Iesaki rakstu: 
Palasīju jūsu rakstu par notikušo centrā Mežaparks - par iepirkuma pieteikumu izvērtēšanu dienas laikā un 300 000 eiro apgūšanu remontdarbos mēneša laikā. Tikai viens būtisks trūkums: nav teikts, vai šīs darbības organizēja līdz šim vairāk ar nodokļu maksātāju naudas apmaksātiem eksotiskiem komandējumiem uz Vjetnamu, Japānu, Indonēziju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem pazīstamais Vienotības parlamentārais sekretārs Izglītības un zinātnes ministrijā Andis Geižāns, kurš līdzīgas darbības īstenoja arī bijušajā Bulduru sovhoztehnikumā, vai kāds cits?
Bulduros mēģināja realizēt afēru, nododot valsts kapitālsabiedrību ar vairākus miljonus vērtu Jūrmalas pilsētas zemi pašvaldībai. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 317 Bulduriem, kuros dārzkopību mācās apmēram sešdesmit bērnu, tika piešķirta papildu dotācija EUR 178 000 apmērā, kuru izmantoja parādu atmaksai Jūrmalas komunālajai ūdenssaimniecībai, elektrībai, gāzei, kā arī parādam Valsts kasei un tamlīdzīgām lietām, kur līgumsoda kredīta procenti vien bija EUR 17 859.
Tātad valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā maksāja valstij Valsts kases personā kredītprocentus par neveiksmīgu Bulduru sovhoztehnikuma komerciālo darbību. Tā vietā, lai likvidētu Bulduru sovhoztehnikumu kā kapitālsabiedrību, pārveidojot to par iestādi, aktīvi iestājās un lobēja Bulduru sovhoztehnikuma kā kapitālsabiedrības nodošanu Jūrmalas pilsētas domes īpašumā, tātad valstij šķiroties no zemes vairāku miljonu EUR vērtībā.
Tad tika panākts 2014. gada 16. septembra Ministru kabineta lēmums, ar kuru šajā kapitālsabiedrībā iepludināja vēl EUR 232 342, kurus atkal atdeva Valsts kasei. Savukārt vēl EUR 40 065 tika iztērēti "remontam", kas arī bija papildu dotācija. No kapitālsabiedrības budžeta, kas ir krietni pāri par 2 miljoniem, lauvas tiesa jeb 70% ir valsts budžeta dotācijas, no kurām sabiedrība rezultātā aprēķināja peļņu 503 757. Faktiski nekādas komercdarbības nav, bet kapitālsabiedrības uzturēšana par teju EUR 1 570 665 gadā, un to vēlējās nodot Jūrmalas pilsētai ar vairāk nekā desmit miljonus vērtu zemi (iztirgošanai?).
No amatpersonas deklarācijas ir redzams, ka Geižāns ir ievērojama Vienotības vēlēta amatpersona - revīzijas komisijas loceklis. Ja paraugāmies uz Geižāna amatiem valsts amatpersonas deklarācijās, tad tie atklāj viņa kā "finanšu konsultanta" darbības shēmu.
Sākumā kā politiskai amatpersonai panākt līdzekļu piešķiršanu, bet, atstājot šīs politiskās amatpersonas amatu, saņemt atlīdzību "finanšu konsultantam"? Jau tālajā 2006. gadā, kad Geižāns sāka savu "finanšu konsultanta" darbību, viņš līdzās toreizējam izglītības un zinātnes ministres padomnieka amatam bija arī finanšu konsultants valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions". Tātad, konsultēja kā izmantot finanšu līdzekļus, kuri izlobēti no izglītības ministres? Cik dzirdēts, reāli Daugavas stadionā sēžot un strādājot Geižānu neviens nav redzējis, tāpat kā neviens nav redzējis Geižānu reāli strādājot Daugavpils būvniecības tehnikumā vai Daugavpils universitātē.
Pēc desmit gadiem redzama jau krietni plašāka aina: Geižāna amatu vidū ir profesionālās izglītības kompetences centra Daugavpils Būvniecības tehnikums finanšu konsultanta amats. Daugavpils Būvniecības tehnikuma valsts dotācijas apjoms 2014. gadā bija jau vairāk nekā divi miljoni jeb EUR 2 051 706, pašu ieņēmumi tikai kādi 3% jeb EUR 62 339. Kam te finanšu konsultants? Blakus EUR 339 210 nelielajam Eiropas Sociālā fona projektam Izglītības un zinātnes ministrija 2014. gadā piešķīra tehnikumam apjomīgu miljonu projektu EUR 3 751 394 apjomā, kas arī tika īstenots. Savukārt nākošajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2014. - 2020. gadam tehnikumam ir paredzēts jauns struktūrfondu projekts, kura piešķiršanas politiskā izlemšanā piedalījās parlamentārais sekretārs Andis Geižāns.
Līdzīgi dažādus padomus Geižāns dod arī Izglītības un zinātnes ministrijai piederošām un tai padotībā esošām universitātēm kā Ventspils augstskola, kur Geižāns kļuva par amatpersona, vai Daugavpils universitāte, kur Geižāns pēc parlamentārā sekretāra amata atstāšanas kļuva direktora konsultants finanšu jautājumos. Vai finanšu padomiem Daugavpils universitātē ir kāds sakars ar 2014. gadā pabeigto Daugavpils universitātes jauno korpusu, kura finansēšanā izšķiroša loma bija Izglītības un zinātnes ministrijai un Eiropas Savienības struktūrfondu naudai?
Līdzīgas darbības Geižāns bija iecerējis arī Murjāņu sporta internātskolā pēc tās pašas shēmas - izvēloties vajadzīgu direktoru Ingrīdu Amantovu (ļoti līdzīgi kā izvēlējās Mežaparkā Geižāna jaunības paziņu no Tukuma skolas, kādreizējā pašvaldību lietu ministra Ērika Zundas meitu Ievu - bez pieredzes iestādes vadībā), esot Geižānam, protams, direktora atlases konkursa komisijā, jo nevarēja sadarboties "finanšu konsultācijās" ar līdzšinējo direktoru Ēvaldu Gobu, taču te esot patraucējuši nopietnāki "spēlētāji". Tad Geižāns panāca, ka naudu EUR 577 820 no Murjāņu būvniecībai paredzētās naudas valdība novirza kapitālsabiedrībai Mežaparks, kurā ieņēma direktora finanšu konsultanta amatu?
Kur un kā gan Geižāns guvis pieredzi būvniecībā? Acīmredzot, pēc parlamentārā sekretāra amata atstāšanas strādājot SIA CBM - sīkā firmā ar EUR 2800 pamatkapitālu, minimālu apgrozījumu, kas sniedz būvniecības tehniskās ekspertīzes pakalpojumus.
Interešu konflikta likuma 10. pants paredz ierobežojumus parlamentārajiem sekretāriem vēl divus gadus pēc amata atstāšanas. Būtībā - vai tas nav Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzdevums - savlaicīgi vērot un novērst situāciju, ka politiķi saņem atalgojumu no pašu vadītās ministrijas iestādēm par finanšu konsultācijām? Interesanti, kurā deklarācijā un kā parādīsies patiesie Geižāna ienākumi par šīm "finanšu konsultācijām", jo deklarācijas par 2014. gadu nav, pašlaik Geižāns nav valsts amatpersona.
Attēlā: Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, bijušais Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis un parlamentārais sekretārs Andis Geižāns atklāj par Eiropas Struktūrfondu naudu būvēto Daugavpils universitātes jauno korpusu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
