Aiz „mazās amnestijas” oranža ēna

Nejauša vai tīša kļūda

Pietiek jau trešdien rakstīja, ka kļūda attiecas uz 9. Saeimas pirmspēdējā plenārsēdē 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem no tā izslēgts 149. pants par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem.

Tieslietu ministrijas darba grupai, kura strādājusi pie Krimināllikuma grozījumiem, bijusi doma dekriminalizēt 149. panta 1. daļu, kas vēršas pret salīdzinoši vieglākiem autortiesību pārkāpumiem. Bet, iestrādājot likumā pārejas noteikumus, tīši vai nejauši tikušas „aizmirstas” 149. panta 2., 3., un 4. daļa, kurās ir runa jau par smagākiem autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem.

„Šeit ir mēģināts jauši vai nejauši panākt, ka tiek izbeigtas vismaz 10 krimināllietas, paldies dievam, ka šī norma stājas spēkā tikai no 1. janvāra, pretējā gadījumā būtu ļoti liels skandāls,” trešdien brīdināja 10. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Ja pēdējā brīdī trauksmi nebūtu sacēlusi prokuratūra un Saeima 2. decembrī nebūtu steidzamības kārtā vienas plenārsēdes laikā pieņēmusi jaunus grozījumus, 2011. gada 1. janvārī visas pēc 149. panta smagākajām daļām izmeklēšanā esošās vai jau tiesās esošās lietas tiktu izbeigtas, un iestātos „mazā amnestija”, kā to trešdien brīdināja bijušais ģenerālprokurors, tagadējais tieslietu ministra padomnieks Jānis Maizītis.

„Mazā amnestija” attiektos uz Zalāna sievu

Tādā gadījumā TP otrā cilvēka un Par labu Latviju 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Zalāna sievai Diānai Zalānei 12. janvāra rītā pulksten 10 nebūtu jāmēro ceļš uz Kuldīgas rajona tiesu, kur jāsāk izskatīt krimināllietu, kurā viņa apsūdzēta pēc Krimināllikuma 149. panta 3. daļas.

Zalānei celta kriminālapsūdzība par to, ka viņa guvusi materiālu labumu lielā apmērā, izmantojot autortiesību objektus, kas reproducēti, pārkāpjot autortiesības, Pietiek uzzināja tiesā. Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Zalāns Pietiek kategoriski noliedza, ka būtu izmantojis savu politisko ietekmi, lai panāktu šo Krimināllikuma grozījumu virzīšanu. Viņa oficiālā atbilde bija lakoniska: „Nē!”

Ar Mareku Segliņu, kurš bija tieslietu ministrs, viņš par likuma grozījumiem šā gada sākumā neesot runājis un pauž pārliecību, ka partijas biedrs par viņa dzīvesbiedres kriminālprocesu nav bijis informēts.

Par aizdomām, ka aiz Krimināllikuma 149. panta izslēgšanas stāvējušas viņa ģimenes intereses, Zalāns tikai ceturtdienas pēcpusdienā esot uzzinājis no savas dzīvesbiedres, kuru Pietiek iztaujāja rīta pusē. Tādēļ pusdienlaikā, kad Saeima steidzamības kārtā balsoja par jau koriģēto Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu, Zalāns to nepieciešamību uztvēris vienīgi kā likumdošanas brāķa labošanu.

Iemesls, kādēļ tikai trīs zālē esošie deputāti – Zalāns un viņa frakcijas biedri Andris Šķēle un Rita Strode – nobalsoja pret to pieņemšanu, neslēpjoties vis grozījumu būtībā, bet principiālajā iebildē pret tik steidzamu kāda likumprojekta raušanu cauri Saeimai.

Krimināllieta par nelicencētām datorprogrammām 

Lietas būtība ir strīdīga, un Diānas Zalānes advokāts Regnārs Jansons ir pārliecināts, ka tiesā uzvarēs, tādēļ Krimināllikuma grozījumi, par kuriem advokāts neesot bijis informēts, viņa klientei neesot bijis dzīvības un nāves jautājums.

Zalānes nepatikšanas aizsākās 2005. gadā, kad viņas arhitektu birojā sešos datoros atklātas nelicencētas datorprogrammas. Advokāts apgalvo, ka visas ar arhitektu biroja pamatdarbību saistītās dārgās datorprogrammas bijušas licencētas; tās, par kurām pašlaik Zalānei sākusies tiesvedība, esot izplatītākās programmas, kuras uz datoriem uzinstalējuši tobrīd birojā strādājušie arhitektūras studenti. Vairākiem no viņiem par šo nodarījumu esot uzlikts administratīvais sods, kas jau nomaksāts.

„Tur bija kaut kādi fotošopi, kaut kādas programmiņas mūzikas lejuplādēšanai, bet ar tām jau netika taisīts bizness, visas programmas, kuras birojs izmantoja biznesam, bija licencētas,” skaidro Jansons. Turklāt ar Microsoft pārstāvjiem jau esot bijis panākts mierizlīgums par zaudējumu segšanu, kas neesot parakstīts formālas aizķeršanās dēļ.

