līdz 27. septembrim un visu oktobri terminālī nebija neviena kuģa un netika pārkrauta neviena kravas tonna. Tas nozīmē ap 190 dīkstāves dienu.

Gan novembrī, gan decembrī darbība terminālī atkal notiek, tomēr divos mēnešos uzlabot visa gada kravas kopapjoma rādītājus nebūs iespējams.» Situācija kļuva tāda, ka ne pats BCT, ne brīvostas pārvalde nav publiskojuši oficiālos BCT kravu rādītājus ne par 2016., ne 2017. gadu.

Otrkārt, vienlaikus ar sistemātisku kravu kritumu R. Meroni ar savas firmas IAG Industrieanlangen GmbH palīdzību vienlaicīgi caur VTO aizdeva ogļu terminālim 16 miljonus eiro, lai tas varētu atmaksāt banku konsorcijam atlikušo kredīta summu; Indtec Baltic Coal (kā puses BCT akciju īpašniecei) bija pienākums atmaksāt pusi no šī aizdevuma - taču kravu trūkuma apstākļos to nespēja ne ogļu terminālis pats, ne līdzīpašniece Indtec.

Tātad R. Meroni kontrolē esošā VTO ogļu kravas atstāja pie sevis, lai piesārņotu ar ogļu putekļiem Pārventas vidi (nevis atdeva specializētajam meitasuzņēmumam), kamēr BCT apgrūtināja ar arvien pieaugošām parādu nastām.

Ķirbis nobriedis novākšanai

Līdz 2015. gada beigām BCT bija novests tiktāl, ka līguma projektā starp VTO un Indtec bija rakstīts šādi: «Tas ir [līgumslēdzēju] pušu vispārējs uzskats, ka ar saistībām apgrūtināto [50%] BCT akciju tirgus cena šobrīd - un vismaz divas desmitgades ilgā pārredzamā nākotnē - atbilst nullei (faktiskā akciju neto vērtība ir negatīva).»

Taču tāds vērtējums bijis nepieciešams vienīgi tam, lai «tiktu vaļā» no Kuzbasa partneriem. Kā rāda R. Meroni ilggadējā auditora un menedžera Deivida Anstisa sagatavots revīzijas dokuments, uz 2016. gada 4. martu darījums ir bijis pabeigts, un 100% BCT akciju (ar VTO starpniecību) pārgājušas R. Meroni firmas IAG Industrieanlagen kontrolē - to parāda D. Anstisa veiktais novērtējums failā ar nosaukumu IAGSummary.docx (redzams šī raksta attēlu galerijā).

Šajā dokumentā BCT akciju vērtība netiek vairs novērtēta ar 1 eiro, ar nulli vai ar «negatīvu neto vērtību». Te D. Anstiss jau raksta šādi:

«Ja terminālis pats par sevi būtu mazāk vērts nekā €30 milj., tas radītu IAG neto ekspozīciju (grāmatvežu valodā ar to domāta zaudējumu iezīmēšanās IAG Industrieanlagen bilancē - I.L.). Bet, tā kā IAG tagad pieder gandrīz visas parādu atprasīšanas tiesības no BCT, mēs tagad varam izsvērt šo investīciju, skatoties uz termināļa vērtību, nevis A/S Baltic Coal Terminal akciju vērtību.

Termināļa celtniecības izmaksas pārsniedza €75 miljonus, un novērtējumi pēdējos gados uzrādīja ogļu termināļa vērtību virs €60 miljoniem.»

Tātad R. Meroni vadītā pseidomenedžeru komanda, izmantojot «arestētās mantas glabātāja» statusu VTO uzņēmumā, vismaz piecu gadu garumā sistemātiski vārdzinājusi un apkrāvusi ar parādiem 75 miljonus eiro izmaksājušo ogļu termināli, lai beigās to par 1 eiro pārņemtu R. Meroni firmas IAG Industrieanlagen kontrolē.

Savukārt pēdējā pusotrā gadā, kad terminālis savākts, kravu apjoms tajā atkal sācis palielināties – tādu novērojumu var izdarīt no ekonomikas netiešajiem datiem.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...