Iesaki rakstu: 
Kā visi labi zina, pirms pāris nedēļām Rīgas domi pieķēra pie rokas, ka tā iztērējusi 35 tūkstošus eiro par papīru kumšķi, ko kopāsalicējs, domes priekšsēdētāja padomnieks Jānis Dzanuškāns ne jau bez atbalsta "no augšas" sekmīgi bija uzdevis par pētījumu.
Arī to, kas sekoja, visi labi zina. Bija acīmredzams - puisis, protams, neko nenožēloja un arī skuma ne jau par to, ka mēģinājis truli pakampt gardu kumosu, bet tikai par to, ka muļķīgi iekritis. Taču "no augšas" pateica, kā jārīkojas, - un "pētījuma" "autors" nekavējoties aptvēra, ka pakamptais naudas kušķis jāatdod pašvaldībai, bet "pētījums" tai vienkārši jāatdāvina.
Savukārt veids, kā tas tika izdarīts, un formulējumi, kas pavadīja šo cēlo un nesavtīgo rīcību, pilnīgi pamatoti ļāva pēc sirds patikas izpriecāties par "Nila loģiku", kuras precīzais formulējums varētu būt - "ja tu nemāki nozagt tā, lai tevi nepieķer, tad pēc pieķeršanas tev liks nozagto nolikt atpakaļ, kur paņēmi".
Ar vārdu sakot, viss nu gluži kā "Meistarā un Margaritā" - šovs ar fokusiem, atmaskošanu un izklaidējošām beigām. Taču atšķirībā no šajā reizē papilnam izpildījušamies vaukšķu kora, kuru vienīgais motīvs ir "kaut aci sev izduršu, lai tik tiem saskaņiešu kremliniem būtu sliktāk", es teikšu - šāda "Nila loģika", lai cik kropla būtu, ir krietni jēdzīgāka nekā tā, kas pārsvarā valda mūsu valstī.
Dzanuškāna "pētījuma" lietai nekavējoši ir sekojušas vēl veselas trīs. Viena vienīga operas izrāde Berlīnē, kas izmaksā 405 000 eiro. Iekšlietu ministrijas pētījums "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa priekšmetu modernizācija", kas izmaksā 127 000 eiro. Un vēl 30 000 eiro (neoficiāli zināmā summa), kas vienkārši nomesti zemē (precīzāk - iemesti "juristu" kabatās), jo lidostas "Rīga" valdes noalgotie "Deloitte" juristi tiesvedībā "pieļāvuši kļūdu", ko nepieļautu pat pirmkursnieks.
Visu šo summu piešķiršana un izšķērdēšana ir bijusi visprimitīvākā krāpšana, blēdība un/vai zagšana, - par to nu šaubām tā kā nevajadzētu būt.
Operas sashēmotāji plānprātīgo summu bija noslēpuši "komplektā" ar citiem pasākumiem - un valdība, pieņemot lēmumu, pat nezināja, ko tā apstiprina. Iekšlietu ministrija pētījumu par policistu zābaku modernizēšanu (kurš īpaši idiotisks un nekaunīgs izskatās apstākļos, kad policistiem vienkārši nav zābaku) pasūtīja, klusiņi, klusiņi sarīkojot sarunu procedūru.
Savukārt jaunā lidostas vadība - "Vienotības" ielikteņi - pēdējā laikā bija piekladzinājuši visu publisko telpu ar saviem stāstiem par iepriekšējās vadības izšķērdībām un savu taupību un profesionalitāti. Tas, ka šo ļaužu par minētajiem 30 000 eiro nolīgtā it kā augsti profesionālā kantora "Deloitte Legal" vecākais jurists pēkšņi "aizmirst", ka viņam nav tiesību iesniegt kasācijas sūdzību klienta vārdā, izklausās neticami.
Toties tas, ka šādā veidā ir ticis nolemts paklusām un paslepus izbeigt jaunajai lidostas vadībai nevēlamo tiesvedību un iespējami ātri atlikt atpakaļ amatos čaklos "Vienotības" kompromatu gādātājus drošībniekus, - tas gan izklausās ticami, par šādu risinājumu var arī samaksāt 30 tūkstošus. It īpaši, ja tiek maksāts nevis no savas, no valsts lidostas kabatas.
Lai kā tas nepatiktu "Vienotības" vaukšķu (ieskaitot arī piejaucētos un/vai apmaksātos medijus) korim, kas pašlaik par šiem 405 + 127 + 30 tūkstošiem bijīgi un piesardzīgi klusē, fakts: ja attiecībā uz šiem gadījumiem iedarbinātu "Nila loģiku", visiem tiem, kas "uzvārījušies" uz šiem trim nejēdzīgajiem pasākumiem, kā jau pieķertiem nāktos nolikt atpakaļ to, ko nozaguši vai izķiņķelējuši.
Taču nekā nebija. Latvijas ES prezidentūras kultūras pasākumu (kuru ietvaros arī notiks operas izrāde par 405 tūkstošiem) atbildīgā ņirdz - viss, lēmums pieņemts, viss ir neatgriezeniski. Iekšlietu ministrija vienmēr gatava paskaidrot, kāpēc tas ir pareizi, ka zābaku policistiem nav, bet to modernizēšana tiek rūpīgi izpētīta. Lidostas "Rīga" vadība vienkārši bola acis, bet satiksmes ministrs solās "noskaidrot situāciju". Un ar to tas arī beigsies.
Šāda reakcija un šāds iznākums ir tikai loģiski, jo šeit darbojas loģika, kurai ar kroplo "Nila loģiku" nav nekā kopēja. Loģika, saskaņā ar kuru zagšanā un/vai šķērdēšanā cilvēki nekaunīgi blenž acīs un lepni saka - jā, mēs tērējām un tērēsim! Mums pienākas!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