Krimināllieta divas reizes jau tikusi izbeigta, bet tad atkal „mistiskā kārtā” atjaunota. To, ka jau izbeigtā lieta tikusi atjaunota 2007. gadā tieši ap to laiku, kad TP viņu izvirzīja premjera amatam, uzsver arī Zalāns. 

„Lieta ir piecus gadus veca, un īstenībā nekāda nodarījuma tur nav, tā ir tīrā formalitāte,” Pietiek par sev izvirzīto apsūdzību teica Zalāne. Par iespēju saņemt „amnestiju” Zalāne neesot bijusi informēta tāpat kā viņas advokāts. „Man ar to visu nav nekāda sakara. Jūs man piešujat kaut kāda panta virzīšanu, par ko es vispār neko nezinu. Es domāju, ka cilvēku, kuriem ir inkriminēts šis pants, Latvijā ir ļoti daudz, kādēļ jūs zvanāt tieši man?” pārmetoši vaicāja politiķa dzīvesbiedre.

Segliņš neesot izrādījis interesi

Bijušais tieslietu ministrs Segliņš, kurš politiku pēc neievēlēšanas 10. Saeimā ir pametis, Pietiek ceturtdien ar īsziņas starpniecību noliedza, ka būtu izmantojis savu stāvokli, lai veicinātu šīs spraugas atstāšanu Krimināllikumā. „Varu apgalvot 100%, ka Segliņš nekad nav devis rīkojumu kā speciāli grozīt 149. pantu,” uzsvēra eksministrs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš šo amatu ieņēma arī Segliņa laikā un līdz ar ministru ir parakstījis šos grozījumus, Pietiek uzsvēra, ka no Segliņa tolaik nav bijusi „pilnīgi nekāda” interese par šiem grozījumiem. „Viņu tik detalizēti jautājumi neinteresēja,” atceras Lazdovskis.

Tieslietu ministrijā turpinās iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai tā ir bijusi ierēdņu neuzmanība, nekompetence, vai robu Krimināllikumā kāds iespēlējis tīšuprāt. „Es, protams, ceru, ka tā ir tikai nolaidība, jo, ja man būs citi fakti, tad amatpersonas lidos,” Pietiek solīja Lazdovskis.

Viņš pieprasījis paskaidrojumus no atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem, tostarp, Krimināltiesību departamenta direktores Indras Gratkovskas, kura bijusi grozījumus izstrādājušajā darba grupā. „Tas ir arī mans prestiža un goda jautājums, jo arī Tieslietu ministrija ir zaudējusi vienu būtisku daļu savas uzticības,” uzsver Lazdovskis.

Pietiek jau rakstīja, ka pašlaik tiesās atrodas astoņas krimināllietas, no kurām četrās apsūdzības celtas pēc šīm 149. panta smagākajām daļām. Vairāki avoti Pietiek uzsvēruši, ka, lai arī grūti noticēt, ka logs Krimināllikuma grozījumos ieviesies nejaušas nekompetences dēļ, atsevišķu TP politiķu personiskā ieinteresētība tajos arī pašlaik nevieš simtprocentīgu pārliecību, tādēļ par savām aizdomām neviena amatpersona nav gatava atklāti runāt, mudinot meklēt vēl citus iespējamos ieinteresētos. Zalāns Pietiek pauda apņēmību noskaidrot, kurš viņam ceļot neslavu.

Problemātiskie Krimināllikuma grozījumi tika izstrādāti Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā, kur pārstāvētas visas ieinteresētās institūcijas, Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju ieskaitot. Tālāk grozījumi izgājuši caur valsts sekretāru sanāksmei, Ministru kabineta komitejai, valdībai un visbeidzot 9. Saeimas Juridiskajai komisijai, kur nonākuši šā gada februārī, sākti skatīt vēl, kad tās priekšsēdētāja bija Vineta Muižniece, un beigti jau Segliņa (abi TP) laikā.

Grozījumi savā ceļā līdz pieņemšanai attiecībā uz 149. pantu un tā piemērošanas pārejas noteikumiem nav mainīti, tātad kļūda iestrādāta jau sākotnēji un par tās nepamanīšanu atbildīga visa lēmumu pieņēmēju ķēde.

Tieši tas, ka filtrs, caur kuru vairākus mēnešus gājuši Krimināllikuma grozījumi, ir tik blīvs, Pietiek aptaujātajos vēl aizvien saglabā neticību, ka tos kāds mērķtiecīgi virzījis. Jebkurā no abiem gadījumiem grozījumos ieinteresētos vai nejaušos ieguvējus no tiem visā likumprojekta virzīšanas gaitā pa varas gaiteņiem, kas bija vismaz astoņus mēnešu gara, pavadījusi liela veiksme.

Novērtē šo rakstu: