Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prēmijas, kas pārsniedz septiņus, desmit un pat četrpadsmit tūkstošus eiro, 38 izmaksātas prēmijas virs 3000 eiro, vēl 54 izmaksātas prēmijas, kas pārsniedz 2000 eiro atzīmi, un 154 prēmijas virs 1000 eiro, bet papildus tam pat darbavietas daļēji apmaksāti dārgi mobilie telefoni un pilnībā apmaksāti planšetdatori, - aptuveni diviem simtiem Latvijas Bankas vadošo darbinieku 2017. gads ir bijis īpaši trekns.

Alga, prēmija, vēl viena prēmija...

4134 eiro saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu”. Papildus tam - vēl 8269 eiro par „nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādi”.

Taču ar šīm iespaidīgajām pērn saņemtajām prēmijām un kopš 2016. gada noteikto 5527 eiro mēnešalgu Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājam Uldim Rutkastem nav bijis pietiekami: viņš nav atteicies arī no 1055 eiro vērta planšetdatora Samsung Galaxy 10.6 uz darbavietas rēķina.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājam Elmāram Zakulim kopš 2016. gada maija ir noteikta mēnešalga ir 5182 eiro, bet pie 5168 eiro prēmijas viņš pērn ticis saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu”.

Šiem gada laikā saņemtajiem aptuveni 67 tūkstošiem eiro jāpieskaita vēl viena 5168 eiro prēmija par „Latvijas tautsaimniecības attīstību un valsts fondēto pensiju sistēmas ilgtspējīgas darbības sekmējošu valsts fondēto pensiju regulējuma izmaiņu priekšlikumu” sagatavošanu.

Taču ar to nav bijis pietiekami, un E. Zakulis par Latvijas Bankas līdzekļiem savukārt ticis pie HP EliteBook x360 1030 G2 portatīvā datora par 1663 eiro.

 

Milzu alga neattur no papildlabumiem

Vēl ienesīgāks pagājušais gads ir bijis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājam Mārim Kālim, kuram saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2016. gadu” piešķirta 7 304 eiro liela prēmija. Tāpat M. Kālim jau kopš 2014. gada aprīļa noteikta 7319 eiro liela mēnešalga.

Tas nozīmē, ka kopumā bankas valdes priekšsēdētāja pagājušā gada ienākumi bijuši vairāk nekā 95 tūkstoši eiro. Taču, neraugoties uz to, M. Kālim pagājušā gada decembra vidū iegādājoties mobilo telefonu iPhone 8, Latvijas Banka ir apmaksājusi daļu no telefona cenas – 343 eiro.

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājam Jānim Blūmam noteiktā mēnešalga ir 4230 eiro, ik mēnesi viņš par bankas valdes locekļa pienākumu pildīšanu saņem vairāk nekā 1000 eiro lielu piemaksu, un pērn viņš ticis arī 1220 eiro lielas prēmijas.

Taču šie iespaidīgie ienākumi nav atturējuši amatpersonu no iespējas sava iPhone 7 iegādi pagājušā gada septembrī daļēji – par 343 eiro segt no Latvijas Bankas līdzekļiem.

Savukārt U. Rutkastes vietnieks Mārtiņš Bitāns saskaņā ar „darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem” ticis pie 5003 eiro prēmijas un pie vēl otras šāda paša apmēra prēmijas par piedalīšanos „vairāku nozīmīgu strukturālo reformu izstrādē iniciatīvas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai”.

Papildus šiem 10 tūkstošiem eiro M. Bitāns arī ik mēnesi saņēmis 5017 eiro algu, kas viņam noteikta kopš 2015. gada 31. augusta. Tomēr papildus šiem aptuveni 60 tūkstošiem eiro gadā M. Bitāns izmantojis arī darbavietas devīgumu un vēl ticis pie jauna, 284 eiro vērta Sony Xperia XA1 mobilā telefona.

