Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis raksts nav gaušanās par personisko situāciju. Drīzāk tas interpretējams kā praktiska pamācība ļaužu grupām, kas vēl tikai apsver iespēju kļūt par kāda resora "sīkoligarhiem". Neizslēdzu, tēma var radīt ierosmi mūsdienīgam kinoscenārijam vai lugai - ar vai bez papildelementiem, bet politiska detektīva ievirze prasīsies pilnīgi noteikti.

Lai koncentrētu varu, ļoti būtiski ļaužu grupai ir spēt sevi prezentēt kā cienījamus pilsoņus, kuriem rūp nozares liktenis un kuri a priori ir neaizstājami; jo citādi taču viss tūlīt sabruks, no kā cietīs sabiedrība!

Ārstu biedrības amatpersonas, protams, ir relatīvi labā situācijā, jo tradicionāli bauda plašas sabiedrības daļas uzticību. Šādos apstākļos nav grūti piespiest nozares ministriju "darboties" tā, lai iestāde rosinātu iestrādāt tiesību aktos tādas normas, kas pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā nodrošina biedrībai absolūtu dominanci kādā jomā.

Konkrētajā situācijā tātad Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdei izdevies tiesību aktu bāzi "sakārtot" tādā veidā, ka tās faktiski neierobežotā kontrolē jau ilgstoši ir sertifikācija, proti, procedūra, kā iespējams iegūt un uzturēt ārsta speciālista statusu.

Kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā pašlaik aktuālie MK noteikumi par sertifikācijas kārtību, LĀB neierobežotā kontrolē ir arī tālākizglītības pasākumu organizēšana un to kvalitātes novērtēšana. Tie būtu pat vēl diskutējami jautājumi - ko, kāpēc, vai tiešām tā vajag?! Tomēr kārtība, kāda stājusies spēkā kopš 2016.gada 1.jūnija (MK 24.05.16.noteikumi Nr.317), jau acīmredzami ir neiederīga demokrātiskas valsts sistēmā.

Pamatojoties uz minētajām normām, pašlaik pat ārstu reģistrācija ir "sajūgta" ar sertifikāciju. Proti, speciālists, personiski vēršoties valsts iestādē, Veselības inspekcijā, nevar būtiski iespaidot savu reģistrāciju, jo normatīvie akti paredz procedūru veikt tikai un vienīgi uz sertifikācijas institūcijas ziņojuma pamata. Tādu kārtību Ministru kabinets ir noteicis.

Tiesa gan, it kā darbojas arī LR Satversme, kur 106.pantā ietvertā norma faktiski nosaka ikviena tiesības saglabāt nodarbošanos. Tomēr, kā zināms, praktiskajā dzīvē Satversmes normas, interpretējot tās saistībā ar MK noteikumiem, teorētiska spriedelēšana vien ir; varbūt, ka tāda pieeja no iestāžu puses nereti ir pareiza...

Tomēr personas pamattiesību ievērošanai, ja Latvija ir demokrātiska valsts, nevajadzētu būt atkarīgai galvenokārt vienīgi no tā, vai kāda biedrība, kas nav nekāda iestāde klasiskā izpratnē, žēlīgi piekritīs dot savu akceptu.

Kopumā veidojas asociācija ar pašlaik populāro, tā saucamo "Rīdzenes" oligarhu lietu. Aizraujoties ar to, sabiedrībai, žurnālistiem un politiķiem nepamanītas paliek "Mazās Rīdzenes", kas neviena netraucēti turpina darboties. Nepārprotami viena tāda "resorisku sīkoligarhu" filiāle varētu būt Skolas ielā 3, Latvijas Ārstu biedrības biroja adresē.

Raksta autors sagaida pamatotus iebildumus, jo procesus taču it kā pārauga valsts, proti, Veselības ministrija. Pieredze pēdējā gada, proti, "sertifikācijas epopejas" laikā liecina, ka pārraudzība faktiski nenotiek, jo gluži vienkārši ierēdņiem un, šķiet, arī ministrei ir bail no LĀB valdes. Bija tāds ministrs G. Belēvičs, kurš 2016.gada aprīlī atļāvās nopublicēt ministrijas mājaslapā P.Apiņa kompetenci apšaubošu preses relīzi. Pēc mēneša ministra amata vieta kļuva vakanta... Personības kults; labāk nekaitināt!

Lietderīgi rakstā šķiet pieminēt Valsts kancelejas 29.06.17. sniegtu skaidrojumu.

Valsts kanceleja norāda, ka konsultējusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu. Abas kompetentās institūcijas esot atzinušas, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes priekšsēdētājam un ikvienam padomes loceklim (faktiski laikam gan - arī profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem un locekļiem, kuri pilnvaroti veikt noteiktas kontroles funkcijas attiecībā uz resertificējamajām ārstniecības personām) kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā esošā kārtība un sertifikāciju sāka traktēt kā deleģētu valsts pārvaldes funkciju, bija jābūt noteiktam valsts amatpersonas statusam.

Tātad Veselības ministrijas valsts sekretāra kompetencē būtu gan izdot attiecīgos valsts amatpersonu sarakstus, gan nodrošināt interešu konflikta problemātikas risināšanu (droši vien, arī ieviest efektīvu kontroli, lai lekcijas, par ko piešķir punktus resertifikācijai, Sertifikācijas padomes un sertifikācijas komisiju locekļi lasītu tikai sabiedriskā kārtā, nesaņemot samaksu).

Tomēr četrarpus gadu laikā neviens no trim šai periodā strādājušajiem VM valsts sekretāriem nav nopietni pievērsis uzmanību LĀB Sertifikācijas padomes darbības un tās locekļu tiesiskā statusa acīmredzamajai neatbilstībai likumiem un vispārējiem tiesību principiem. Varbūt ministrijas valsts sekretāram pašam trūkst pārliecības, kāds īsti veidojas padomes locekļu statuss; vai tas ir tik precīzi definējams, lai ļautu vispār veikt valsts pārvaldes uzdevumu?

Cik var spriest, ņemot vērā VID, Veselības ministrijas un LĀB oficiālajās mājaslapās internetā publicēto informāciju, tad pagaidām valsts amatpersonu statuss padomes locekļiem nav noteikts; tomēr VID nav arī ierosinājusi administratīvā pārkāpuma lietu par nolaidību attiecībā uz Veselības ministrijas valsts sekretāru vai informējusi veselības ministri par iespējamo šādu ierēdņa disciplinārpārkāpumu.

Tādējādi var secināt, ka, VID ieskatā acīmredzot LĀB Sertifikācijas padomē ievēlētās personas šobrīd neveic valsts amatpersonām tipiskas darbības; viņu statuss tātad pagaidām nav atbilstošs un juridiski sakārtots, lai deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros izdotu administratīvos aktus.

Jāatgādina, ka iepriekš ilgstoši nebija spēkā esošu MK noteikumu, lai reglamentētu sertifikācijas kārtību. Procedūru veica likumā noteiktā institūcija, proti, LĀB, turklāt būdama autonoma publisko tiesību subjekta statusā. Sertifikācija kā valsts pārvaldes uzdevums, ko veic LĀB struktūrvienība, proti, sertifikācijas padome, bet pārrauga Veselības ministrija, definēta tikai no 2013.gada 1.janvāra. Gan agrāk, gan pašlaik par sertifikāciju LĀB iekasē no ārstiem samaksu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents P.Apinis, kā zināms, kādreiz bijis augsta līmeņa profesionāls politiķis, darbojies gan lēmēja, gan izpildvarā; protams, viņam labi izprotama gan normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija un MK noteikumu pakārtotība likumiem, gan citas nianses. Tas varētu būt viņa nopelns, ja, piedaloties MK noteikumu Nr.943 izstrādē (LĀB prezidents taču tur piedalījās, vai ne?!), izdevies radīt situāciju, ka LĀB par procedūru nekādi faktiski neatbild, bet var netraucēti turpināt iekasēt no ārstiem naudu.

Interpretējot MK noteikumus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pašlaik par procedūru galarezultātā atbild nevis "labuma guvējs", LĀB, bet nozares ministrija. Tomēr ziņas par sertificētajām ārstniecības personām valsts reģistram arī sniedz biedrība (saskaņā jau ar citiem MK noteikumiem), apejot ministriju. Savukārt Veselības inspekcija, kas uztur reģistru, nav pilnvarota LĀB jebkādas darbības ne pārraudzīt, ne apšaubīt. Pašam Apiņa kungam izdevies izvairīties no šaubīgu dokumentu parakstīšanas, veiksmīgi piesaistot padomes vadītāja amatam profesoru G.Latkovski.

Rezumējums; vērtējot saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem un likumiem, Sertifikācijas padomes priekšsēža parakstītie sertifikāti jau kopš 01.01.13. būtu atzīstami par dokumentiem, kas saistoši tikai to parakstītājam. Savukārt Sertifikācijas padome var darboties divos variantos, proti, patvarīgi vai tiesiski; ja tiesiski, tad padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Nav sarežģītu dilemmu, vai ne?

Tātad jau četrarpus gadus, kopš spēkā esošais regulējums MK noteikumos Nr.943, LĀB ar nozares ministrijas nepārprotamu atbalstu (lai gan darbošanās apmēri drīzāk kā "sīkoligarhiem", tomēr organizētās noziedzības manierē!) īsteno apzinātu krāpšanu, iekasējot no kolēģiem naudu par sertifikācijas procedūru un sertifikāta izsniegšanu; tiesiski biedrībai nekādi to nav iespējams veikt.

Biedrības sastāvā nav arī izveidota institūcija, kas varētu izlemt piešķirt noteiktu "tālākizglītības punktu" daudzumu ārstiem par kvalifikācijas celšanas ietvaros organizētu lekciju apmeklēšanu. Lekcijas nereti lasa paši padomē vai komisijās ievēlētie, jo, saprotams, valstī autoritatīvu profesionāļu skaits dažās nozarēs ir ļoti ierobežots.

Tai pat laikā valstī ir Veselības ministrija, kā pienākumos ietilptu jebkuram, arī medicīnas prominencēm, paskaidrot, ka valsts pārvaldē amatpersona nevar vienlaicīgi novadīt kolēģiem, saņemot samaksu, konferenci, bet vēlāk šos pašus kolēģus sertificēt; jo īpaši, situācijā, ja ārsti, lai saglabātu speciālista statusu un nodarbošanos, ir spiesti šīs lekcijas apmeklēt, bet pasākumu aktualitāti un zinātnisko kvalitāti vērtē... tikai paši sertificētāji.

Domājams, demokrātiskā valstī vienīgi tiesas kompetencē būtu vērtēt, vai ārstniecības personu sertifikācija ir sabiedrībai tik būtisks pasākums, tik liela vērtība pati par sevi, lai, ignorējot vispārējos tiesību principus un Administratīvā procesa likuma normas, varētu notikt prettiesiskā procedūrā; faktiski, tamlīdzīgu problemātiku vajadzētu risināt vismaz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta līmenī.

Protams, LĀB birojā un tamlīdzīgos "Mazās Rīdzenes" tipa veidojumos, kādi droši vien darbojas vēl daudzās nozarēs, netiek īstenotas klasiskas valsts nozagšanas shēmas. Peļņu ar sertifikācijas vai tai nepieciešamo, nereti vien "atguļamā" līmenī sagatavoto lekciju apmaksu nodrošina priekš LĀB nevis sabiedrība kopumā, bet ārstniecības personas, viņu darbdevēji (ārstniecības iestādes), dažādi fondi, citi atbalstītāji.

Tāpēc prettiesiskā darbība notiek klaji, atsaucoties uz ierastu praksi, abstraktām kādām sabiedrības interesēm un manipulējot ar ārstu psiholoģisko nespēju iebilst pret sertifikācijas turpināšanu. Jā, vēl relatīvi nesenā pagātnē nesakārtoto profesionālo standartu dēļ tā bija tiešām svarīga procedūra! Taču vēsturiskā nozīmība nerada pamatu apšaubīt tās absurdumu pašreizējajā tiesiskajā, sociālajā un profesionālās darbības parametrus raksturojošajā situācijā, kas dinamiski arvien mainās.

Tomēr - kas traucē kompetentām valsts pārvaldes iestādēm, tiesībsargājošām institūcijām, politiķiem patrenēties, novēršot "resorisku sīkoligarhu" acīmredzami prettiesiskas, neslēptas darbības? Ceļot šādi kvalifikāciju, pēc tam ar labāku izpratni varētu pievērsties "svarīgo" oligarhu lietām! Ja vien tie oligarhi tiešām nepārprotami šķiet slikti, lai kāds viņus visā nopietnībā gribētu apzināt un iegrožot...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...