Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādam uzņēmumam, kas piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izsludinātajā sauso hidrotērpu iepirkumā, ir nācies apstrīdēt to tiesā, jo izrādījies, ka uzvarējušā pretendenta piedāvātie hidrotērpi neatbilst iepirkuma nolikuma prasībām. Taču vēl interesantāks fakts ir tas, ka uzvarētāja piedāvāto hidrotērpu ražotājs tiem ir uzrādījis pilnīgi citus raksturlielumus nekā tie, kas minēti iepirkuma dokumentācijā.

Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālais nodrošinājuma centrs 30 sauso hidrotērpu iepirkuma procedūru pārtrauca divas reizes, radot aizdomas, ka iepirkuma specifikācija tiek īpaši pielāgota vienam pretendentam. Kad iepirkums tika izsludināts jau trešoreiz, izrādījās, ka tiek prasīts piegādāt gandrīz puscentimetru biezus hidrotērpus.

Sākotnēji iepirkuma specifikācija paredzēja, ka hidrotērpam ir jābūt 0,2 līdz 0,4 milimetrus biezam, bet trešajā sludināšanas reizē tas pēkšņi tika prasīts jau desmitreiz biezāks – 2-4 milimetrus biezs. Turklāt NBS arī tagad paliek pie sava – tā neesot nekāda kļūda.

Kopumā vēlmi piegādāt hidrotērpus izteica veseli seši pretendenti, no kuriem trīs lētākos izbrāķēja neatbilstības dēļ tehniskās specifikācijas prasībām, bet par uzvarētāju pasludināja SIA Arbor Medical Korporācija, kura tērpus ir gatava piegādāt par 826 eiro gabalā, kamēr citas kompānijas bija gatavas tos piegādāt arī krietni lētāk – par 589 eiro, 645 un 780 eiro gabalā.

No noslēgtā līguma redzams, ka Arbor Medical Korporācija piegādās Ansell Viking WRS hidrotērpus, taču ražotāja interneta mājas lapā apliecināts, ka tie ir 0,3 milimetrus biezi – un nevis 2-4 milimetru biezuma robežās, kā bija norādīts „uzlabotajā” nolikumā.

Turklāt arī šī ražotāja oficiāli uzrādītais hidrotērpu blīvums ir lielāks, nekā prasīts iepirkuma nolikumā, proti, iepirkuma specifikācijā prasīts, lai tie būtu 180 g/m2 līdz 250 g/m2, bet ražotāja mājas lapa vēsta, ka to blīvums ir 255 g/m2.

Par iepirkuma priekšmetu atbildīgais Apgādes daļas Nodrošinājuma nodaļas 3.klases speciālists Atvars Šefanovskis apgalvo, ka iepirkums divas reizes esot pārtraukts tāpēc, ka paši lietotāji, kuru vajadzībām tiek pirkti hidrotērpi, neesot precīzi norādījuši prasības hidrotērpiem.

Savukārt, taujāts, kā tas gadījies, ka par uzvarētāju pasludināts pretendents, kurš piegādās tehniskajai specifikācijai neatbilstošus hidrotērpus, A. Šefanovskis atbildēja, ka viņš vispār nezinot, kas rakstīts ražotāja mājas lapā un kādi ir publiski uzrādītie hidrotērpu parametri, bet piedāvājumā viss esot atbildis iepirkuma nolikumam.

Uz citiem jautājumiem atbildēt gan amatpersona atteicās, aizbildinoties, ka nevar būt pārliecināts, vai zvanītājs tiešām esot žurnālists, kā arī viņam nemaz neesot tiesību runāt ar žurnālistiem.

Arī Aizsardzības ministrija (AM), kura pauž vienotu viedokli ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sakās esam pārliecināta, ka iepirkumā nekādi pārkāpumi neesot bijuši un tā sludināšana trīs reizes esot bijusi pilnīgi pamatota.

“Iepirkums tika pārtraukts divas reizes. Saņemot piedāvājumus pirmo reizi, piedāvājumu izvērtēšanas procesā pasūtītājs konstatēja, ka tehniskajā specifikācijā nepieciešamas izmaiņas, jo nebija norādītas būtiskas lietas – hidrokostīmam ir jābūt viendabīgam, kombinezona tipa u. c. Iepirkums tika pārtraukts, tehniskā specifikācija pārstrādāta, un iepirkums izsludināts otrreiz,” skaidro ministrija.

Otrajā reizē, saņemot pretendentu piedāvājumus, esot ticis  secināts, ka pretendentu piedāvāto hidrotērpu materiāla  biezuma amplitūda ir pārāk plaša, jo svārstās robežās no 0,10 mm līdz 3,0 mm. Iepirkums ticis pārtraukts, un lietotājs precizējis materiāla biezumu, „norādot, ka nepieciešams piegādāt hidrotērpus ar materiāla biezumu robežās no 2–4 mm. Iepirkums tika izsludināts trešo reizi”, skaidro ministrija.

Kā informē AM, piedāvājumus trešajā reizē iesniedza seši pretendenti, no tiem trīs pretendenti savos tehniskajos piedāvājumos  apliecināja, ka piedāvā hidrotērpus, kuru materiāla biezums ir no 2–4 mm, tādējādi pasūtītājam neesot bijis pamata apšaubīt, ka šāda prasība nebūtu izpildāma.

“Izvērtējot saņemtos piedāvājumus, pasūtītājs pārbaudīja pretendentu iesniegto un ar parakstu apliecināto tehnisko piedāvājumu atbilstību iepirkuma noteikumu, tai skaitā tehniskās specifikācijas, prasībām, nevis vadījās  pēc pieejamās informācijas piegādātāju un ražotāju interneta mājaslapā,” skaidro AM.

Pasūtītājs esot izvērtējis visu sešu pretendentu iesniegtos piedāvājumus un no tehniskajai specifikācijai atbilstošajiem diviem piedāvājumiem saskaņā ar  iepirkuma noteikumu prasībām izvēlējies piedāvājumu ar zemāko cenu par vienu hidrotērpa vienību, turklāt neviens no pretendentiem neesot izteicis iebildumus pret tehniskajā specifikācijā norādīto hidrotērpu biezumu – 2–4 mm.

Pirms piegādes iepirkuma sludinātāji gan solās vēl pārbaudīt, vai hidrotērpi atbilst prasītajam. “Saskaņā ar līguma noteikumiem, piegādājot hidrotērpus, tiem jābūt pievienotiem ražotāja izsniegtajam sertifikātam. Pieņemot preci, tā tiks rūpīgi pārbaudīta. Ja  preces pieņemšanas procesā atklāsies, ka hidrotērpi nav atbilstoši līguma noteikumiem, tajā skaitā tehniskās specifikācijas prasībām, tie netiks pieņemti,” uzsver AM. Kad un kā notiks pārbaudīšana, pagaidām gan netiek atklāts.

Tā kā šis ir tā dēvētais mazais iepirkums, to nav iespējams apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, bet tā godīgumu var lūgt izvērtēt tiesu jau pēc līguma noslēgšanas. Šo iespēju ir izmantojis viens no iepirkuma pretendentiem – uzņēmums, kura nosaukums „LA” ir zināms, bet kurš pagaidām nevēlas plašāku publicitāti.

Šis uzņēmums janvārī ir vērsies administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā norāda: saskaņā ar noslēgto iepirkuma līgumu, kas ir publiski pieejams, bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti sausie hidrotērpi Ansell Viking WRS, kuru oficiālie tehniskie dati viennozīmīgi rāda – šie tērpi ir desmitreiz plānāki nekā „uzlabotajā” iepirkuma nolikumā minēts.

Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas jau ir ierosinājusi administratīvo lietu. Tikmēr jaunais NBS komandieris Leonīds Kalniņš 15. februārī televīzijā izteicās – viņš esot „pilnīgi pārliecināts, ka katrs eiro aizsardzībā tiek ieguldīts adekvāti”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...