Ancupovs sabiedrisko attiecību padomus Sudrabai sniedzot par velti
PIETIEK17.02.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Jaunas partijas veidošanu uzsākušās Ingunas Sudrabas padomdevējs saziņai ar žurnālistiem un sabiedrību ir sabiedrisko attiecību speciālists Sergejs Ancupovs, starp kura klientiem ir dažādi, tostarp ar Krievijas kapitālu saistīti uzņēmumi, noskaidroja Pietiek. Pēdējam aspektam ir būtiska nozīme, jo, pēc Ancupova vārdiem, Sudraba par viņa pakalpojumiem nemaksājot.
Pēc Pietiek rīcība esošās informācijas, Ancupovs topošo politiķi saziņai ar medijiem trenē jau vairākas nedēļas. Sabiedrisko attiecību neveiksmes pašlaik jau radījušas šaubas, vai bijusī valsts kontroliere spēs realizēt viņai piedēvēto politisko potenciālu.
Ancupovs Pietiek gan apgalvoja, ka piedēvēt viņam Sudrabas konsultēšanu būtu „ļoti skaļi teikts”. Abi esot sarunu procesā par iespējamo sadarbību. „Esmu pagodināts, ka mani uzrunāja, un būtu ļoti priecīgs, ja varētu būt noderīgs,” saka Ancupovs.
Tas, ka sabiedrisko attiecību speciālists apgalvo, ka samaksu no Sudrabas un viņas nesen dibinātās biedrības „Tautas kustība No sirds Latvijai” nesaņem, rada jautājumu, kādi ienākumi ļauj kompensēt jaunās politiskās kustības konsultēšanai veltītos resursus. „Tās nav komercattiecības dotajā brīdī,” par sadarbību ar Sudrabu saka konsultants. Ancupovs Pietiek atteicās atklāt, kas ir viņa komercklienti, sakot, ka „šāda veida reklāma man nav vajadzīga”.
Sabiedrisko attiecību, juridisko un citu izdevumu netieša kompensēšana, algojot tos pašus pakalpojumu sniedzējus, ir Latvijā izplatīts, bet neizgaismots veids, kā politiķu sponsori sniedz neatļautu finansiālu atbalstu saviem politiskajiem favorītiem.
Sabiedrisko attiecību firmas Absolute management, kura saskaņā ar Lursoft datiem pieder Ancupovam vienam pašam, mājaslapā kā klienti minēti daži uzņēmumi, un to vidū ir arī tādi, kas saistīti ar Krievijas kapitālu. Piemēram, kravu pārvadātājs SIA Baltic Trans Logistic, kuras valdē ir divi Krievijas pilsoņi – Mihails Belorukovs un Aleksandrs Beļajevs. Firma pieder divām Kiprā reģistrētam kompānijām.
Starp Ancupova komercklientiem norādīta arī AS Severstaļlat, kuras padomē īpašnieki iecēluši trīs Krievijas pilsoņus – Dmitriju Goroškovu, Sergeju Ļihopudu un Valēriju Valandinu. Vēl starp Ancupova sabiedrisko attiecību firmas vērā ņemamiem klientiem minama arī SIA Holdinga Kompānija FELIX, kas pazīstama kā Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašnieks.
Starp pasākumiem, kurus organizējusi Ancupova firma, norādītas arī Krievijas vēstniecības rīkotās Krievijas dienas svinības.
Ancupovs 2010. gada jūlijā uz mēnesi tika iecelts par laikraksta Diena galveno redaktoru, bet pēc redakcijas protestiem drīz tika atbrīvots. Tas bija brīdis, kad atklātībā parādījās pazīmes par kādreiz ietekmīgā laikraksta patiesajiem īpašniekiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
