Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl Vairāk Saules restorānu īpašnieks Endijs Bērziņš publiski zvēr pie saviem draugiem un stāsta, ka nekāda krāpšanās ar kases aparātiem no viņu puses neesot notikusi. Tūkstošiem cilvēku dalās ar viņa ierakstiem sociālajos tīklos un sola viņu un viņa restorānus atbalstīt! Es nolēmu pirms secinājumu izdarīšanas izmantot publiski pieejamos faktus.

Darbinieku skaits – vidējā alga

2017. gadā Endija Bērziņa uzņēmumā SIA Vēl vairāk saules strādāja 161 cilvēks. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 2017.gadu uzņēmums veica 307 930 eiro apmērā. Tātad par vienu darbinieku vidēji ir veiktas iemaksas 1913 eiro gadā, jeb 159 eiro mēnesī. Lai sarēķinātu Vairāk Saules restorānos esošo vidējo algu, izmantojam vienkāršu matemātisku darbību: 159 : 0,3409 (VSAOI) = 468 eiro mēneša alga (pirms nodokļu nomaksas).

Ja uzņēmumā strādātu tikai pensijas vecumā nodarbinātie, atšķirīgo nodokļu likmju dēļ vidējā alga būtu par aptuveni 66 eiro lielāka, bet domāju, ka šādi cilvēki tiek nodarbināta tikai neliela daļa un tie būtiski neietekmē gala aprēķinu. VSAOI likmei nav piemērojams neapliekamais minimums, tāpēc, aprēķinā iekļaut nodarbināto skaitu, pēc tās iemaksām var visnotaļ precīzi spriest par vidējo algu uzņēmumā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga ēdināšanas sektorā Latvijā 2017. gadā bija 634 eiro, iepretim 926 eiro vidēji valstī. No tā var izdarīt secinājumu, ka Endijs Bērziņš saviem darbiniekiem maksā ievērojami mazāk nekā vidēji valstī un nozarē. Ja pat parādītos arguments, ka viņi, piemēram, uz pusslodzi nodarbina studentus, tas tik un tā neizturētu kritiku. Domāju, ka šie darba samaksas rādītāji skaidri iezīmē noteiktu tendenci.

Pievērsīsimies apgrozījumam

Publiski ir izskanējis, ka Vairāk Saules restorānu tīkla apgrozījums 2017. gadā bija 4,7 miljoni eiro. Secinu, ka vidēji viens viņa darbinieks uzņēmumam apgrozījis aptuveni 29 192 eiro gadā jeb 2433 eiro mēnesī.

Paanalizēsim citus ēdināšanas sektorā strādājošos uzņēmumus.

LIDO apgrozījums 2017.gadā bija 58 miljoni eiro, paši raksta, ka darbinieku skaits ir vismaz 1100. Drošs paliek nedrošs, aprēķina veikšanai pieņemam, ka uzņēmumā strādā 1150 cilvēki. Sanāk, ka vidēji viens LIDO darbinieks uzņēmumam ienes aptuveni 50 500 eiro – teju divas reizes vairāk nekā Endija Bērziņa restorānos. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 3500 eiro apmērā par darbinieku gadā – teju divas reizes vairāk.

Premier Restaurants Latvia (strādā ar zīmolu Mcdonalds): Apgrozījums 2017.gadā - 36 120 000 eiro, darbinieku skaits 691. Viens darbinieks ienesis vidēji aptuveni 52 000 eiro. Sociālās iemaksas veiktas aptuveni 2650 eiro apmērā par darbinieku par gadu – teju par 50% vairāk. Tomēr Makdonalds ir plaši zināms kā darbavieta studentiem, kas strādā uz pusslodzi, tādēļ faktiskā mēneša alga tajos varētu būt vēl lielāka.

Šos divus uzņēmumus esmu norādījis tikai tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka tie maksā visus nodokļus. Ja šādi paanalizē arī citus lielākos uzņēmumus Latvijā – Rimi, Maxima, arī to apgrozījums pret vienu nodarbināto ir vairākas reizes augstāks nekā uzņēmumā Vēl Vairāk Saules.

Starp citu, ir vēl citi lieli ēdināšanas uzņēmumi, kuru dati ir līdzīgi kā SIA Vēl vairāk saules, un tas, manuprāt, izskaidrojams tikai ar vienu – nozarei ir lielas problēmas ar visu ieņēmumu uzrādīšanu. Skaidri redzams, ka vienai daļai nozarē strādājošo lielo (!) uzņēmumu apgrozījums pret darbinieku skaitu un algu veikto sociālo iemaksu apmēri ir izteikti zem valstī un nozarē vidējā, piedevām pastāv krasas atšķirības starp pašā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Par zaudējumiem un maksātnespējām

Šī nodaļas daļa nav konkrēti par uzņēmumu Vēl vairāk saules, jo man par to šajā jomā nav nekādas informācijas, tomēr ar šo iesaku aizdomāties katram, kurš ir sadarbības partneris uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem.