„Privātās dienesta” automašīnas

Ir saņemti arī lielāki labumi: pagājušā gada nogalē Latvijas Banka papildinājusi savu autoparku ar trim jaunām Audi A6 automašīnām, un tas nozīmē, ka bankas vadības pārstāvjiem turpmāk būs visas iespējas savām privātajām vajadzībām izmantot nevis jau palietotus, bet pilnīgi jaunus luksus klases automobiļus.

Oficiālā iepirkumu dokumentācija rāda, ka pagājušā gada nogalē Latvijas Banka no SIA Moller Auto Latvia iegādājusies kopumā trīs jaunas automašīnas, kopumā par tām samaksājot 145 454 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – 176 tūkstošus eiro).

„Tās tiks izmantotas dienesta vajadzībām un aizstās vecas automašīnas, par kuru atsavināšanu saņemtā atlīdzība tiks izmantota, lai kompensētu iegādes izmaksas. Publicētajā līgumsummā iekļautas ne tikai automašīnu piegādes, bet arī tehnisko apkopju un remontu izmaksas nākamajos 5 gados,” – šāds ir Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums.

Tas, kas šajā oficiālajā skaidrojumā netiek minēts, ir fakts, ka Latvijas Bankas pārstāvji viņiem piešķirtās dienesta automašīnas ar darbavietas apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātās, tostarp arī, lai ar tām darba laikā dotos kārtot personiskas lietas, - to Latvijas Banka jau 2015. gadā atzina, pildot administratīvās rajona tiesas spriedumu.

Tad kļuva zināms, ka Latvijas Bankas padomes loceklis Arvils Sautiņš no dienesta automašīnas Audi A6 bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām nebija spējis atteikties, neraugoties uz to, ka amatpersonas vidējais mēneša atalgojums bija aptuveni 6400 eiro. Tagad Latvijas Banka apstiprina, ka tās dienesta automašīnu izmantošanas iekšējā regulējumā kopš 2015. gada nekas nav mainījies.

Trīs jaunās Audi A6 automašīnas Latvijas Bankai tiks piegādātas līdz šā gada maijam, toties jau pērn centrālā banka un sākusi lietot kādu daudz dārgāku – līzingā iegādātu 97 tūkstošus eiro vērtu 2016. gada izlaiduma automašīnu Audi A8L. Oficiāli tā paredzēta „dienesta vajadzībām” un „tai skaitā citu centrālo banku vadītāju un viesu pārvadāšanai”.

Daļēji apmaksāta pat iPhone X iegāde

Papildus darba likumdošanā noteiktajām standarta piemaksām un iespaidīgajām prēmijām Latvijas Banka pērn savus vadošos darbiniekus, neraugoties uz viņu iespaidīgo atalgojumu, ir vērienīgi apgādājusi arī ar datoriem, planšetdatoriem un pat mobilajiem telefoniem.

2017. gadā ir iegādāti un darbiniekiem izdalīti vairāk nekā 40 portatīvie datori un nedaudz mazāks skaits mobilo tālruņu, turklāt izrādās, ka papildus šiem salīdzinoši vienkāršajiem tālruņiem (lielākoties Sony Xperia XA1 un Samsung A5) Latvijas Banka trim darbiniekiem pagājušā gada nogalē katram apmaksājusi pa 284 eiro, sedzot jaunā iPhone X daļēju iegādi. Savukārt vēl pieciem Latvijas Bankas darbiniekiem apmaksāti citu iPhone modeļu iegāde.

 „Mobilie tālruņi tiek iegādāti un nodoti lietošanā tiem Latvijas Bankas darbiniekiem, ar kuriem, ņemot vērā viņu darba pienākumus, nepieciešams nodrošināt informācijas operatīvu apmaiņu, t.sk. darbības nepārtrauktības vajadzībām, kā arī piekļuvi Latvijas Bankas e-pasta sistēmai un citiem informācijas avotiem, darbiniekam atrodoties komandējumā vai sanāksmē ārpus darba vietas,” – šāds ir oficiālais Latvijas Bankas skaidrojums.

