Iesaki rakstu: 
Līdzīgi, kā apvienības Saskaņas centrs (SC) līderim Jānim Urbanovičam, arī SC Saeimas deputātam bijušajam advokātam Andrejam Elksniņam varot rasties problēmas ar speciālas atļaujas (pielaides) saņemšanu darbam ar valsts noslēpumu. Elksniņam pielaides saņemšanu varot apgrūtināt ciešās saiknes ar atlaisto KNAB šefu Vilnīti.
Kā liecina neoficiāla informācija, kas ir Pietiek rīcībā, jautājumus par atļaujas izsniegšanu Elksniņam radot gan viņa iepriekšējā darbošanās advokatūrā, gan draudzīgās attiecības ar 10.Saeimas atlaisto KNAB šefu Normundu Vilnīti. „Īpaši vērtējamus” jautājumus uzdodot arī tas, ka Elksniņš par deputāta palīgu pieņēmis mācībspēku Aleksandru Maļcevu, kurš bija Vilnīša „labā roka” administratīvi juridiskajos jautājumos un viens no tiem, ar kura gādību Vilnīša laikā no amata tika atstādināts KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.
Speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu, par kuru lemj Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nepieciešama, lai Elksniņš varētu sākt strādāt Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK). Darbam NDK viņš tika izvirzīts pēc tam, ka SAB atteica speciālās atļaujas izsniegšanu Urbanovičam.
Avoti tiesībsargājošās iestādēs gan uzsver, ka lēmums par pielaides izsniegšanu vai neizsniegšanu Elksniņam vēl nav izšķirts. Konkrēts SAB lēmums esot gaidāms ne ātrāk kā februāra vidū.
Tikmēr Elksniņš Pietiek teica, ka viņam neesot bažu par to, ka SAB speciālo atļauju viņam izsniegs. Visu pieprasīto informāciju īpašās atļaujas saņemšanai viņš šonedēļ esot iesniedzis. Elksniņš noliedza, ka deputātam būtu īpaši draudzīgas attiecības ar atlaisto un pretrunīgi vērtēto KNAB šefu Vilnīti. „Es viņu pazīstu un tas ir viss, man ar Vilnīti nav nekādas draudzības,” teica Elksniņš un pauda pārliecību, ka pielaidi darbam ar valsts noslēpumu no SAB viņš saņems.
Elksniņš arī skaidroja, ka Maļcevu par savu palīgu izvēlējies tāpēc, ka „es viņu pazīstu kopš Policijas akadēmijas laikiem, kad biju viņa students, turklāt viņš ir ļoti spēcīgs normatīvo aktu sagatavošanā”. Pēc Elksniņa domām, tam, ka Maļcevs strādājis KNAB, kad organizāciju vadīja Vilnītis, nav bijusi nekāda nozīme, izvēloties viņu par deputāta palīgu.
Vilnīša vadītajā KNAB Elksniņa palīgs Maļcevs bija administratīvās nodaļas galvenais speciālists administratīvi juridiskajos jautājumos.
Kā zināms, janvāra vidū kļuva skaidrs, ka SAB Urbanovičam liedzis pielaidi valsts noslēpumam. Pāris dienas vēlāk Saeima viņu nolēma atsaukt no NDK un Urbanoviča vietā ievēlēja deputātu Elksniņu.
Saeimas NDK (vada Valdis Zatlers (ZRP)) tiek deleģēts viens deputāts no katras frakcijas. Bez Zatlera komisijā darbojas arī Raimonds Vējonis (ZZS), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) un Dzintars Zaķis (Vienotība). Bez SAB izsniegtas augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam deputāts NDK sēdēs, kurās tiek izskatīti ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi, piedalīties nedrīkst.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
