Iesaki rakstu: 
Lai gan vēl svētdienas pēcpusdienā pēc satricinājumiem, kurus izraisīja Saeimas atlaišanas procedūras iedarbināšana, vairāki avoti Vienotībā norādīja uz apvienības sairšanas draudiem, atšķeļoties vismaz daļai no Pilsoniskās savienības (PS), pirmdien apvienības valdes sēdē šie draudi novērsti. Apzinoties, ka šķelšanās vēl vairāk iedragās Vienotības izredzes septembrī visticamāk gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās, nolemts augustā dibināt partiju Vienotība un līdz tam censties atrisināt iekšējās pretrunas. Viena no tām – Jaunā laika pelēkā kardināla Edgara Jaunupa neproporcionālā ietekme uz Vienotības politiskajiem lēmumiem un apvienības naudasmaku.
Svētdienas vakarā notikušajā PS valdes sēdē izskanējis aicinājums atstādināt JL pelēko kardinālu Edgaru Jaunupu no sarunu vešanas par Valsts prezidenta vēlēšanu kandidātiem, kā arī vēlēšanu taktiku, tāpat nepieļaut viņa iesaistīšanos kuluāru sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem par iespējamām izmaiņām valdības koalīcijā. PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis paudis vēlmi, lai tiktu apstiprināta oficiāla sarunu vedēju grupa, kurai būtu valdes dots mandāts. Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka šāda pozīcija par Jaunupu ir apspriesta, apstiprināja PS valdes locekļi Kārlis Šadurskis, kā arī Ilze Viņķele.
Tomēr pēc diskusijām nekāds konkrēts lēmums nav pieņemts, jo, kā izteicās viens no uzrunātajiem PS politiķiem, nevar izslēgt, ja šāda sarunu vedēju grupa ar Jaunupu sastāvā oficiāli nav izveidota. Vēlāk tovakar notikušajā Vienotības valdes sēdē Jaunupa jautājums neesot apspriests, - viņš sēdēja pie valdes galda blakus apvienības līderei un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
Pietiek zināms, ka šaurā lokā "Jaunupa problēma" pārrunāta ar Āboltiņu, kura nav bijusi atsaucīga sava politiskā padomnieka ietekmes mazināšanai. Neoficiāli tiek atzīts, ka līdz augustam notiks centieni Jaunupu tomēr atbīdīt gan no politisko lēmumu pieņemšanas, gan no kontroles pār Vienotības finansēm. Tomēr, kā atzina kāds avots apvienības valdē, skaļas pašattīrīšanās kā savulaik gadījumā ar pelēkā kardināla Dana Titava izslēgšanu no Jaunā laika nebūšot.
Jaunups ir Vienotības valdes loceklis, viņa amats ir deputāts Rīgas domē, kā arī Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas politiskais padomnieks. Reāli tieši viņš tiek uzskatīts par cilvēku, pie kura vērsties, ja kuluāros nepieciešams panākt kādu politisku vienošanos. Tomēr pēdējos mēnešos viņa ietekme ir šķietami mazinājusies, kas saistīts gan ar ietekmes sviru zaudēšanu Finanšu ministrijā, gan to, ka PS līderi nav akceptējuši Jaunupa neformālo statusu Vienotībā. Daudzkārt saistībā ar nepieciešamību panākt politiskas vienošanās ar Vienotību no citu politisko spēku pārstāvjiem dzirdēts - Jaunups un Āboltiņa nespēj garantēt, ka aiz viņiem stāv visas 33 Vienotības Saeimas frakcijas balsis. Kā zināms, visvairāk šajā frakcijā pārstāvēti no PS ievēlētie deputāti.
Jaunups arī ir tas cilvēks, kurš Vienotības vārdā tiekas ar uzņēmējiem un politiskā spēka sponsoriem. Neoficiāli politiķu un uzņēmēju vidū Jaunups tiek dēvēts par „kasieri”, ar to dodot mājienu par "pelēkas" naudas iespējamu piesaisti. Jaunups redzēts dārgu viesnīcu restorānos neafišētās sarunās ar ietekmīgiem cilvēkiem, kuru bizness ir ieinteresēts tādu vai citādu politisku lēmumu pieņemšanā. Starp tādiem, piemēram, minams Ventspils miljonārs Olafs Berķis, par kura tikšanos ar Jaunupu dārgajā viesnīcā Grand Palace Hotel pāris dienas pirms Valda Dombrovska otrās valdības izveidošanas Pietiek jau rakstījis. Berķis nav starp Vienotības partiju oficiālajiem ziedotājiem, bet publiski atzinis, ka ir tās atbalstītājs. Berķa biznesa intereses saistītas ne tikai ar Ventspils tranzītbiznesu, bet pēdējos gados arī ar vēja biznesu. Pirms šim biznesam izšķirīgiem lēmumiem viņš savulaik ticis fiksēts restorānā Bergs, tiekoties ar ekonomikas ministru Arti Kamparu.
Savulaik Jaunupa ietekme un iespējas caur viņu „sakārtot lietas” tika saistīta ar viņa ietekmi uz finanšu ministru Einaru Repši līdz tā aiziešanai no aktīvās politikas. Ventspils mēra Aivara Lemberga labā roka Guntis Blumbergs Pietiek atzinis, ka savulaik tieši caur Jaunupu bijis jālobē, lai finanšu ministrs dotu atļauju, ka zaļo zemnieku kontrolē esošie Latvijas Valsts meži daļu peļņas atvēl ziedojumiem. No tiem, kā rakstījis Pietiek, daudzu gadu garumā sponsorētas arī zaļajiem zemniekiem pietuvinātas struktūras.
Pašlaik, kad finanšu ministrs ir nevis Jaunā laika cilvēks, bet tā dēvētās Lietussargu grupas pārstāvis Andris Vilks, Jaunupa ietekme Finanšu ministrijā ir mazinājusies. Par Jaunupa politiskās ietekmes resursiem tiek uzskatīta Ekonomikas ministrija, kur bez viņa partijas biedra Kampara savulaik valsts sekretāra amatā iecelts Jaunupa klasesbiedrs Juris Pūce. Ietekme uz Ekonomikas ministrijas vadību un iespēja atsaukties uz valsts otrās augstākās amatpersonas – Saeimas priekšsēdētājas – politiskā padomnieka statusu pašlaik ir galvenie resursi, kas vēl ļauj runāt par Jaunupa ietekmi Vienotībā. Neoficiāli atsevišķi politikas spēlētāji Pietiek atzinuši, ka Jaunupa iespējas ietekmēt lēmumus ir krietni mazinājušās, viņš mēdzot neizpildīt solīto, bet iemesls, kādēļ ar viņu vēl aizvien tiek runāts, esot tas, ka Vienotībā ar tās daudzajiem varas centriem esot grūti saprast, ar ko vēl citu runāt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
