Iesaki rakstu: 
Lai gan kritiskā situācijā nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs vadība apgalvo, ka jau pērn esot sākusi veikt dažādus taupības pasākumus, metalurģijas kompānijas pagājušā gada pārskats rāda, ka tās administratīvās izmaksas pērn vēl pieaugušas, sasniedzot iespaidīgu summu - vairāk nekā 4,8 miljonus latu.
Iepriekš, kā zināms, uzņēmuma saimnieki bija saņēmuši ļoti iespaidīgu atalgojumu, - Pietiek jau publicējis dokumentus, no kuriem izriet, ka uzņēmuma faktiskais saimnieks Sergejs Zaharjins (attēlā) agrāk gada laikā atalgojumā uzņēmumā saņēmis pat gandrīz miljonu latu.
Rīcības plānā, ko uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Zaharjins marta beigās bija iesniedzis valdībai, kā viens no punktiem bija minēta Liepājas metalurga vadības gatavība ne tikai paaugstināt ražošanas efektivitāti, bet arī samazināt administratīvā aparāta izmaksas.
Taču, kā rāda nule publiskotais Liepājas metalurga 2012. gada pārskats, pērn uzņēmuma administratīvās izmaksas ne tikai na vsamazinājušās, bet pat palielinājušās no 4,52 līdz 4,80 miljoniem latu.
Tostarp pērn ir palielinājušās arī uzņēmuma administrācijas (kopā tajā ir 187 cilvēki) algas: 2011. gadā to kopapjoms bijis 2,20 miljoni latu, bet pērn - jau 2,34 miljoni latu. Attiecīgi palielinājušās arī sociālās izmaksas.
Palielinājušies arī uzņēmuma pārvaldes uzturēšanas izdevumi (transports, apsardze, sabiedrisko attiecību dienesta izmaksas, tehniskā literatūra, prese, kanceleja un citas pārvaldes izmaksas) - no 944 tūkstošiem latu aizpērn uz 1,12 miljoniem latu pagājušajā gadā. Vairāk tērēts arī sakaru izdevumiem un komandējumiem.
Administrācijas izmaksas atbilstoši Liepājas metalurga struktūras shēmai ietver tās pārvaldes daļas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu, bet nodrošina ražošanas procesu: bez galvenajiem speciālistiem (izpilddirektora, galvenā inženiera, galvenā enerģētiķa, u.c.) tie ir ražošanas un sagādes daļas, finanšu daļas, plānu-ekonomiskās daļas, tehniskās daļas darbinieki un citi pārvaldes darbinieki.
Kā rāda gada pārskats, pērn arī ir būtiski palielinājies uzņēmuma kopējais darbinieku skaits: 2011. gadā vidējais nodarbināto skaits bijis 2195 darbinieki, bet pērn - jau 2325 darbinieki.
Ne Liepājas metalurga vadība, ne Zaharjins pagaidām nav vēlējušies komentēt šos datus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
