Iesaki rakstu: 
Žurnālā Foreign Policy Magazine Ārlietu padomes (Council on Foreign Relations) loceklis Trobs (James Traub) nesen publicēja rakstu: "Ir laiks elitei pacelties pretstāvei stulbajām masām" (It’s Time for the Elites to Rise Up Against the Ignorant Masses. http://goo.gl/Dj0qg2) ar apakšvirsrakstu: "Brexit ir atsedzis mūsdienu politisko sašķeltību. Nevis kreisie pret labējiem, bet saprātīgie pret bejēdzīgi dusmīgajiem."
Trobs apgalvo, ka elitei ir nepieciešams "pacelties pretstāvei" pret "bezjēdzīgi dusmīgajām", nezinošajām masām, lai novērstu populistisko dumpi, kas apdraud globalizāciju un kas ir novedis pie Brexit un Trampa ietekmes pieauguma.
Viņš raksta: "Esmu dzimis 1954.gadā un varu teikt, ka lielākais politisko konvulsiju laiks manā mūžā bija 60. gadu beigas. Taču retrospektīvā šīs politiskās vētras šķiet kā normālas svārstības samērā stabilā politiskā sistēmā. Tagad ir citādāk. Mūsdienu pilsoņu dumpis - ASV, Lielbritānijā un Eiropā - var apgriezt kājām gaisā politiku tā, kā vēl nekas cits manā mūžā.
60. gadu beigās elite bija satraukta tāpat kā tagad, bet toreiz tā bēga no pasaules, kurā bērni dumpojās pret vecākiem. Tagad tā bēg no vecākiem. Ekstrēmisms ir kļuvis par meinstrīmu. Viena no Brexit nekaunīgākajām iezīmēm bija baņķieru, ekonomistu un valstu amatpersonu brīdinājumu pilnīga ignorēšana. Velti Kamerons cerēja, ka vēlētāji uzklausīs ekspertus."
Minot Trampa potenciālu sašķelt Republikāņu partiju pat tad, ja viņš vēlēšanās zaudētu, pieaugošo Francijas sociālistu valdības nepopularitāti, galēji labējo un natīvistu spēku ietekmes pieaugumu, arī to, ka Austrijā Hoferam pavisam maz pietrūka līdz uzvarai, Trobs apgalvo, ka tagad valdošajām partijām lielākajās Rietumeiropas valstīs vajag apvienot spēkus, "lai izstumtu nacionālistus".
"Globalizācijai ir būtiska nozīme. Brexit, Tramps, franču Nacionālā fronte utt. rāda, ka politiskā elite nenovērtē, cik dziļa ir nepatika pret globālismu ... Vēlētāji saceļas pret drūmo ilgtermiņa ekonomisko perspektīvu," raksta Trobs. "Un globalizācija nozīmē gan ekonomiku, gan arī kultūru. Vecākie cilvēki, kuru ierastā pasaule izzūd multikulturālisma trokšņos, vicina dūres pret kosmopolīto eliti".
Troba tonis ir tik nicinošs, ka viņš apzīmē Trampa vēlētājus par "neko nezinošiem" un ņirgājas par poļu vēlētājiem - tiem esot bažas par "vērtībām un tradīcijām", vienlaikus uzsverot, ka tālākas globalizācijas gaitā gaidāma bedre, kur sadursies nabadzīgie, krāsainie un marginālie pilsoņi ar balto strādniecību un vidusšķiru, kuru viņš apraksta kā "dusmīgos dūru kratītājus".
Trobs atzīst, ka viņa pasaules skatījums ir "elitārs", bet ka "ir jāatzīst, ka cilvēki maldās un ka vadošo uzdevums ir apskaidrot tos." Latviski izsakoties - lumpeņiem jāstāv klusu un jāklausa, ko kungi pavēl.
Reakcija uz Troba rakstu bija dziļi izsmejoša. "Man ir aizdomas, ka sarunas starp aristokrātiem Bastīlijas ieņemšanas laikā bija ļoti līdzīgas šim Foreign Policy rakstam," izsakās kāds komentētājs.
Troba nostāja ir vēl viens satriecošs piemērs tam, cik atsvešināta ir elite no cilvēkiem, kurus tā apvaino un par kuriem tā vēlas valdīt.
Trobam, Hārvardas absolventam, kas nācis no superturīgas ģimenes - Bloomingdale luksusa lielveikalu tīkla īpašniekiem, nav ne jausmas, kā tādas lietas kā, piemēram, masu nekontrolētā imigrācija, deindustrializācija un globalizācija ietekmē vienkāršos Rietumu cilvēkus.
Šāda izsmejoša pompozitāte arī ir iemesls tam, ka britu vairākums balsoja par Brexit un ļoti daudzi amerikāņi balsos par Trampu.
Atsakoties uzklausīt vai saprast simtu miljonu cilvēku bažas, kuriem globalizācija liedz tiesības, un tā vietā liekot augstprātīgu nekaunību, Trobs tikai nodrošina to, ka aizvien vairāk cilvēku pievienosies populistiskajam dumpim, kas jau noveda pie Brexit.
Izmantots P.J.Watson raksts http://goo.gl/LvHVUv
Saniknoto komentētāju tūkstoši lasāmi tā beigās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