 

Mērķu un prēmiju kaskādēšana

Šie ir tikai daži piemēri, kas rāda apjomīgos un dažādos labumus, ko var saņemt un pērn arī saņēmusi vismaz daļa no Latvijas Bankas darbiniekiem. Tikai vienā datumā – 2017. gada 29. martā ikgadējās prēmijās „par darba izpildes ikgadējās novērtēšanas rezultātiem” Latvijas Bankā ir tikuši izmaksāti 519 tūkstoši eiro.

Savukārt kopējā gada laikā izmaksāto piemaksu un prēmiju summa Latvijas Bankā ir vēl ievērojami lielāka. Prēmējot darbiniekus „par individuālo sniegumu un īpašu ieguldījumu starptautiska, valsts mēroga vai Latvijas Bankas mēroga uzdevuma vai projekta īstenošanā”, pērn Latvijas Banka ir novirzījusi prēmiju izmaksai aptuveni 5% no kopējā darba samaksas fonda.

Kā skaidro Latvijas Banka, tās darbiniekiem var tikt piešķirtas divu veidu prēmijas. Pirmais veids ir prēmijas par gada darba rezultātiem atbilstoši ikgadējās darba izpildes rezultātu novērtējumam, ņemot vērā Latvijas Bankas attiecīgā gada darbības rezultatīvos rādītājus un darbinieka darba ieguldījumu Latvijas Bankas funkcijām un procesiem noteikto mērķu sasniegšanā.

„Darbinieku darba izpildes novērtēšanas sistēma ir balstīta uz Latvijas Bankas funkciju un procesu mērķu sasniegšanas rezultātiem. Attiecīgie mērķi tiek kaskādēti līdz darbiniekam, nodrošinot saikni starp bankas kopējiem, tās struktūrvienības un darbinieka individuālajiem mērķiem, tādējādi izmantojot personāla resursus institūcijas kopējo mērķu sasniegšanai, kā arī veicinot darba efektivitāti,” – tāds ir Latvijas Bankas skaidrojums par šo sistēmu, kas papildus iespaidīgajām mēnešalgām var nodrošināt pat 7000 eiro lielu prēmiju.

Īpašais ieguldījums un tā rezultāti

Savukārt otrs veids ir prēmijas „par īpašu ieguldījumu, veicot nozīmīgu uzdevumu vai projektu starptautiskā, valsts mērogā vai institūcijas mērogā”. Šādās prēmijās pērn Latvijas Bankā izmaksāti vēl vairāk nekā 130 tūkstoši eiro, turklāt nopelni bijuši visdažādākie – no „nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādes” līdz „ātrai un sekmīgai numismātikas produktu interneta tirdzniecības vietnes projekta īstenošanai”.

Tiesa, ne vienmēr „īpašajam ieguldījumam” ir bijuši arī taustāmi rezultāti: ja monētu tirdzniecības vietne patiešām ir izveidota, tad citādi ir ar nodokļu stratēģijas izstrādi. Kaut gan prēmijās par šo veikumu Latvijas Banka samaksājusi vairāk nekā 31 tūkstoti eiro, atdeve ir bijusi minimāla: pati centrālā banka atzīst, ka reālajās valsts nodokļu sistēmas izmaiņās ir „izmantoti vairāki būtiski elementi” no tās izstrādātās nodokļu stratēģijas un ka „šajā darbā Latvijas Banka palīdzēja Finanšu ministrijas ekspertiem”.

„Esam pārliecināti, ka arī nākotnē nodokļu sistēmas pilnveidē tiks izmantoti Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi par vienkāršas un ikvienam saprotamas, uzņēmējdarbības videi un iedzīvotājiem labvēlīgas nodokļu sistēmas, kas būtu konkurētspējīga ar kaimiņvalstīm un globālā mērogā kopumā, vienkārši un lēti administrējama, stabila un ilgtspējīga,” tā faktu, ka prēmijas samaksātas par dārgu, bet praktiski mazizmantotu pašpublicitātes pasākumu, diplomātiski vērtē pati Latvijas Banka.

