Aizsardzības ministrija: informācija par Vīķes-Freibergas „aizsardzības pasākumos” izmantotajiem auto ir konfidenciāla
PIETIEK04.10.2017.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pastāv iespēja, ka Raimonda Bergmaņa (attēlā) vadītā Aizsardzības ministrija varētu pilnībā noslepenot informāciju par luksus automašīnām, kas tiek izmantotas bijušo Valsts prezidentu vajadzībām, - jau pašlaik ministrija ir paziņojusi, ka jebkādas sīkākas ziņas par eksprezidentu limuzīniem un konkrēti Vairas Vīķes-Freibergas izmantoto auto esot uzskatāmas par „aizsardzības pasākumus” skarošu un līdz ar to konfidenciālu informāciju.
„Ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas rīcībā esošās automašīnas, kuras tiek iesaistītas personu, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumos, tiek izmantotas arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 2. punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1. panta otrās daļas 1. punktā un 3. punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, sīkāka informācija par Vairas Vīķes-Freibergas (t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu), aizsardzības (apsardzes) pasākumos pašlaik izmantotajām automašīnām netiks sniegta, jo pretējā gadījumā var tikt atklāta tāda informācija, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.11.1. apakšpunktu ir atzīta par konfidenciālu.
Tiesa, šis noteikumu punkts paredz, ka par konfidenciālu atzīstama informācija par „svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskajiem līdzekļiem”, savukārt ne Vīķe-Freiberga, ne kāds no citiem bijušajiem Valsts prezidentiem jau sen nav valsts amatpersonas statusā, un nekas arī nav dzirdēts par to, ka kādam no viņiem pēdējos gados būtu bijis kāds apdraudējums. Taču, neraugoties uz to, nekādu plašāku informāciju Aizsardzības ministrija sniegt nevēloties.
Līdz ar to vienīgais, ko ministrija varot atklāt par to, ko tā sauc par „Vairas Vīķes-Freibergas, t.i. personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu, aizsardzības (apsardzes) pasākumiem”, esot – šajos „aizsardzības (apsardzes) pasākumos” pašreiz tiekot izmantota kāda no veselām trim automašīnām - Mercedes-Benz, Volkswagen vai Chrysler, „kuru izlaiduma gads ir no 2003. gada līdz 2008. gadam, un to vidējais nobraukums pašlaik svārstās no
Kā jau informēts, bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga uz savu astoņdesmito jubileju decembra sākumā vēl varētu arī netikt pie jaunas luksus automašīnas uz nodokļu maksātāju rēķina, jo šīs automašīnas iepirkums 14. septembrī uz nenoteiktu laiku ir pārtraukts.
Oficiālais iemesls, kura dēļ luksus automašīnas nomas iepirkums pārtraukts, ir – „nepieciešamas izmaiņas tehniskajā specifikācijā”. Taču zīmīgi, ka lēmums par iepirkuma pārtraukšanu ir pieņemts divas dienas pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka jaunā luksus automašīna, visticamākais, paredzēta Vīķes-Freibergas vajadzībām, atsaucoties uz saņemtu „mājienu” par kādreizējās valsts galvas astoņdesmito dzimšanas dienu 1. decembrī.
12. septembrī – divas dienas pirms iepirkuma pārtraukšanas – Pietiek ar atsauci uz neoficiālu informāciju no diviem dažādiem avotiem Aizsardzības ministrijā aprakstīja, ka jauno luksus automašīnu, kuras iepirkumu izsludinājis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, savām vajadzībām, visticamākais, ir pieprasījusi bijusī Valsts prezidente, turklāt izteikts skaidrs mājiens par kādreizējās valsts vadītājas gaidāmo jubileju, līdz kurai noteikti vajadzētu paspēt sagādāt jauno braucamo iepriekšējā vietā.
Neatsaucoties ne uz kādiem normatīvajiem aktiem, kas noteiktu šādu slepenību, Bergmaņa vadītā ministrija joprojām atsakās nosaukt to bijušo Valsts prezidentu, kam domāta jaunā automašīna. Taču par to, ka tā paredzēta tieši Vīķes-Freibergas vajadzībām, liecina ne tikai ministrijas avotu informācija, bet arī periodiskums, ar kādu eksprezidente sev no valsts pieprasa jaunu luksusauto.
Pirms tam Vīķe-Freiberga jaunu auto bija pieprasījusi 2012. gadā, kad Aizsardzības ministrija paziņoja, ka „esam saņēmuši argumentētu pieprasījumu, ko mēs tālāk arī virzīsim”. Tad eksprezidente tika vizināta ar 2006. gada izlaiduma Mercedes Benz 500, kura cena, to iegādājoties, bija vairāk nekā 95 tūkstoši eiro. Taču informācija, vai un kāda automašīna iegādāta pēc „argumentētā pieprasījuma”, tā arī netika saņemta. Savukārt tagadējais pieprasījums, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, formāli pamatots ar pašreizējās automašīnas slikto stāvokli.
Tikmēr oficiāli Aizsardzības ministrija stomās saistībā ar izsludināto iepirkumu par jaunas luksus klases vieglās pasažieru automašīnas pilna servisa ilgtermiņa nomu, nevēloties sniegt skaidras atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo iepirkumu.
„Lēmums par automašīnas nomu tika pieņemts Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas speciālistu (t.sk. arī drošības ekspertu) sēdē, un tas bija koleģiāls lēmums,” – tas ir viss, ko pēc ilgākas noskaidrošanas ministrija ir gatava atklāt, atbildot uz jautājumu, kuras konkrētās amatpersonas ir pieņēmušas lēmumu, ka ir nepieciešams nomāt tieši luksus klases automašīnu, kad un kādā formā šis lēmums ir fiksēts.
„Ņemot vērā automašīnas izmantošanas mērķi, automašīnas izvēles pamatā bija drošības prasības, kurās ietilpst arī tādi auto tehniskie parametri kā auto drošības aprīkojums, auto veiktspēja un svars. No pašreiz piedāvājumā esošo auto klāsta drošības prasībām atbilstošākais auto ietilpst luksus klases automašīnu klasē, jo zemākas klases auto tehniskie parametri neatbilst atsevišķām drošības prasībām, tādēļ tika pieņemts lēmums par luksus klases auto nomu,” skaidro ministrija, gan nevēloties precizēt – kas ir šīs „atsevišķās drošības prasības” un kas tās noteicis.
Savukārt uz jautājumu, vai kāds no bijušajiem Valsts prezidentiem ir pieprasījis savām vajadzībām tieši luksus klases automašīnu un, ja kā, tad kurš (kura) tieši, kad tieši šis pieprasījums veikts un kam tieši tas izteikts, Aizsardzības ministrija atbildēt atsakās.
Tā vietā Bergmaņa vadītā ministrija vēloties „vērst uzmanību, ka nomāto auto ir paredzēts izmantot ne tikai personas, kas ieņēma Valsts prezidenta amatu aizsardzības (apsardzes) funkciju nodrošināšanā, bet arī Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 2.punktā noteikto funkciju izpildē, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1.punktā un 3.punkta "a" apakšpunktā noteikto funkciju izpildē, t.sk. ārvalstu viesu uzņemšanā, kur automašīnai jānodrošina arī reprezentācijas funkcijas”.
Pietiek jau ir informējis, ka likums „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” nemaz nenosaka, ka ikvienam bijušajam Valsts prezidentam patiešām pienāktos tieši luksus klases automašīna, kas turklāt būtu regulāri jānomaina pret jaunu.
Likuma 10. pants attiecībā uz eksprezidentu apgādi ar transportlīdzekli nosaka tikai to, ka „persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts (..) lietošanā vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu saskaņā ar Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai (darbiniekam)”.
Tas nozīmē – likums pieļauj, ka eksprezidenta vajadzībām ir iespējams iegādāties arī luksus klases auto, taču nenosaka, ka šāds auto, turklāt regulāri nomaināms, katram eksprezidentam obligāti pienāktos.
Tas nozīmē, ka ir bijušas konkrētas amatpersonas, kas ir pieņēmušas lēmumu, ka konkrētam eksprezidentei (šai gadījumā – eksprezidentei) ir noteikti nepieciešama atkal jauna un noteikti luksus klases automašīna. Taču arī to, kuras tieši ir bijušas šīs amatpersonas, Aizsardzības ministrija cenšas neatklāt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
