83 gadus veca sirmgalve grib būvēt noliktavu 24 hektāros, Rīgas Būvvalde nekavējoties izdod prettiesisku būvatļauju
Imants Liepiņš02.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes Pilsētas Attīstības departaments un Būvvalde pagājušajā gadā bez vārda runas apstiprinājuši šīs desmitgades, iespējams, dīvaināko būvatļauju, pārkāpjot Būvniecības likuma normas: nav ne veikta sabiedriskā apspriešana, ne izieta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Būvatļauja izdota 2017. gada 4. jūlijā uz 83 gadus vecas sirmgalves Baibas Gaisas vārda. Viņas ģimene bija mantojusi ievērojamu nekustamo īpašumu Mežciemā starp Biķernieku, Kaivas un Ulbrokas (pirms krustojuma — S. Eizenšteina) ielām. Kā rāda zemesgrāmatas ieraksti, gadu gaitā tikuši atdalīti radiniekiem nodotie gabali, kā arī pārdošanai domātie zemes iecirkņi (piemēram — Coca-Cola noliktavai), un līdz pat pagājušā gada vidum viss izskatījās pavisam dabiski. Cenu līmenis atbilst attiecīgo gadu darījumiem Rīgas nomalē.
Tad B. Gaisa, kura dzimusi vēl pirms K. Ulmaņa veiktā apvērsuma 1934. gada 15. maijā, pēkšņi iesniegusi Pilsētas attīstības departamentā pieteikumu, saskaņā ar kuru vēlas uz atlikušajiem 244 875 kvadrātmetriem būvēt milzu noliktavas, loģistikas centru, tehniskās palīgēkas, ūdens rezervuāru, stāvlaukumu un apsardzes posteni Ulbrokas ielā bez numura. Būvvalde viņai šādu būvatļauju ar numuru BV-17-655-abv nekavējoties arī izsniegusi, pat nepainteresējoties, vai 83 gadus vecai sirmgalvei vispār ir nauda vai darbinieki šādas megabūves īstenošanai. Lursoft dati neliecina, ka viņai pašai, ja neskaita mantotās teritorijas iznomāšanu un izpārdošanu, būtu kaut mazākā pieredze būvniecības biznesā.
Ja šāds loģistikas centrs 24 hektāru platībā taptu, tad tas būtu Latvijā trešais lielākais transportnozares objekts — par to lielāki ir tikai SIA LatRosTrans piederošie Polockas — Ventspils naftas cauruļvadi un SIA Ventspils Naftas Termināls, kurā šie cauruļvadi ieiet.
Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa nosaka: ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecību.
Likums tāpat nosaka: ja, konstatējot šajā likuma daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei. Trešais variants ir pilnas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras iziešana.
Taču šajā gadījumā Pilsētas attīstības departaments ne izsludināja sabiedrisko apspriešanu, ne pieprasīja veikt IVN procedūru (kuru veic neatkarīgs valsts birojs, kas nav pakļauts pašvaldībām un to interesēm), ne pieprasīja izstrādāt detālplānojumu.
Tā kā Rīgas būvvalde ir klusējusi un nav atbildējusi uz oficiāliem informācijas pieprasījumiem saistībā ar šiem likumpārkāpumiem, ir ierosināta administratīvā lietvedība. Lietas skatīšana pēc būtības Administratīvajā rajona tiesā nozīmēta tikai uz oktobri, taču līdz tam tiks publicēti vēl citi interesanti fakti par šo gadījumu.
Jāpiebilst, ka, kā rāda zemesgrāmatas dati, jau 2016. gada beigās Baiba Gaisa noslēgusi šī zemesgabala pirkuma līgumu, par tā jauno īpašnieku kļūstot SIA MMS Property Solutions, kas tagad jau saucas SIA Lidl Latvija, sniedzot skaidru priekšstatu par to, kas slēpjas aiz 83 gadus vecās sirmgalves.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