Lielākās Latvijas Bankas darbiniekiem 2017. gada pavasarī izmaksātās prēmijas

Raivo Vanags                       pārvaldes vadītājs, valdes loceklis  14 710,45

Vadims Zaicevs                    daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks 10 544,00

Arnis Mālbergs                    finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           9 045,09

Vilnis Barons                       finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           8 442,09

Māris Kālis                          valdes priekšsēdētājs           7 304,99

Ilze Posuma                          pārvaldes vadītājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks                                     6 940,43

Harijs Ozols                         pārvaldes vadītājs, valdes loceklis  6 616,86

Jānis Caune                          vadītājs, Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis, valdes loceklis                           6 182,70

Elmārs Zakulis                     pārvaldes vadītājs    5 168,63

Mārtiņš Bitāns                      vadītāja vietnieks     5 003,23

Andris Ņikitins                     vadītāja vietnieks     4 892,97

Daira Brunere                      vadītāja vietnieks     4 548,39

Juris Kravalis                       pārvaldes vadītājs    4 203,82

Uldis Rutkaste                      pārvaldes vadītājs    4 134,90

Krišs Rauhvargers                vadītāja vietnieks     3 969,50

Maija Āboliņa                      vadītāja vietnieks     3 721,41

Valdis Filipovs                    finanšu ieguldījumu portfeļa vadītājs           3 530,06

Aleksandra Bambale            daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks, prezidenta biroja vadītājs          3 445,75

Santa Bērziņa                       daļas vadītājs           3 376,84

Zane Volkopa                       daļas vadītājs           3 307,92

Reinis Jakovļevs                  pārvaldes vadītājs, Iepirkumu komisijas vadītājs                                                   3 243,24

Liene Glāzniece                   pārvaldes vadītājs    3 239,01

Iveta Krastiņa                       vadītāja vietnieks     3 109,79

Gundars Dāvidsons              daļas vadītājs           3 101,18

Igors Fleitmanis                   Latvijas Bankas darbības risku vadītājs       3 032,26

Prēmijas „par nodokļu vides konkurētspēju uzlabojošas nodokļu stratēģijas un ekonomisko izaugsmi sekmējošas izglītības reformas ierosinājumu izstrādi”

Uldis Rutkaste       pārvaldes vadītājs       8 269,80

Mārtiņš Bitāns       vadītāja vietnieks        5 003,23

Kristaps Otersons  daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks   4 307,19

Oļegs Krasnopjorovs        galvenais ekonomists  2 205,28

Baiba Traidase      vecākais ekonomists    1 998,54

Gundars Dāvidsons           daļas vadītājs  1 636,73

Andris Strazds       padomnieks     1 550,59

Aina Raņķe            daļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks   1 343,84

Jānis Silakalns      Latvijas Bankas preses sekretārs        1 206,01

Kristaps Svīķis      ekonomists      1 033,73

Varis Vagotiņš-Vagulis     galvenais komunikācijas projektu vadītājs            792,52

Egita Streļčuka      galvenais internēta portāla redaktors  723,61

Gatis Zommerovskis         iekšējās komunikācijas projektu vadītājs            671,92

Ivita Pučka sabiedrisko attiecību projektu vadītājs           654,69

Prēmijas „par ātru un sekmīgu numismātikas produktu interneta tirdzniecības vietnes projekta īstenošanu”

Krišs Rauhvargers vadītāja vietnieks        2 108,80

Ieva Bela   daļas vadītājs  1 500,97

Vilnis Kepe           vadītāja vietnieks        1 361,07

Māris Šmits           vecākais sistēmanalītiķis         840,76

Andis Tīrums        galvenais kases operāciju metodikas eksperts 716,72

Māra Vijuma         galvenais interneta portāla redaktors  671,92

Iveta Tumaševa     vecākais kases operāciju metodikas eksperts  578,89

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...