Katra lieta maksā tik, cik tā maksā. Piemēram, ja uzņēmums reāli pārdod 5 porcijas ar ēdienu, bet apgrozījumā uzrāda tikai pārdotu vienu – neizbēgami formāli tāds uzņēmums strādā ar zaudējumiem, jo, lai sataisītu atlikušās 4 ēdiena porcijas, ir jāiepērk izejvielas, jāalgo darbinieki, kas viss veido izmaksas.

Tā slēpjas āķis maksātnespējas gadījumā. Lai uzņēmums, kas neuzrāda visu apgrozījumu, turpinātu ikdienas operācijas, tam tik un tā ir nepieciešama nauda. Ko tad viņi dara? Viņi nodokļos nesamaksāto naudu fiktīvi paši sev aizdod, izmantojot ofšoru shēmas. Tomēr reizēm arī šādus uzņēmumus piemeklē maksātnespēja, un tad tiem “parādās” šāds mistiskais kreditors, kuram uzņēmums likumsakarīgi ir “parādā” daudz lielākas summas nekā visiem pārējiem kreditoriem kopā ņemot, tādējādi iegūstot balsu pārsvaru kreditoru sapulcēs.

Tālāk notiekošais ir skaidrs: fiktīvais kreditors saņem izteikto vairākumu vai pat visu. Tā kā reālie kreditori tādos gadījumos nesaņem neko, viņi nereti arī šī iemesla dēļ kļūst maksātnespējīgi, un, tiem izbeidzot savu darbību, ofšorizētais kreditors atbrīvojas no parādiem, – jo, kad vairs nav parādnieka, nav arī parāda. Līdzīgi bija LIDO maksātnespējas gadījumā – parādījās ofšoros reģistrēts liels kreditors. Es ar šo nevēlos apgalvot, ka LIDO izmantoja kādas prettiesiskas shēmas, bet liela kreditora parādīšanās fakts pagātnē tam pastāv.

Viedoklis noslēgumā

Par Vairāk Saules restorānu nodokļu maksāšanas godprātību lai lemj tiesa, bet ar šo rakstu vēlējos uzskatāmi parādīt šī uzņēmuma vidējās algas un apgrozījuma tendences, kas nav raksturīgas ne uzņēmuma pārstāvētajai nozarei, ne Latvijas ekonomikai.

Manuprāt, uzņēmuma pārstāvis klaji melo un gan VID, gan sabiedrību uzskata par durakiem, kuri nespēj iedziļināties publiski pieejamā informācijā un no aritmētiskiem aprēķiniem izdarīt secinājumus.

Uzskatu, ka liela daļa nodokļu nemaksātāju ir afēristi un nevis uz celīšiem nospiesti nabaga uzņēmēji. Tas būtu beidzot jāsaprot. Ekonomisko noziegumu kaitnieciskums ir vispār par maz novērtēts. Mums ir vajadzīgi labi ceļi, pieaugošas pensijas mūsu vecākiem un cilvēkiem ar invaliditāti, pieejama veselības aprūpe un drošība, ka valsts spēs parūpēties par mums grūtā brīdī. Ja zogam mēs paši, mums nav nekādas tiesības pārmest valstij, ka tā nerīkojas kā labs saimnieks.

Atbildība par šo valsti ir jāuzņemas katram individuāli un nepieciešamības gadījumā arī kolektīvi, nevis jāignorē tās likumi un pēc tam, kad viltīgi čakarētās oficiālās institūcijas sāk darīt savu darbu, publiski vaimanāt par it kā veiktajām represijām. Ja sabiedrība no šīs valsts novērsīsies, bet nodokļu nemaksāšana ir viens no tādiem veidiem, nebrīnieties, ka arī valsts dzīvos savrupi no sabiedrības.

Tajās masveidā aprietajās valsts iestādēs, ministrijās strādā tā pati sabiedrība, ko paši diendienā pārstāvam. Šeit jau sen vairs nav PSRS, kas apmaiņā pret ideoloģisku lojalitāti visus nodrošināja ar kotleti pusdienās un pajumti hruščovkā - šī ir mūsu pašu veidota valsts, un tikai mēs paši varam labot tās kļūdas, ko nereti savos attaisnojumos piemin nodokļu nemaksātāji, bet ne finanšu afērisms, ne melošana nebūs pareizie līdzekļi!

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft