"Saeimas uzraudzītāju" pamatieņēmumi - no slēptiem "dotētājiem" un neatklātiem "citu ieņēmumu" avotiem
PIETIEK23.11.2015.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
"Domnīca Providus", kas tradicionāli uzstājas kā atklātības un caurspīdīguma pieprasītāja no citiem un nule paziņojusi par jauna "Saeimas uzraudzīšanas" projekta sākumu, pērn lielāko daļu finansiālo līdzekļu savai darbībai saņēmusi no slēptiem "dotētājiem" un neatklātiem "citu ieņēmumu" avotiem. Neviens no redzamākajiem Providus pārstāvjiem šos savus finanšu avotus atklāt nevēlas.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Providus 2014. gada darbības pārskats, biedrības ieņēmumi kopā pērn bijuši 341 936 eiro apmērā. No šīs naudas 102 eiro saņemti biedru naudā un citās gadskārtējās iemaksās, savukārt ziedojumos un dāvinājumos Providus nav saņēmis ne centa. Arī ar saimniecisko darbību Providus nav nodarbojies.
Faktiski visu "Saeimas uzraudzītāju" finansiālo pastāvēšanu nodrošinājuši divi avoti - no nezināmām, Providus neatklātām personām "saņemtās dotācijas" 75 960 eiro apmērā, kā arī "citi ieņēmumi", kuru sniedzēji tāpat netiek atklāti un kuri Providus budžetu palielinājuši par 265 874 eiro.
Jāpiebilst, ka "citi ieņēmumi" tieši pērn kļuvuši par galveno Providus ieņēmumu avotu, jo gadu iepriekš "citos ieņēmumos" biedrība saņēma tikai 6599 eiro, toties nezināmo labdaru "dotācijās" - vairāk nekā 350 tūkstošus eiro.
Neviens no Providus vadības un redzamākajiem pārstāvjiem (Dace Akule, Iveta Kažoka) otrdien nevēlējās atklāt - kas tieši ir dāsno "dotāciju" piešķīrēji un "citu ieņēmumu avoti". Arī "korupcijas pētnieks" Valts Kalniņš, kuru dienu iepriekš samulsināja jautājums par precīzu avotu viņa "Saeimas uzraudzīšanas" projekta finansējumam, nevēlējās vai nespēja nosaukt sava maizes devēja "dotētājus".
Tāpat kā gadu iepriekš arī pērn Providus darbinieku apetītei ar saņemtajām finansēm nav bijis pietiekami un tie turpinājuši noēst iepriekš uzkrātos līdzekļus, - biedrības izdevumi pērn bijuši 543 601 eiro un ieņēmumus gada laikā pārsnieguši par ievērojamu summu - 201 665 eiro.
Šī tendence gan nav nekas jauns: jau pērn Pietiek atklāja, ka Providus 2013. gadā no lielākoties nezināmiem avotiem nākošie ieņēmumi sarukuši vairāk nekā dubulti, taču organizācija ir sākusi tērēt vēl vairāk nekā iepriekš, kā rezultātā no uzkrājumiem "noēdusi" gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Providus ieņēmumi saruka no 702 tūkstošiem latu 2012. gadā līdz 316 tūkstošiem latu 2013. gadā. Toties organizācijas izdevumi, neraugoties uz būtiski samazinātajiem ienākumiem, tikai pieauga - no 449 līdz 488 tūkstošiem latu. Rezultātā 2013. gadā Providus bija iztērējis par 171 tūkstoti latu (244 tūkstošiem eiro) vairāk nekā ieņēmis.
2013. gadā Providus vēl bija izdevies zaudējumus segt, pateicoties iepriekš veiktiem uzkrājumiem: 2012. gada beigās organizācijai kādā neatklātā kredītiestādē uz neatklātiem noteikumiem bijuši noguldīti 442 tūkstoši latu, bet pa 2013. gadu no tiem bija "noēsti" jau 174 tūkstoši latu (248 tūkstoši eiro). 2014. gada beigās Providus rezerves fonds bija sarucis no 490 054 eiro līdz 288 376 eiro.
Arī pēdējos gados Providus pilnībā ir bijis atkarīgs no "dotācijām", ko nodrošina sabiedriskās politikas centra neatklāti finanšu avoti, un tieši ar to straujo sarukšanu bija skaidrojams Providus finansiāli šķobīgais stāvoklis. 2012. gadā šīs dotācijas bijušas 635 tūkstoši latu, 2013. gadā - tikai 246 tūkstoši latu (351 tūkstotis eiro).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
