Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kur ziloņi kaujas, tur cieš zāle” - šis afrikāņu sakāmvārds trāpīgi raksturo situāciju, kurā valsts ieceltā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni dēļ nonācis viens no kādreizējiem A/S Ventspils Nafta mazajiem akcionāriem, kurš savulaik privatizējis dažas akcijas par sertifikātiem. Tagad peļņas vietā viņam sanākušas tikai nepatikšanas un zaudējumi.

Viens no iepriekšējo gadu izplatītākajiem sabiedriskās domas momentiem - arestētās mantas izsaimniekotāja Rūdolfa Meroni darbības attiecoties tikai uz dažiem Ventspils miljonāriem un varbūt vēl viņiem piederoši uzņēmumu darbiniekiem, kamēr uz parastajiem Latvijas iedzīvotājiem tas nekādi neatsaucoties.

Taču pēdējās nedēļās Pietiek publicētie ekonomikas dati parāda, ka prokuratūras ieceltā Ventspils uzņēmumu “izsaimnieka” darbību rezultātā par daudziem miljoniem gadā kritušies mantas arestiem pakļauto uzņēmumu maksātie nodokļi valsts un pašvaldības budžetā, tikuši atlaisti darbinieku simti, bet atlikušie vispirms iebaidīti, piedraudot viņiem ar nākamo atlaišanas vilni, pēc kā viņiem samazinātas algas. Vislielākie zaudējumi vērojami tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers.

Taču tas nav vienīgais veids, kā R. Meroni darbību rezultātā cieš parastie iedzīvotāji. Pēc tam, kad šo Pietiek publicēto datu detalizēta analīze izskanēja vēl arī radio PIK FM ēterā, ar savu stāstu pie žurnālistiem vērsās Jurijs Z. - parasts pensionārs, kurš savulaik sertifikātu atlikumu bija ieguldījis A/S Ventspils Nafta akcijās, bet tagad R. Meroni afēru dēļ iedzīvojies tikai nepatikšanās.

Rietumukrainā savulaik dzimušais Jurijs Z., kurš tāpēc 1991. gada 24. augustā automātiski kļuvis par Ukrainas pilsoni, nodzīvojis Latvijā 46 gadus un pirms kāda laika devies pensijā. Deviņdesmitajos gados viņš par sertifikātiem privatizējis dzīvokli Pārdaugavā, savukārt ar dažiem pāri palikušajiem sertifikātiem pieteicies privatizēt dažas Ventspils Naftas akcijas, cik nu sanācis. Viņa mērķis nekad nav bijis gūt ātru peļņu, bet gan turēt akcijas ilgtermiņā, ko viņš arī darījis.

Tā tas noticis līdz 2015. gada nogalei, kad R. Meroni kontrolē esošās akciju sabiedrības Ventbunkers meitasuzņēmums A/S Latvijas Naftas Tranzīts pēkšņi izdomāja atbrīvoties no sev piederošajām A/S Ventspils Nafta (VN) akcijām, katru akciju pārdodot par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk bija 4,56 eiro par katru VN akciju.

Šis aizdomīgais darījums, par kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vēlāk tika ierosināta pārbaude, nozīmēja: VN lielākais akcionārs, Kipras ofšors Euromin Holdings vispirms izteica akciju obligāto atpirkumu, pēc tam - arī galīgo atpirkumu.

Galīgais atpirkums nozīmē: brīdī, kad biržā kotētas kompānijas lielākajam akcionāram pieder jau 95% akciju, visiem atlikušajiem mazajiem akcionāriem akcijas tiek atņemtas piespiedu kārtā par FKTK noteiktu cenu, nejautājot, vai paši akcionāri to maz vēlas.

Ventspils Naftai pēc privatizācijas visu etapu pabeigšanas 2006. gada oktobrī šādu mazo akcionāru, kam katram piederēja no dažām akcijām līdz dažiem simtiem akciju, bija ap 24 tūkstošiem. To vidū bija ne tikai tie, kas akcijas bija privatizējuši par sertifikātiem, bet arī kompānijas bijušie un esošie darbinieki, kam pienācās akcijas par to darbu, ko viņi bija ieguldījuši mūža garumā.

Galīgā atpirkuma procedūras noslēgumā visiem mazajiem akcionāriem piederošās akcijas tiek noņemtas no viņu vērtspapīru kontiem, un vietā tiek ieskaitīta nauda. Savukārt tiem akcionāriem, kuru akcijas glabājas nevis vērtspapīru kontos kredītiestādēs, bet brokeru sabiedrībās, Sākotnējā reģistrā vai Centrālajā depozitārijā, nauda jāsaņem caur Centrālo depozitāriju, kam to tur ieskaita pircējs.

Šeit arī sākušās Jurija Z. problēmas. Naudu no Centrālā depozitārija nevar izņemt skaidrā, to var tikai pārskaitīt. “Man kā Ukrainas pilsonim, kurš bieži brauc uz dzimteni, konts ir Ukrainas Privatbankā, nevis tās Latvijas meitasbankā, taču man piedāvāja naudu pārskaitīt tikai uz tādu kontu, kas atvērts kādā Latvijas kredītiestādē.”

Vispirms Jurijs Z. griezies Luminor bankā, vēloties atvērt jaunu kontu. Viņam pateikuši: Ukrainas pilsonim dokumentu pārbaude vien izmaksāšot 150 eiro, pie kam bez garantijas, ka šīs pārbaudes rezultātā kontu tiešām izdošoties atvērt - sekas cīņai ar nerezidentu naudas mazgātuvēm.

Jurijs pamatojis: “Es neesmu nerezidents - ārzemnieks, es jau 46 gadus esmu Latvijas rezidents, man te pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis), ir deklarētā adrese jau desmitiem gadu garumā, ir darba stāžs, protu valsts valodu.” Tomēr Luminor klerki tos nav uzskatījuši par pietiekamiem argumentiem un joprojām prasījuši 150 eiro.

Tad Jurijs Z. noskaities un apstaigājis vēl vairākas bankas, līdz Meridian Trade Bank atzinuši viņu par Latvijas rezidentu un atvēruši kontu par nieka 5 eiro komisijas maksu, taču visas šīs laika tērēšanas un skraidīšanas vidū viņš kaut kur pazaudējis savu pasi ar dzeltenzilo “trijzobi” uz vāka.

Tā kā atrast to nav izdevies, nācies iet uz vēstniecību pēc jaunas pases, savukārt par jaunā parauga biometriskās pases izdošanu pašlaik jāmaksā valsts nodeva 810 hrivnu apmērā (pēc pašreizējā svārstīgā EUR/UAH kursa - starp 25 un 30 eiro).

Kad nu nelaimīgais Ukrainas pilsonis beidzot ticis pie svaigas pases un jauna konta, izrādījies, ka viss viņa guvums no VN akciju piespiedu pārdošanas ir nieka 51 eiro.

Uz jautājumu, vai viņš zina, kas ir Rūdolfs Meroni un kā viņa darbību rezultātā visiem mazajiem akcionāriem nācās piespiedu kārtā atdot savas akcijas Euromin Holdingam, Jurijs Z. rausta plecus - šādu uzvārdu viņš dzirdot pirmo reizi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft