"Citadeles" padomes locekļa amatam trīs kandidāti – Greitāns, Rubesa, Ķirsons
PIETIEK30.09.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāku laiku vakantā valstij piederošās bankas Citadele padomes locekļa amata kandidāta meklēšanai speciāli veidotā Nominācijas komisija kā šī amata pretendentus tā sauktajā „īsajā sarakstā” izvirzījusi trīs kandidātus. Tie ir - uzņēmējs, a/s Itella Information valdes priekšsēdis Aldis Greitāns, pazīstamā uzņēmēja, ar Statoil pārstāvību saistītā Baiba Rubesa (attēlā) un riska kapitāla pārvaldes kompānijas ZGI Capital partneris Ivars Ķirsons, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un bijušais a/s Latvijas Krājbanka prezidents Mārtiņš Bondars, kurš septembra sākumā tika minēts kā viens no reālākajiem bankas Citadele padomes locekļa kandidātiem, pēc Nominācijas komisijas vērtējuma no tā sauktā „īsā saraksta” tomēr svītrots.
Nominācijas komisija bankas Citadele padomes locekļa atrašanai tika izveidota ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (pārstāv RP) gādību. Visus trīs minētos Citadeles padomes locekļa „īsā saraksta” kandidātus bankas līdzīpašniecei, Pavļuta pārraudzībā esošajai valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) Nominācijas komisija esot prezentējusi aizvadītās nedēļas otrajā pusē.
Sagaidāms, ka šonedēļ PA valdei, kurā darbojas uz laiku amatā ieceltais Pavļuta padomnieces Ineses Druvietes kursabiedrs, advokātu biroja Sorainen jurists Ansis Spridzāns un EM juridiskais departamenta vadītājas vietnieks Kaspars Lore, jāpieņem lēmums par vienu no trīs kandidātiem, lai izvēlēto kandidātu virzītu saskaņošanai un apstiprināšanai padomes locekļa amatā bankas Citadele akcionāru sapulcē.
Citadele lielākā īpašniece ir valsts, kuru pārstāv PA, savukārt 25% plus viena bankas akcija pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstībai bankai (ERAB) Lēmums par vakanto bankas padomes locekli jāsaskaņo ar ERAB.
Oficiāli PA atturas no komentāriem par to, kādas tieši personas Nominācijas komisija ieteikusi bankas Citadele padomes locekļa amatam un kad tieši PA valde lēmumu par vienu no kandidātiem pieņems. PA preses pārstāvis Guntis Kārkliņš Pietiek tikai atzina, ka „lēmums par Citadele padomes locekli PA valdē tiks pieņemts tuvākajā laikā”, taču, kas ir tuvākais laiks un kas tad ir bankas padomes locekļa amata kandidāti, viņš neatklāja.
Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA.
Neoficiāli ar banku Citadele tiek saistītas ekonomikas ministra Pavļuta intereses. Tas pamatots ar faktu, ka par bankas pircēju aizvien vēlētos kļūt zviedru Swedbank, kas pērn nogalē, pirms valdība apturēja Citadeles pārdošanu, faktiski bija atzīta par reālāko Citadeles privatizētāju. Pavļuts savulaik bija Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi.
Plānots, ka tuvāko nedēļu laikā valdība atkārtoti varētu lemt par bankas Citadele pārdošanas stratēģiju, izlemjot, vai bankas pārdošanas process atsākams vai tomēr ne.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
