"Latvijas Pasta plāni" celt tarifus pēc "Vienotība, PIETIEK!" iznākšanas - laikam tikai sakritība
PIETIEK09.03.2013.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Lai gan no vairākiem lasītājiem Pietiek saņēmis norādes, ka Vienotības pārziņā esošās Satiksmes ministrijas pārraudzītā Latvijas Pasta plāni celt neadresētās reklāmas izsūtīšanas tarifus esot tieši saistīti ar politiķu pirms vēlēšanām "ar tirgus metodēm" ierobežot avīzei Vienotība, PIETIEK! līdzīgu izdevumu izplatīšanu, Latvijas Pasta oficiālie skaidrojumi liek šaubīties par šo norāžu atbilstību realitātei.
Saņemot šīs norādes, Pietiek vērsās Latvijas Pastā ar virkni jautājumu:
1) vai pastāv oficiāls Latvijas Pasta cenrādis neadresētās reklāmas izsūtīšanai?
2) ja jā, kas, kad un, pamatojoties uz kādiem datiem, šo cenrādi apstiprinājis un kā var iepazīties ar pilnu cenrādi?
3) vai Latvijas Pasts plāno tuvākajā laikā mainīt neadresētās reklāmas izsūtīšanas/piegādes pakalpojuma cenas?
4) ja jā, ar ko tieši tas saistīts? Kas nācis klajā ar šādu ierosinājumu? Uz kādiem apsvērumiem un datiem šādi plāni balstīti? Kā tieši plānots mainīt šīs cenas? Kas pieņems lēmumu par šī pakalpojuma cenu maiņu? Kad tieši tas plānots?
Publicējam Latvijas Pasta skaidrojumu bez grozījumiem un saīsinājumiem:
"Līdz šim spēkā esošās neadresētās reklāmas materiālu piegādes pakalpojuma cenas apstiprinātas ar Latvijas Pasta valdes 2012.gada 6.marta lēmumu Par neadresēto reklāmas/informatīvo materiālu piegādes tarifu maiņu. Savukārt 2013.gada 26.februārī Latvijas Pasta valde pieņēma lēmumu Par neadresēto reklāmu/informatīvo materiālu piegādes tarifu maiņu.
VAS Latvijas Pasts, strādājot brīvā tirgus apstākļos un konkurējot ar 83 citiem Latvijā reģistrētiem pasta komersantiem un nezināmu skaitu nelicenzētu pasta pakalpojumiem līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, pēc vairāku gadu ilgušiem zaudējumiem 2012.gadu noslēdza ar peļņu un arī turpmāk plāno strādāt ar peļņu.
Lai pamāktu stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi no 2012.gada sākuma, stājoties spēkā Latvijas Pasta jaunieceltās valdes pilnvarām, uzņēmumā ir veikta virkne izmaiņu un reformu, tai skaitā neadresētās reklāmas izplatīšanas jomā. Informējam, ka Latvijas Pasta daļa kopēja Latvijas neadresētās reklāmas izplatīšanas tirgū nesasniedz pat 30%. Pēc tirgus situācijas analīzes, savu iespēju apzināšanas un izanalizējot pakalpojuma pašizmaksas dinamiku tika pieņemts lēmums mainīt neadresēto reklāmas materiālu piegādes nosacījumus. Bez tam jāņem vērā, ka pēdējā laikā pieaug iedzīvotāju neapmierinātība par nevēlamu reklāmas sūtījumu piegādi.
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvijas Pasts lēma pilnībā izmainīt neadresētās reklāmas pakalpojuma piedāvājumu – paaugstinot cenas, izmainot pakalpojuma atlaižu politiku un vienkāršojot pakalpojuma piedāvājumu.
Latvijas Pasts apzinās, ka pēc tarifu celšanas īslaicīgi zaudēs daļu tirgus, taču esam pārliecināti, ka nākotne pieder biznesa modelim, kas balstīts uz izpratni par saņēmēja interesēm.
Sniedzot neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas pakalpojumus, VAS Latvijas Pasts strādā brīvā tirgus apstākļos un neieņem dominējošu pozīciju tirgū. Neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas tarifu noteikšana, kā arī pakalpojuma sniegšanas noteikumi ir pamatoti tikai un vienīgi ar rentabilitāti un biznesa lietderību.
Neadresētas komercreklāmas izplatīšana neietilpst universālā pasta pakalpojuma grozā, tāpēc informācija par neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas tarifiem ir pieejami vienīgi VAS Latvijas Pasts klientiem."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
