"Hipotēku bankas" balsojuma cena: Vilks brīdinājis par demisiju; "Vienotība" piekāpusies ostu reformām
PIETIEK20.06.2012.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Lai gan lielākie politiskie satricinājumi vismaz ārēji ceturtdien saistījās ar tieslietu ministra demisiju un tās radīto apdraudējumu valdības stabilitātei, daudz nemanāmāk, bet lielākas kaislības politikas kuluāros izraisīja Saeimas balsojums par valstij piederošās Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanu par 25 miljoniem latu.
Koalīcijas partneris Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis tikai pēdējā brīdī no tribīnes paziņoja, ka, lai arī iebilst pret necaurskatāmo procedūru, tomēr atbalstīs šo lēmumu, un rezultātā par to nobalsoja 53 koalīcijas deputāti, bet pret bija 38 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas centra.
Neilgi pirms balsojuma finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) bija brīdinājis savu partiju, ka demisionēs negatīva balsojuma gadījumā. Jau pēc balsojuma Vilks Pietiek rīcībā esošo informāciju apstiprināja. "Es to nevēlējos kā ministrs piedzīvot, es neredzētu, kā varētu būt par ministru tādā situācijā [ja Saeima nebūtu piekritusi viņa pozīcijai par Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanu]," atzina Vilks.
Iespējams, tas nospēlēja lielāko lomu, lai Vienotība piekristu pārskatīt līdzšinējās sev izdevīgās attiecības ar koalīcijas partneri Reformu partiju un ietu uz politiskiem kompromisiem, apsolot tai, ka vairs nebremzēs reformas Ventspils un Rīgas brīvostās. Sava finanšu ministra demisijas draudu ēnā Vienotība īsi pirms šī balsojuma politiskās konsultācijās Reformu partijai apsolīja, ka neliks šķēršļus sava politiķa Olafa Pulka nomaiņai Rīgas brīvostas valdē.
Pulkam, kā zināms, 8. maijā beidzās pilnvaras, un jau iepriekš, ņemot vērā atklātajiem faktiem par interešu konfliktu, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts bija paziņojis, ka ir zaudējis uzticību Pulkam kā Ekonomikas ministrijas pārstāvim brīvostā. Pulks brīvostas valdē nonāca Vienotības ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, un šī partija, nevēloties zaudēt saimnieciski ietekmīgo amatu, lika šķēršļus Pulka nomaiņai pret publiskas ekspertu atlases ceļā izraudzīto jauno brīvostas valdes locekļa kandidātu Ģirtu Greiškalnu no Ārvalstu investoru padomes.
Reformu partijas pārstāvji Pietiek noliedza, ka šī balsojuma kontekstā būtu apspriesta partijas priekšsēdētāja vietnieces Sandras Sondores-Kukules un no partijas saraksta Kurzemē startējušās ventspilnieka Aivja Landmaņa virzīšana darbam brīvostu valdēs. Baumas, ka runa ir par šīm kandidatūrām, pret kurām asi iebildis Ventspils mērs Aivars Lembergs, Saeimas kuluāros ceturtdien izplatīja Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji.
Vienotības politiķi jau vairākas stundas pirms balsojuma par Hipotēku banku neslēpa niknumu par Reformu partijas rezervēto attieksmi, ko tā pamatoja ar nepietiekamo informāciju un Vienotības uzspiesto sasteigto un necaurredzamo lēmuma pieņemšanas procedūru. Saeimas kuluāros no Vienotības puses tika izplatītas runas, ka Reformu partija kā nosacījumu pozitīvam balsojumam par Hipotēku banku prasot zaļo gaismu "savējo" virzīšanai brīvostās. Reformu partijas priekšsēdētāja vietnieks, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs to noliedza, sakot, ka runa šobrīd ir par Greiškalna virzīšanu, kurš nav saistīts ar partiju. Runa esot par plašāku ostu reformu iekustināšanu, tostarp virzību ar Pasaules bankas pētījumu par situāciju ostās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
