Administratīvā tiesa sāk lietu par "ģimenes bodīti" Garkalnes pašvaldībā
PIETIEK15.04.2013.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā tiesa, saņemot Pietiek pārstāvja pieteikumu, sākusi administratīvo lietu par Mārtiņa Gunāra Bauzes–Krastiņa (attēlā) vadītās Garkalnes novada domes nevēlēšanos atklāt apstākļus, kādos Bauzes-Krastiņa sievas māsasdēls Klāvs Zīberts iecelts par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli vadītāju un pat jaunā atbildīgā darbinieka iegūto izglītību.
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Bauze-Krastiņš jau iepriekš ir bijis zināms ar to, ka viņa radinieki viens pēc otra ieņem būtiskus un labi apmaksātus pašvaldības amatus.
Tā, piemēram, pašlaik domes preses sekretāra vietu ieņem domes priekšsēdētāja dēls Mārcis Bauze–Krastiņš, kurš šajā amatā aizvietojis savu māsu.
Nu radu saime Garkalnes novada pašvaldībā ir papildinājusies līdz ar Bauzes-Krastiņa sievas māsasdēla Zīberta kļūšanu par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli vadītāju.
Pirms šīs nozīmēšanas Zīberts novada domē strādājis par projektu vadītāja palīgu, bet tagad par nozīmīgā uzņēmuma vadītāju kļuvis 25 gadu vecumā, turklāt, iespējams, bez atbilstošas izglītības.
Zīberta Facebook profilā vēl nesen bija minēts, ka viņš veselus septiņus gadus - no 2005. līdz 2012. gadam studējis biznesa augstskolā Turība, bet nu iestājies Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.
Taču pēc tam, kad interesi par Zīberta izglītību bija izrādījis portāls aprinkis.lv, no jaunā pašvaldības uzņēmuma vadītāja profila visa informācija saistībā ar viņa iegūto izglītību pazuda.
Pietiek jau informēja par Garkalnes novada domes priekšsēdētāja uzskatu, ko tas pauda, saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu, - sabiedrībai neesot nekādas daļas par to, kādu izglītību ir vai nav ieguvis viņa sievas māsasdēls Zīberts. Turklāt arī Zīberta pienākumi jaunajā amatā nav skaidri noteikti.
Ņemot vērā Bauzes-Krastiņa iepriekš demonstrēto attieksmi uz nepatīkamiem jautājumiem, Pietiek pašvaldības vadītājam oficiālā iesniegumā bija uzdevis šādus jautājumus:
"1) kāds bija pilnais izvēles process, kura rezultātā par SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli tika izvēlēts Klāvs Zīberts (procesa apraksta patiesumu aplieciniet ar attiecīgo lietvedības dokumentu kopijām)?
2) kas bija personas, kas izvēlējās minēto personu minētajam amatam (par katru personu miniet vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu)?
3) kādi bija kritēriji personas izvēlei minētajam amatam (miniet visus kritērijus un vērtējuma parametrus)?
4) kāda ir minētās personas izglītība un profesionālā pieredze, kas liek uzskatīt viņu par piemērotu minētajam amatam (atbildei pievienojiet pilnu minētās personas dzīvesgājuma aprakstu)?
5) kādi ir minētās personas pienākumi minētajā amatā (atbildei pievienojiet amata aprakstu)?"
Uz šiem jautājumiem Bauzes-Krastiņa sniegtās atbildes bija šādas:
"1. Klāvs Zīberts par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli ievēlēts ar Garkalnes novada Domes, kas Komerclikuma izpratnē, ir dalībnieku sapulce un kapitāldaļu turētājs, 27.09.2011 lēmumu, protokols Nr. 11, 18.§ „Par valdes locekļa maiņu pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli, Komerclikuma 224.pantā noteiktajā kārtībā.
2. Garkalnes novada Domes deputāti pieņēma lēmumu par Klāva Zīberta ievēlēšanu par vienu no trijiem pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekļiem, koleģiāli balsojot.
3. Ievēlot Klāvu Zībertu par pašvaldības SIA Garkalnes inženiertīkli valdes locekli Garkalnes novada Domes deputāti ievēroja Komerclikuma 221.-224. pantos un likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 61.pantā noteikto kārtību un kritērijus.
4. Klāvam Zībertam ir „Par valsts un pašvaldību kapitala daļām un kapitālsabiedrībām" 61.pantā atbilstoša izglītība un pieredze. Tā kā dzīvesgājuma apraksts (CV) par personu satur informāciju, kas, saskaņā ar „Fizisko personu datu aizsardzības likuma" normām ir neizpaužama, Klāva Zīberta dzīvesgājuma apraksts Jums netiks izsūtīts.
5. LR spēkā esošie normatīvie akti neparedz amata apraksta izstrādāšanu vēlētām personām."
Šis nav pirmais gadījums, kad amatpersonas uzskata, ka tām ir tiesības neatklāt ziņas šo amatpersonu vadīto iestāžu darbinieku izglītību vai tās neesamību.
Kā zināms, pērn Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija spiests atvainoties par biroja rīcību, prettiesiski nesniedzot informāciju par tā darbinieku izglītību.
Saskaņā ar administratīvās tiesas nolēmumu nu skaidrojumi par tās nevēlēšanos atklāt pašvaldības uzņēmuma vadītā ieceltas personas izglītības līmeni tiesā jāsniedz Garkalnes pašvaldībai.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
