"Valsts nekustamo īpašumu" vadība melojusi par "komandas pasākumu" Siguldas viesnīcā: apstiprinās izšķērdēšana
PIETIEK17.10.2014.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadība ir melojusi par tās "komandas pasākumu" Siguldas viesnīcā Segevold: izrādās, pasākumu, kas no valsts līdzekļiem izmaksāja 2500 eiro, bija iespējams rīkot VNĪ meitasuzņēmumam piederošajā Igates vai Mežotnes pilī, turklāt tajās abās pretēji šīs valsts kapitālsabiedrības apgalvojumiem pasākuma organizēšana būtu izmaksājusi lētāk nekā Siguldas viesnīcā.
Kā Pietiek jau informējis, Valsts nekustamie īpašumi Siguldas viesnīcā Segevold šā gada 10. un 11. oktobrī rīkoja apmācības saviem darbiniekiem, kurus apmācīt paša uzņēmuma telpās saskaņā ar VNĪ vadības (attēlā - VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols) nekādi neesot bijis iespējams.
„Kursu uzdevums bija noteikt mērķus un sastādīt uzņēmuma darbības plānu 2015. gadam. Pēc noteiktajiem mērķiem un darbības plāna 2015.gadā uzņēmums veiks visu darbinieku darba izpildes vadību un vērtēšanu,” kursu nepieciešamību pamatoja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.
Laukšteina apgalvoja, ka VNĪ rīcībā neesot tādu telpu, kurā rīkot šāda veida kursus, tādēļ arī izvēlēts īrēt telpas, lai darbinieki netraucēti varētu nodoties apmācībām. „Droši varam sacīt, ka VNĪ rīcībā esošās sapulču telpas Vaļņu ielā 28 un Mucenieku ielā 3 ir noslogotas un piemērotas tikai īsu sanāksmju organizēšanai ikdienas operatīvajā darbā. Citu brīvu, atbilstošu un pieejamu jau neiznomātu telpu VNĪ rīcībā nav," apgalvo VNĪ pārstāve.
Taču tā nebija taisnība - VNĪ meitas uzņēmuma VNĪ pilis pārziņā ir Igates un Mežotnes pilis, kuras abas ir piemērotas šādiem pasākumiem un tādiem arī regulāri tiek izmantotas.
Saņemot norādījumu par šīm pilīm, VNĪ pārstāve par tām "atcerējās" un Pietiek paziņoja, ka "apmācības ir iespējams noorganizēt Igates pilī vai Mežotnes pilī, un šāds variants, protams, tika apsvērts vispirms".
Taču, neraugoties uz VNĪ pārstāves apgalvojumu, ka "darbs komandā ārpus biroja telpām tika plānots laikus", VNĪ vadības dienaskārtība esot izrādījusies tāda, ka "visiem pieņemams laiks" bijis tikai un vienīgi 10. un 11. oktobris, savukārt abās pilīs šajā laikā notikuši plānoti pasākumi. Kad tieši notikusi šī "plānošana laikus", VNĪ pārstāve neatklāja.
"Bez tam 20 cilvēku apmācībām pils telpas ir par plašu, un to izmantošana izmaksātu vairāk," Pietiek apgalvoja VNĪ pārstāve. Taču šis apgalvojums, to pārbaudot, izrādījās melīgs, - īstenībā, izvēloties paši "savas" pilis, VNĪ vadītāji nebūtu nevajadzīgi izšķērdējuši vairākus simtus eiro.
Interesējoties par iespējamu līdzīga pasākuma organizēšanu, Pietiek Mežotnes pilī noskaidroja, ka vienam cilvēkam numuriņš izmaksātu 50 eiro (tātad 20 cilvēkiem 1000 eiro), kafijas pauze - 5 eiro (2 kafijas pauzes 20 cilvēkiem - 200 eiro), pusdienas un vakariņas - katra 13.50 (3 reizes - kopā 810 eiro), semināra telpas - 147,55 eiro, kopā tātad - 2157 eiro. Savukārt Igates pilī tas izmaksātu ne vairāk kā 2200 eiro iepretim Siguldas viesnīcā iztērētajiem 2500 eiro.
Pašlaik Pietiek ir nosūtījis VNĪ vadītājam Tolam oficiālu pieprasījumu, aicinot paskaidrot, vai savas "komandas" pasākumam nevajadzīgi izšķērdētos valsts līdzekļus - vismaz 300 eiro viņš kompensēs no personiskajiem līdzekļiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
