"Latvenergo" tiesā panāk aizliegumu apķīlāt "Liepājas metalurga" meitasuzņēmuma akcijas
PIETIEK02.05.2013.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Viens no grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs kreditoriem - Valsts AS Latvenergo ar tiesas lēmumu panācis aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt uzņēmumam piederošos 91,6% AS Liepājas osta LM akciju, kas pašlaik tiek uzskatīti par uzņēmuma vērtīgāko aktīvu. Izskan viedoklis, ka Latvenergo vēršanās tiesā simboliski pārgriezusi sarkano lentīti Liepājas metalurgam draudošajā maksātnespējas procesā, un tiek prognozēta cīņa, kas līdzīga tai, kura notika pēc Latvijas Krājbankas kraha starp Vienotības politiskajā aizvējā esošajām auditorfirmām un ar Nacionālo apvienību saistītajiem maksātnespējas administratoriem par tiesībām apkalpot šo procesu.
Avoti valdībā šo Latvenergo prasības apmierināšanu Pietiek tulko kā sasniegumu, jo ļaujot nodrošināt, ka tiks segts valstij piederošajam energouzņēmumam nenomaksātais Liepājas metalurga iespaidīgais parāds. Bijis risks, ka Liepājas metalurgs šos vērtīgos aktīvus ieķīlās par labu ārvalstu kreditoram Stemcor UK Limited. Tas ir ārpus tā dēvētā "kreditoru kluba", kas sapulcināts zem Valda Dombrovska (Vienotība) iecienītā finanšu konsultanta Prudentia lietussarga.
Kurzemes apgabaltiesas 25. aprīlī apmierinātā Latvenergo pieteikuma prasības nodrošinājums ir 962 084,56 lati, kas atbilst Liepājas metalurga parādam par piegādāto elektroenerģiju. Liepājas metalurgs 18. aprīlī bija rakstveidā informējis Latvenergo, ka "apgrozāmo līdzekļu katastrofāla trūkuma dēļ" nespēs veikt kārtējo maksājumu. Liepājas metalurga kopējais parāds Latvenergo ir vairāk nekā 8 miljoni latu, atsaucoties uz Finanšu ministrijas pasūtīto auditorfirmas Ernst&Young ziņojumu, martā vēstīja sabiedriskā televīzija.
Tā dēvētais "kreditoru klubs" - AS Citadele banka, AS Latvenergo, AS SEB banka un Finanšu ministrija - jau 16. aprīlī bija rakstveidā brīdinājis Liepājas metalurgu, ka mēģinājumi apgrūtināt vai atsavināt uzņēmumam piederošos 91,6% AS Liepājas osta LM akciju apdraud valsts tālāku iesaistīšanos uzņēmuma glābšanas plāna izstrādē.
Latvenergo vēršanos tiesā paskubinājusi arī Liepājas metalurga rīcība, ignorējot valsts pārstāvju iebildes sākt uzņēmumam piederošo aktīvu samazināšanu. Tā 12. aprīlī Liepājas metalurgs veicis 4 597 338 eiro (ap 3,2 miljoniem latu) maksājumu Lietuvas sabiedrībai UAB Torlina. Tāpat Liepājas metalurgs uzsācis Liepājas osta LM akciju ieķīlāšanas procesu par labu vienam no saviem kreditoriem - Stemcor UK Limited.
Vienlaikus izskan viedoklis, ka Latvenergo vēršanās tiesā simboliski pārgriezusi sarkano lentīti Liepājas metalurgam draudošajā maksātnespējas procesā. Avoti valdībā apgalvo, ka netiek strādāts uz maksātnespējas procesu, bet tiek apsvērta tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana. Abos no gadījumiem sagaidāma ar atšķirīgu politisko aizmuguri saistītu administratoru stīvēšanās par tiesībām apkalpot procesu un saņemt iespaidīgu atlīdzību.
Politikas kuluāros jau nedēļām saspīlējums starp Vienotību un Nacionālo apvienību tiek skaidrots ar laukuma sakārtošanu pirms cīņas par to, kurš administrēs Liepājas metalurgu. Ar Vienotības politisko aizmuguri tiek saistītas tādas auditorfirmas kā KPMG un Ernst&Young. Ar Nacionālās apvienības ietekmi tiek saistīts maksātnespējas administratora un apvienības sponsora Māra Sprūda grupējums, kas folklorizējies kā "Antonijas 7", jo tur atrodas Sprūda birojs. Sprūds ziedojis arī Zaļo un zemnieku savienībai. KPMG jau ieguva tiesības administrēt Latvijas Krājbanku, un toreiz tas tika saistīts ar Vienotības politisku iejaukšanos.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
