"Vienotība" Rīgas sarakstā Reformu partijai piedāvājusi proporciju 1:3
PIETIEK04.09.2012.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Lai gan aizvadītajā nedēļā sarunas starp Vienotību un Reformu partiju (RP) par iespēju Rīgas domes vēlēšanās pretī Nilam Ušakovam un Saskaņas centram (SC) likt kopīgu sarakstu nav beigušās ar konkrētu vienošanos, kam iemesls daļēji meklējams savstarpējā neuzticībā, iespējas, ka abas partijas vienosies, nav izsmeltas. RP, ja būs pārliecināta, ka Vienotība neizmantos to kā iespēju ministru portfeļu pārdalei, Rīgas mēra kandidātam kopīgā saraksta galvgalī varētu virzīt ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, jo Vienotība pašlaik nav spējusi atrast pietiekami spēcīgu mēra kandidātu.
Pēdējās sarunās, kas aizvadītajā nedēļā notika starp Vienotības un RP pārstāvjiem par iespēju veidot kopīgu sarakstu startam Rīgas domes vēlēšanās, apspriesta proporcija, kā šādā kopīgā sarakstā sadalīt kandidātu vietas starp abām partijām. Izskanējuši arī iespējamo mēra kandidātu un vēlēšanu saraksta līderu vārdi. Tomēr nekāda vienošanās nav panākta, un pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta, uzklausot abu pušu politiķus, iemesls tam ir savstarpēja neuzticēšanās un aizdomas, ka katra no partijām otrai pusei neatklāj visas kārtis.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vienotība, kura pašlaik Rīgas domes vēlēšanu sarakstam nav spējusi atrast "lokomotīves", RP piedāvājusi proporcionālu pārstāvniecību pēc principa - aptuveni viens "zatleriešu" kandidāts uz katriem trim Vienotības kandidātiem. Sarakstā ar 63 kandidātiem valdības koalīcijas partnerim RP tas dotu 13 līdz 19 vietas. Turklāt pirmajā pieciniekā RP kandidātiem piedāvātas divas vietas, bet pirmajā desmitniekā - vēl trīs.
RP tas nedod līdzvērtīgu proporciju kopējā sarakstā ar Vienotību. Tomēr, spriežot pēc sarunās iesaistīto politiķu izteikumiem, piedāvātā kandidātu attiecība nebūtu galvenais klupšanas akmens sarunās par kopīgu startu Rīgā, ja Vienotība, kas iepriekš izmantojusi dažādas iekšējas kampaņas un sarakstu veidošanas viltības, lai panāktu pat savējo neievēlēšanu, spētu radīt uzticama partnera iespaidu un novērst bažas, ka šādi negodīgi paņēmieni tiks izmantoti pret RP.
RP interesi startam kopīgā sarakstā var izskaidrot ar partijas zemajiem reitingiem un to, ka tai nav pieejami tādi finanšu resursi kā Vienotībai. Savukārt Vienotība nav spējusi savam Rīgas sarakstam atrast "lokomotīves", kas mazina pievilcību tās kūrētajam kopīgajam sarakstam Rīgas domes vēlēšanās. Tāpat pastāv varbūtība, ka Vienotība neatklāj savu īsto mēra kandidātu, iespējams, no uzņēmēju vidus. Starp tādiem minēts, piemēram, Edgars Štelmahers, par ko Pietiek jau rakstījis. Vienotība ir raidījusi signālus, ka būtu gatava kopīgajā sarakstā startēt ar RP virzītu mēra kandidātu, ja tas būtu tik spēcīgs, ka palīdzētu tā dēvētajam "latviešu sarakstam" pacīnīties par uzvaru pār Ušakova SC.
RP, ja būs pārliecināta, ka Vienotība neizmantos to kā iespēju ministru portfeļu pārbīdei, atgūstot Ekonomikas ministriju, Rīgas mēra kandidātam kopīgā saraksta galvgalī varētu virzīt ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta no sarunām ar abu pušu politiķiem, Vienotība savam koalīcijas partnerim nesniedz solījumus neizjaukt esošo ministru portfeļu sadalījumu valdībā. Neoficiāli zināms, ka, Pavļutam kandidējot uz Rīgas mēra amatu, Ekonomikas ministrija visticamāk nonāktu Nacionālās apvienības pārziņā, kurai ir neproporcionāli maz ministru portfeļu - tikai divi, kamēr RP, kurai Saeimā ir tikai par divām deputātu balsīm vairāk, ir pieci ministru portfeļi.
Ekonomikas ministrijas izslīdēšana no RP rokām saistīta ar bažām, ka tiktu nobremzētas Pavļuta iesāktās reformas, piemēram, zaļās enerģijas subsidēšanā no valsts naudas, no kā līdz šim barojušies ar dažādām varas partijām saistīti sponsori. Atsevišķiem uz starppartiju sarunām par pašvaldību vēlēšanām deleģētajiem politiķiem radies iespaids, ka Vienotības deklarētā vēlme par kopīgu sarakstu ir tikai vārdi, jo tā, lai gan pauž ieinteresētību Pavļutā kā kopīgajā mēra kandidātā, nesniedz solījumus, ka ministru portfeļi netiks pārdalīti.
Vienotības pirmie numuri Rīgas domes vēlēšanu sarakstā visticamāk varētu būt bijušais kultūras ministrs, tagad premjera padomnieks Ints Dālderis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, politologs Veiko Spolītis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un vēl viens premjera padomnieks, eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Pēteris Viņķelis.
Pavļuts ir viens no trim iespējamiem RP mēra kandidātiem, kas pašlaik dažādos formātos apspriesti visnopietnāk. Vēl minams RP Saeimas frakcijas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, kurš nav teicis "nē" kandidēšanai, bet arī nav izrādījis lielu vēlmi pamest tikai pirms nepilna gada iesākto darbu Saeimā. Kā vēl viena kandidāte tiek apspriesta RP ietekmīgā juriste Inga Antāne, kura ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītā valdes locekle Rīgas brīvostā un pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža juridiskā padomniece. Pirms dažām nedēļām viņa kļuva par partijas Rīgas nodaļas vadītāju pēc tam, kad Vjačeslavs Dombrovskis, kurš ir noslogots darbā Saeimā, atteicās no šī amata, lai gan nodaļas balsojumā bija ieguvis lielāku atbalstu. Antāne un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis visticamāk varētu būt RP virzītie kandidāti Rīgas saraksta pirmajā pieciniekā, ja kopīgs saraksts tomēr tiks veidots.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
