Iesaki rakstu: 
04.05.2018.g. Latvijā – valsts svētki, kas, piedodiet, man vairs nav svētki. Jo līdzīgā valsts svētku dienā šajā valstī, Kuldīgas reģionālajā slimnīcā (turpmāk – Slimnīca) 5 (pieci) Latvijas ārsti apzināti un mērķtiecīgi nogalināja manu māti. Māti nogalināja, faktiski veicot prettiesisku eitanāziju, pēc 20 (divdesmit) stundu ilgi veiktām eksekūcijām – skat. slimnīcas Reanimācijas nodaļas (turpmāk – RAN) pielietoto manipulāciju sarakstu zemāk tekstā.
Var nogalināt neārstējot, kas ir visiem labi zināma prakse Latvijā – skat. pēdējo tādu situāciju Stradiņa slimnīcā: http://www.press.lv/post/vrachi-bolnitsy-stradynya-prakticheski-ubili-veterana-vtoroj-mirovoj-bezrazlichie-i-tsinizm. Latvijas tautai ir jāzina, ka ir iespējams nogalināt arī daudz veiksmīgāk vai “prasmīgāk” - “ārstējot”.
Pirmkārt, pacientu “veiksmīgi” iespējams nogalināt, pielietojot gados vecākam pacientam nevajadzīgas procedūras, manipulācijas, izmeklējumus un narkotisko/psihotropo vielu injekcijas, kuru daudzumu un intensitāti diez vai izturētu arī gados jauni pacienti, bet šajā gadījumā runa ir par cienījama vecuma cilvēku (90 gadu jubileju visa ģimene nosvinēja mēnesi pirms nokļūšanas slimnīcā jaukā Kuldīgas restorānā Ventas krastā).
Otrkārt, “veiksmīgi” nogalināt pacientu var arī nesertificēts ārsts (šajā gadījumā esiet uzmanīgi – Kārlis Z. joprojām strādā Kuldīgas reģionālajā slimnīcā!), kurš atbilstoši spēkā esošajiem LR normatīviem aktiem par ārstu nav uzskatāms, jo viņam nav tiesību ārstēt. Nesertificētais ārstētājs nedēļu ilgi atteicās atzīt pacientei pēcinsulta stāvokli un nozīmēt mākslīgu barošanu. Sakarā ar to, ka slimniece nevarēja patstāvīgi norīt, it īpaši šķidrumu, viņai sakrājās šķidrums plaušās.
Turklāt visā lielā reģionālajā Slimnīcā pēcpusdienās ir tikai viens ārsts, proti – dežūrējošais ārsts, kurš pieņem Slimnīcā ar ātro palīdzību atvestus pacientus un, būdams neapmierināts ar pacientes meitas lūgumiem apskatīt māti, piedāvāja dot viņai MORFIJU. Turklāt 16.11.2016.g. vakarā tajā vakarā dežurējošā ārste atveda pie pacientes Slimnīcas anesteziologu Olegu G., kurš atklāti pasludināja, ka māte jau ir nodzīvojusi savu dzīvi un viņai IR JĀMIRST, piedāvājot “piepalīdzēt”.
Ņemot vērā situāciju, pacientes radinieki, kuri uz to brīdi vēl nezināja, ka mātes ārstējošais ārsts nav sertificēts, pieprasīja nekavējoties māti pārvest uz Rīgas slimnīcu. Acīmredzot Slimnīcas vadība pieņēma lēmumu sekojošā veidā “noslēpt nesertificētās ārstēšanas galus ūdenī”. No Rīgas tika izsaukta sertificēta kardioloģe Žanetta G., kura atbraucot pasludināja savu “ārstēšanas” (faktiski – pacientes nogalināšanas) plānu, kas bija pielietots pretrunā pacientes radinieku – meitas un viņas vīra (un liecinieka) skaļi un aktīvi izteiktajiem protestiem.
Mātes - 90 gadu veca cilvēka “ārstēšanas” (lasiet – nogalināšanas) plāns: skat. Slimnīcas Reanimācijas nodaļas (turpmāk – RAN) pielietoto manipulāciju sarakstu turpmāk tekstā.
17.11.16.g. Plkst.21.00 - Pagaidu kardiostimulatora un mākslīgas elpošanas (trubiņu) uzstādīšana; 21.00 - 20mg Nātrija oksibutirāts+Tracrium 50g; 22.30 Tracrium 30mg+23.00 10mg; 18.11.16.g. 1. 8.30 - Nātrija oksibutirāts 200mg; 2. Bronhoskopija - 11.30-Nātrij oksibutirāts 200mg+Morfijs; 3. Rentgeni – plaušu+CT galvai (atkārtoti, jo 21.10.16. CT Slimnīcā jau taisīja un tās rezultāti pēc būtības neatšķīrās no 2007.g.СТ rezultātiem)+vēdera dobuma; 3. 13.50 - Nātrija oksibutirāts 200mg; 4. 15.30 - Nātrija oksibutirāta dubulta doza, kuras pielietošanas nepieciešamība dokumentāri nav pamatota – 400mg+Arduain4mg. 16.20 – LETALIS. Nonāvējošās injekcijas valsts svētku dienā – 18.11.2016.g. - veica Slimnīcas anesteziologs Igors I.
Pēc triju mēnešu ilgas un neveiksmīgas sarakstes ar Slimnīcas vadību un tās īpašniekiem (Kuldīgas un Aizputes novadu Domes), kad bija uzrakstīti apmēram 15 iesniegumi un nebija saņemta neviena atbilde pēc būtības, 2017.gada 17.februārī bija iesniegts iesniegums Veselības inspekcijai (turpmāk – Inspekcija) par SIA “Kuldīgas slimnīca” rupjiem LR normatīvo aktu pārkāpumiem un prettiesiskas pacientes eitanāzijas veikšanu, kas arī kļuva par pamatu turpmāk Inspekcijas ierosinātajam gadu ilgi novilcinātajam administratīvam procesam. Gada ilgo Inspekcijas “darbību” (lasiet – kliedzošo bezdarbību) rezultātā viena no 4 (četrām) Rīgas Inspekcijas ārstēm-ekspertēm Indra Lāce sagatavoja savu atzinumu (Atzinums), uz kuru pamata Inspekcijas vadītāja Ilze Buka sagatavoja lēmumu (Lēmums).
Par pamatu gan Atzinumam, gan arī Lēmumam kļuva piecu Slimnīcas ārstniecības personu paskaidrojumi, proti – personu, kuras vainojamas mātes nogalināšanā. Piektā persona ir Slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja Vija R., kura noklusēja ārsta sertifikāta neesamības faktu Kārlim Z. Turklāt Inspekcija izvairījās no administratīvās pārkāpuma lietvedības ierosināšanas sakarā ar LAPK 45.panta pārkāpumiem slimnīcā, pretrunā LAPK 238.1 panta prasībām nepieņemot nedz pozitīvu, nedz arī negatīvu lēmumu, tādējādi liedzot radiniekiem nepieņemto lēmumu apstrīdēt tiesā.
Paralēli Inspekcijas bezdarbībai arī Kriminālpolicijas ierosinātajā resoriskajā pārbaudē jau gandrīz pusotra gadu ilgi nekādas darbības nenotiek: policija “gaida Inspekcijas lēmumus”, jo dzīvībai bīstamas profesijas pārstāvjiem - policistiem taču arī ir liela varbūtība nokļūt Slimnīcā.
Inspekcijas lēmums tika apstrīdēts Rīgas administratīvajā tiesā, tomēr, ņemot vērā Latvijas “taisnīgās un no taisnīgo lēmumu pieņemšanas neatkarīgās” tiesas īpatnības, kas labi zināmas portāla Pietiek lasītājiem, lielu cerību uz taisnīgu lietas izskatīšanu man nav.
Naktī uz 4.maiju redzēju māti. Sapnī. Dzīva būdama, māte ar lielu pozitīvu interesi sekoja Atmodai un Latvijas neatkarības atjaunošanai. Vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc Latvijas valsts svētki man vairs nemaz nav svētki?
P.S. Esiet uzmanīgi – Kuldīgas reģionālajā slimnīcā joprojām strādā nesertificēts ārsts Kārlis Z., kā arī divi anesteziologi, kuri ir gatavi Jums un/vai Jūsu cienījama vecuma radiniekiem “piepalīdzēt”. Nomirt.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
