Iesaki rakstu: 
Godātā redakcija, lai arī esmu visnotaļ pozitīvs Jūsu laikraksta* lasītājs un caur Jūsu redakcijas laipnu atsaucību neesmu liedzis savu atbalstu dažādām personām un parādībām, šobrīd esmu nonācis situācijā, kad mans konservatīvi liberāli patriotiskais pozitīvisms draud izsīkt. Esmu apjucis un dezorientēts un vēlos dalīties ar Jums savās bažās.
Pēc NATO samita kļuva skaidrs, ka savus militāros tēriņus esam palielinājuši pēdējā brīdī, lai netiktu ieskaitīti nesekmīgajos. Tiktāl viss kārtībā, un izdevumu palielināšana līdz 2,5% vai pat 4% no IKP vairs nav aiz kalniem.
Šis jautājums gan ir risināms pavisam vienkārši, atgādināšu, ka šiem izdevumiem nav nosprausts kāds absolūts skaitlis, bet gan daļa no iekšzemes kopprodukta. Jo mazāks kopprodukts, jo mazāki tēriņi. Saglabājot pašreizējo izdevumu konkrēto apjomu, sasniegt 4% no IKP ir smieklīgi viegli: divkārt jāsamazina kopprodukts, un iecerētais normatīvs sasniegts.
Neliels solītis šai virzienā jau sperts, nosusinot Latvijas banku sistēmu, kas gan jau kaut kā uz IKP atsauksies. Atliek aicināt par premjeru Godmaņa kgu, lai tas banku sistēmu sev ierastā kārtā nograuj pavisam, un tad Valdi Dombrovska kgu, lai nogriež budžetu un pensijas, un lieta darīta. Nekāda riska, viss pazīstams.
Mana apjukuma iemesls ir cits. Tai pašā NATO samitā Vācija tika spiesta bruņoties, ko šī spurodamās un atspārdīdamās nevēlas darīt. Bet, cilvēki mīļie! Visa Eiropas pēdējā gadsimta vēsture ir bijusi viena vienīga vēlme nepieļaut Vācijas bruņošanos! Tagad šamie negribīgi piekrituši, ka bruņosies gan. Tiesa, ne tā, kā to darītu TK«R!» (Tautas kustība «Rīt!»), bruņosies noteikti, bet ne rīt. Tā kā bruņosies, tā kā nebruņosies.
ASV prezidents Trampa kgs ieslēdzas vienā telpā ar Putina kgu un pēčāk paskaidro presei, ka, viņaprāt, neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti būtu iejaukušies, utt. Mājās pārbraucis, tūdaļ apstiprina: neesot pamata uzskatīt, ka krievu specdienesti nebūtu iejaukušies, utt. Apskatām nesenos virsrakstus un secinām: vienlaikus nav pamata uzskatīt un nav pamata neuzskatīt.
ES Komisijas prezidents Žans Klods Junkera kgs defilē TV kameru priekšā, prezidējošu kolēģu balstīts, radot aplamu priekšstatu, ka būtu pārmērīgi lietojis. Bet viņam ir spravka (izziņa), ka sēžas nervs pa reizei sadumpojas, un tad visādi gadoties. Var jau būt, ka Žans paņēmis drusku vairāk uz krūti, bet Klodam tā sēža pie vainas. Tā kā dzēris, tā kā nedzēris.
Sāku domāt, ka 1935. gadā dzimušais Šrēdingera kaķis, kurš no kvantu fizikas viedokļa ir vienlaicīgi gan dzīvs, gan beigts, staigā pa pasauli un dara savus stiķus, klusu zvaigādamies. Ticis arī līdz mums, sevišķi aktivizējies priekšvēlēšanu laikā.
Tā ZZS vienlaicīgi ir kategoriski par valdību ar NA, kas izslēdz sadarbību ar Saskaņu, un vienlaicīgi tikpat kategoriski pret Vienotības priekšlikumu nesadarboties ar to pašu Saskaņu. Pamatojums gan Šrēdingera kaķa iedvesmots: pati Vienotība ir tā kā dzīva, tā kā beigta, tā kā jauna, bet pavisam sirma. Un ne vienmēr var droši zināt, kuru politisko kvantu stāvokli ieņēmuši Judins & Co, - tā kā ir Vienotībā, tā kā nav.
Piemēru šai jomā ir dučiem, nu, kaut vai KPV LV priekšlikums kopoties ar JKP, vienlaicīgi atmaskojot šamos kā vilkačus pagonos. JKP pa tam lāgam atmasko NA ar papīriem, kuri tā kā ir, tā kā nav.
Saskaņa rekrutējusi Šrēdingera kaķa adeptu Matīsa kgu, kurš kā ministrs prezentēja MK lēmumu airBaltic sakarā, vienlaicīgi pats bija pret to un beigās piespieda valdību to atbalstīt. Kā ministrs bija par dzelzceļa elektrifikāciju, tagad pret. Vai arī otrādi, vai arī vienlaicīgi, nav tik svarīgi.
Kas notiek?! Kaut kas galīgi sajucis kādreiz tik loģiskajā pasaulē, kurā golferi nerepoja, vācieši nebija kūdāmi uz kašķi un prezidenti puslīdz saprata, ko runā. Skaidri atceros, ka manā bērnībā Mellužu tirgus tantiņas zināja, kas bija pie vainas tajā laikā: tās raķetes, ko šāva gaisā ar visādiem tur gagariniem (svarīgi! uzsvars uz pirmās zilbes!), saārdījušas debesis, tādēļ vasaras tagad ne šādas, ne tādas, un zemenes tādēļ dārgākas. Mellužu tirgus jau sen kā vairs tikai atmiņās, jāmeklē palīdzība citur.
Vai iemesls varētu būt gigantiskais CERN Lielais hadronu paātrinātājs, kurš ietrāpījis drusku ne tur, un mēs esam iesviesti nepareizā Visuma telplaika izliekumā? Pēc ambivalences perioda laiks vispār varētu sākt ritēt atpakaļ, vinila skaņuplašu popularitātes līkne jau to rāda. Un te vēl Nokia startē ar jaunu telefona modeli. Juku laiku priekšvēstneši pa visiem padebešiem.
Godātā redakcija, aiciniet, lūdzu, talkā Dr. prof. Kaščejeva kgu, vienīgo, kurš varētu viest kādu skaidrību. Viņš pats gan ir vienlaicīgi tā kā pavļutiskajā Par!, tā kā pūciskajā LA, bet tas no kvantu fizikas viedokļa ir ļoti saprotami.
Pārpublicēts no db.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
