Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

«Mums nogrieza algu un pateica, lai esam laimīgi par to pašu, ka neesam vispār atlaisti,» -tā jau pagājušā gada rudenī stāstīja aptaujātie vienkāršie darbinieki Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajos Ventspils tranzītuzņēmumos. Jaunākie ekonomikas dati to sākuši apstiprināt.

Daudzo t.s. «Ventspils kriminālprocesu» ietvaros pirms desmitarpus gadiem veikto mantas arestu gaitā tika apķīlātas daudzu uzņēmumu akcijas, tajā skaitā par svarīgāko Ventspils biznesā savulaik uzskatītās akciju sabiedrības Ventbunkers akcijas.

Tas ļāva uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā iekļūt «arestētās mantas glabātājam» Rūdolfam Meroni, kas ar gadiem atbrīvojās no pārējo (nearestēto) akciju turētāju pārstāvjiem, pārkrauto kravu apjomam šajā laikā sarūkot no 10 līdz 2,2 miljoniem tonnu.

Tagad ir redzams, kādas sekas tas ir radījis: kā rāda Lursoft dati, 2015. gadā kopējais Ventbunkera nodokļu maksājumu apjoms valsts budžetā ir veidojis 2 miljonus un 221 tūkstoti eiro, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklī vien bija nomaksāts gandrīz miljons - precīzāk sakot, 943 tūkstoši, bet vēl 1,6 miljoni eiro novirzīti darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Nākamajā gadā Ventbunkers iedzīvotāju ienākuma nodoklī samaksājis jau mazāk - 918 tūkstošus (kas nevarētu būt saistīts ar šī nodokļa likmes mazināšanu, jo nodokļu reforma stājās spēkā tikai ar 2018. gadu), kamēr sociālās apdrošināšanas iemaksas palikušas iepriekšējā līmenī.

Toties kopējā nodokļu nomaksa pieaugusi līdz 2,47 miljoniem eiro, kas varētu būt saistāma ar uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksu par aizdomīgo shēmu, kurā Ventbunkera meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts atbrīvojās no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro.

Lai kāda šī shēma nebūtu, kaut kāda nauda Ventbunkeram no tās bija jāieņem, tālab vērojams citu nodokļu nomaksas pieaugums, pat ja redzami mazinājies par darbiniekiem nomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Toties aizvadītajā gadā gan sākuši krist visi nodokļu rādītāji: kopējie maksājumi valsts budžetā nokrituši līdz 1,78 miljoniem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nokrities līdz 796 tūkstošiem, un arī par darbiniekiem veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas samazinājušās līdz 1,45 miljoniem eiro.

(Jāatgādina, ka sociālie maksājumi nav ieskaitāmi nodokļu kopējā apjomā: lai arī tos firmas par saviem darbiniekiem nomaksā automātiski, tie ir maksājumi, ko mēs būtībā maksājam nevis valstij, bet paši sev - no tiem tiek finansēti pabalsti, veselības aprūpe, māmiņalgas utt.)

Vēl sliktāk veicies citam R. Meroni kontrolētajam uzņēmumam A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO), kuras maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 671 tūkstoša 2015. gadā nokritis līdz 105 un 111 tūkstošiem (attiecīgi aizpagājušajā un pagājušajā gadā). Sociālo iemaksu veikšana no teju 1,3 miljoniem šajā pašā laikposmā kritusi līdz 179 tūkstošiem.

Faktiski tikpat kā bez kravām jau ceturto gadu stāvošais Kālija Parks iepriekš, 2015. gadā, vēl spēja iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāt 214 tūkstošus, kas tālāk nokritās līdz 31 un 25 tūkstošiem (attiecīgi 2016. un 2017. gadā). Bet sociālie maksājumi par darbiniekiem triju gadu laikā no trešdaļmiljona nokritušies līdz nožēlojamiem 7760 eiro.

Savukārt par to, kā klājas R. Meroni kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, ziņu nav tā iemesla dēļ, ka uzņēmums vēl joprojām nav iesniedzis ne tikai 2017., bet arī 2016. gada pārskatu, un Valsts ieņēmumu dienesta pašreizējā vadība faktiski atzīstas savā nespējā panākt likuma normu ievērošanu un gada pārskata iesniegšanu.

Salīdzinājumam - ar R. Meroni «pārvaldības metodēm» nesaistītais SIA Ventplac (salīdzinoši maziņš stividors Ventas kreisajā krastā, kurš specializējas uz kokmateriālu pārkraušanu) katru gadu stabili maksā darbaspēka nodokļos 85 līdz 90 tūkstošus, veic sociālās iemaksas virs 130 tūkstošiem eiro, neskaitot visu citu veidu nodokļus un nodevas.

Savukārt cits, par VTO un Ventbunkeru daudz mazāks ostas uzņēmums - SIA Ventamonjaks Serviss, kam pieticis izmanības palikt ārpus visiem «tranzītkariem» un līdz ar to no Ģenerālprokuratūras un R. Meroni grābieniem, katru gadu darbaspēka nodokļos nomaksā starp 650 un 700 tūkstošiem, virs 1,2 miljoniem novirza darbinieku sociālajiem maksājumiem, bet kopā nodokļos nomaksā virs pusotra miljona eiro. Arī SIA Ventspils Naftas Termināls rādītāji ir līdzīgā līmenī, pie kam ar pieaugošu tendenci.

Tātad ekonomikas un nodokļu dati apstiprina to informāciju, kuru R. Meroni pārvaldīto terminālu darbinieki gatavi pavēstīt tikai čukstus un ar garantiju, ka presē netiks minēti viņu vārdi: R. Meroni vadībā veikta darbinieku skaita samazināšana, bet tiem, kurus nav izdevies padzīt, daudzos gadījumos algas.

Pietiek jau publicējis detalizētus datus, kuri rāda, kāpēc tas nepieciešams, - lai R. Meroni varētu simttūkstošus noēst un nodzert, maksājot ar kredītkarti, kurai nauda tiek ņemta no Ventbunkera konta. Tāpat no VTO ir ticis izshēmots pusmiljons dolāru, lai pirktu jahtu Grieķijā, iegādātas vairākas villas Krētā, helikopteri Amerikā utt.

Kā jau informēts, interesanti, ka tieši Meroni kontrolētie uzņēmumi lielā vienprātībā ir tie, kas pašlaik visaktīvāk protestē pret Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas plāniem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft