"Vienotība" virza grozījumus premjera un ministru algu celšanai un piedāvā papildu "atvaļinājuma pabalstu"
PIETIEK15.10.2014.
Komentāri (85)
Iesaki rakstu: 
Pretēji premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) vēl trešdien intervijā Latvijas Radio apgalvotajam, ka jaunajā valdībā ministriem atalgojums netiks celts, viņas partijas biedra Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija (FM) Saeimā iesniegusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas sola būtiski celt premjera, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru - kas parasti ir partiju pārstāvji - atalgojumu. Priekšlikumus parakstījusi FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība), kura minēta kā iespējamā izglītības un zinātnes ministre nākamajā valdībā. Likuma grozījumus nākamotrdien pirms trešā galīgā lasījuma skatīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Saskaņā ar šobrīd likumā noteikto algu aprēķināšanas koeficientu premjers pirms nodokļu nomaksas saņem 2 774 eiro, ministrs - 2 498 eiro, bet ministrijas parlamentārais sekretārs - 1 943 eiro. Finanšu ministrijas sagatavotie un tās parlamentārās sekretāres Čigānes parakstītie un iesniegtie priekšlikumi valdības locekļu algas celtu par gandrīz trešdaļu.
Vienotības piedāvātie jaunie algu aprēķināšanas koeficienti premjera algu palielinātu līdz 3938 eiro pirms nodokļu nomaksas, ministriem – līdz 3 651 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet ministriju parlamentārajiem sekretāriem, kas parasti ir partiju pārstāvji – līdz 2 291 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ministru prezidenta biedru atalgojums pieaugtu līdz 3 794 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet īpašo uzdevumu ministru atalgojums būtu ministru līmenī, tas ir, 3 651 eiro pirms nodokļu nomaksas. Abi pēdējie posteņi tiek veidoti nebūt ne katrā valdībā un parasti tiek izveidoti mākslīgi, lai atvieglotu partiju un atsevišķu politiķu ambīcijas.
Tāpat Čigāne rosina papildināt likumu ar jaunu pantu, paredzot, ka Saeimā ievēlētās, apstiprinātās un ieceltās amatpersonas, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, saņemtu īpašu „pabalstu” 50% apmērā no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Vienotība rosina, ka šis „atvaļinājuma pabalsts” netiktu pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiktu atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots.
Čigānes parakstītajos priekšlikumos likuma grozījumiem piedāvāts būtiski palielināt koeficientu, ar kuru jāreizina mēneša vidējā darba samaksa, lai aprēķinātu valdības amatpersonu algas. Šobrīd premjeram šis koeficients ir 4,05, bet Vienotība to piedāvā palielināt uz 5,5, ministru algu aprēķināšanas koeficientu no pašreizējā 3,648 piedāvāts palielināt uz 5,1, bet ministriju parlamentārajiem sekretāriem no pašreizējā 2,837 - uz 3,2.
Lai aprēķinātu amatpersonu atalgojumu, par pamatu ņem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiāli publicēto valstī strādājošo mēneša vidējo darba samaksas apmēru par aizpagājušo gadu. Ja izmaiņas premjera, valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojumā plānots ieviest no nākamā gada, par pamatu tiks ņemts valstī strādājošo vidējais mēneša atalgojums par 2013. gadu, kas saskaņā ar CSP datiem bija 716 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Čigānes rosinātais jaunais ikgadējais „atvaļinājuma pabalsts” 50% apmērā no mēnešalgas attiektos ne tikai uz valdības locekļiem, bet arī citām Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju un NEPLP locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
