Iesaki rakstu: 
Smadzenēs ir tāds paradokss - redzot Maxima veikalā pie kases glītu meiteni ar labiem apaļumiem mēs nodomājam: oj, ko tad tāda šeit dara? Tas ir reflekss, kas liek smadzenēm uzskatīt skaistu cilvēku par veiksmīgu un sabiedrībā cienītu. Dzīvē, protams, tā nav - ir gan sejā glīti bezpajumtnieki, gan Vudijs Alens. Vispār smadzenes ir pilnas ar visādiem paradoksiem - šeit vēl viens: gudri mākslinieki ir arī gudri cilvēki. Tas vēl jo vairāk tā nav. Džeksons Poloks - viens no dārgākajiem mūsu laiku māksliniekiem - esot bijis “traks kā sesks”. Arts Buhvalds ilgus gadus rakstīja slavenu, pat izcilu un aprindās ietekmīgu sleju The Times, un tikai pēc nāves atklājās, ka viņš burtiski pārticis no visādiem psihotropiem medikamentiem. Bet ne par to ir stāsts.
Alvis Hermanis. Kur ir tā stīga latvieša dvēselē, kas liek izcilu teātra mākslinieku uzskatīt par uzklausīšanas vērtu personību politikas sakarā. Vai jebkādā cita sakarā, kas nav politika. Jo, atvainojiet par skarbumu: kur uz skatuves virmo ģēnijs, tur ārpus tās - neslēpts vājprāts. Un vēl kriminālais pants tur klāt. Tātad, Hermanis publiski iesaka veidot “valsts nodevēju sarakstu”. Atceros, kā norēja to nabaga Jāni Iesalnieka par “inteliģento antisemītismu”. Bet nē, nu salīdziniet paši - kas ir kaut kāds antisemītisms, kaut vai galīgi neinteliģents, ar kārtīgu valsts nodevēju sarakstu?
Cieņa un gods - termini, kas tika izgudroti šādiem gadījumiem. Un arī kriminālpants uzrakstīts. Kaut kāds, atvainojiet, tirliņš - lai cik labs režisors - pa valsts televīziju mani, tieši personīgi mani, ievieto nodevēju sarakstā. Gribētos teikt - zini, ko, Alvi, ja tev mute tik liela, un tu mani vari nosaukt par gļēvuli no nodevēju saraksta, tad iznāc, pasaki to sejā, varam pie tevis, JRT laukumiņā, jebkurā laikā, un es tev parādīšu dažus paņēmienus no sava saraksta.
Mēriet to pēc kādiem žanriem vēlaties - aicināt uzskaitīt valsts nodevējus un tad ar tiem attiecīgi rīkoties, ir vienkārši naida runa. Ja to būtu izdarījis kāds puišelis, pat ja to būtu darījis Jānis Iesalnieks, pat ja to būtu darījis kāds ministrs - būtu lieta pēc 78. panta. Mums ir bijuši arī mazāki procesi (kāds devītklasnieks par interneta komentāru - izvediet tachu vinjus no valsts!!!)
Bet tagad tas ir televīzijā un katrā ziņu portālā, un nevis zem nosaukuma: “Hermanis arestēts pēc šokējošās naida runas”, bet ar maigiem režisora citātiem. Nu, beidziet taču ākstīties - tas ir ceļš uz nekurieni. Katrā gadījumā, uz ļoti neinteliģentu vietu. Galīgi ne tādu kā JRT.
Štrunts par to, ka tas nav nopietni. Tie tīņi “ebrejus šaut” arī nebija domājuši nopietni, un tomēr viņus tiesāja. Un vai tad visa tā antioligarhu epopeja, kuras priekšā pats Hermanis stāvēja, nebija par vienu likumu, vienu taisnību visiem? Un vai tad nav labi, ka sabiedriskajā diskusijā ir vismaz kādas robežas, kas neaizved ļaudis pastaigā pa viņu zemākajām dzīlēm. Pa tādām, kas beidzas ar valsts nodevēju sarakstiem.
Hermanis to varbūt arī nedomāja. Bet var apskaitļot, cik daudz cilvēku Latvijā nekam tādam īsti neiebilstu. Vēl viens smadzenēm grūti aptverams paradokss.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
