"Citadeles" vadītāja izraudzīšanās uzticēta ar "Swedbank" bijušo vadītāju saistītai firmai
PIETIEK30.05.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Kaut arī „oligarhu apkarotājas” - Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien medijos publiski noliedza jebkādu saistību ar paša vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošās, valstij piederošās bankas Citadele jaunā valdes priekšsēža izraudzīšanos un iespējamo ziemeļvalstu bankas Swedbank interešu lobiju, Pietiek pētītais vedina secināt, ka tā tomēr nav. Jaunā Citadeles valdes priekšsēdētāja kandidāta atrašanai nolīgtās augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas Amrop vadošā partnere ir bijušā Swedbank prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa.
Ar bijušā bankas vadītāju Avotiņa ģimeni savukārt pazīstas ekonomikas ministrs Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi. Turklāt, kā Pietiek jau rakstīja, premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pērn decembra beigās apturētajā Citadeles pārdošanā tieši Swedbank bija vienīgā reālā bankas pircēja.
Vairāki valdībai tuvi avoti Pietiek norādījuši, ka Citadeles pārdošana pērn nogalē tika apturēta, jo ap Swedbank tika sacelta ažiotāža un klienti no bankas masveidā izņēma naudu. Turklāt, kā noprotams, arī Swedbank piedāvātā Citadeles iegādes cena neesot atbildusi Dombrovska valdības plānotajai pārdošanas cenai – aptuveni 120 – 130 miljoniem latu.
Pavļutam labi pazīstamais Avotiņš, kura sieva ir Amrop partnere, bija Latvijas Swedbank vadītājs tieši tā sauktajos treknajos gados, kad Latviju pāršalca nekustamā īpašuma burbulis - no 2007.gada līdz 2009.gada sākumam. Avotiņš pēc amata pamešanas tika pārcelts darbā Swedbank grupā.
Avotiņa dzīvesbiedre Ārste-Avotiņa pirms 16 gadiem kļuva par pirmo starptautiskās augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas Amrop partneri Latvijā. Laikā, kad Swedbank aktīvi izrāda interesi par valstij piederošās bankas Citadele iegādi, tieši šī personāla atlases firma izraudzīta Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atrašanai. Tikmēr Avotiņš kļuvis par Krievijas investoriem piederošās LTB Bank valdes priekšsēdētāju.
Citadeles valdes priekšsēža amatā „iebīdot” kādu no Swedbank bijušajiem darbiniekiem, šai ziemeļvalstu bankai jau pirms Citadeles iegādes būtu iespēja neoficiāli izzināt notiekošo bankā, kā arī netieši ietekmēt bankas attīstību.
Sākotnēji banka Citadele varēja lepoties ar vienu no labākajiem klientu portfeļiem, jo no valsts pārņemtās finanšu grūtībās nonākušās Parex bankas uz Citadeli tika pārcelti tikai „labie” klienti un neproblemātiskie kredīti, taču divu gadu laikā daudzu klientu maksātspēja ir sašķobījusies. Tāpēc vairāki banku nozares zinātāji Pietiek neizslēdz, ka Swedbank, kurai ekonomiskās krīzes laikā nācās piedzīvot vienu no smagākajiem kredītu restrukturizācijas periodiem, pirms Citadeles iegādes labprāt vēlētos sīkāk uzzināt par iespējām nostabilizēt kredītportfeli.
Pietiek jau ziņoja, ka skandāls, kas raisījās ap valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) un tās dažādi vērtēto vadītāju Ivetu Zalpēteri, faktiski saistīts ar cīņu par ietekmi valstij piederošajā bankā Citadele un Pavļuta vēlmi vakantajam Citadeles valdes priekšsēdētāja amatam virzīt savas iepriekšējās darbavietas Swedbank darbinieku. Lēmums par Citadeles vadītāja posteņa kandidatūru īso sarakstu varētu tikt pieņemts piektdien.
Fakts, ka PA vadītāja Zalpētere iebildusi pret ar Swedbank saistīta kandidāta virzīšanu vakantajam Citadeles valdes priekšsēža amatam, bijis viens no iemesliem, kāpēc medijos aizvadītajā nedēļā parādījusies informācija par Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.”
Citadele jaunu vadītāju meklē kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Jākobsons no Citadeles vadītāja amata bijis „spiests” aiziet, jo nav mācējis saprasties ar atsevišķu valdošās koalīcijas partiju līderiem.
Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe medijiem norādījusi, ka Citadeles valdes priekšsēdētāja atlase ir bankas padomes kompetencē. Pēc Grūbes sacītā, šim mērķim ir piesaistīta personāla atlases kompānija (jau minētā Amrop), kā arī izveidota nominācijas komiteja, kas savos lēmumos ir neatkarīga un kandidātus vērtē no personāla atlases kompānijas sagatavotā kandidātu saraksta, kas veidots atbilstoši iepriekš apstiprinātiem kritērijiem. Grūbe arī uzsvērusi: „Ekonomikas ministrs nepiedalās nominācijas komitejas vai padomes darbā un nav arī izvirzījis kandidātus bankas Citadele valdes priekšsēdētāja amatam.”
Arī PA pārstāvis Guntis Kārkliņš medijiem apgalvojis, ka „Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlase tiek veikta saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kas paredz profesionālu un neatkarīgu atlases procesu”. Kandidātu atlasi un izvērtēšanu veicot personāla atlases uzņēmums, kas izveido kandidātu sarakstu. Sarakstā iekļautie kandidāti tiks vērtēti vairākās kārtās, un ar labākajiem kandidātiem tiks iepazīstināta nominācijas komiteja. Pēc Kārkliņa medijiem teiktā, bankas akcionārs uzskatot, ka atlases process ir caurskatāms un nodrošina, ka tiek izslēgtas jebkādas subjektīvas un politiskas ietekmēšanas iespējas.
Neoficiāli netiek izslēgts, ka Swedbank vēlama bankas vadītāja iecelšana varētu būt „samaksa”, ko Pavļuts sniedz savai bijušajai darbavietai Swedbank, lai bruģētu sev vietu uz labi atalgotu amatu pēc ministra posteņa atstāšanas, jo ar ministra algu viņam nepietiek uzņemto kredītsaistību kārtošanai. Pavļuta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2011.gadu liecina, ka ministram ir 128 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Lai saņemtu iespaidīgo kredītu, 2010.gadā viņš par labu DNB bankai ieķīlājis abus savus dzīvokļus un zemi. Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek. Tādēļ, kā viņš ziņojis savā deklarācijā, ministrs ar kredītiestādi vienojies, ka gadu nemaksās aizdevuma pamatsummu, bet jau šā gada rudenī viņam paredzētas nākamās pārrunas par aizveduma atmaksas kārtību.
Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus vienu akciju ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.
Dombrovska valdība pie jautājuma par Citadeles pārdošanu solījusi atgriezties šā gada rudenī.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
