Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

04.05.2018.g. Latvijā – valsts svētki, kas, piedodiet, man vairs nav svētki. Jo līdzīgā valsts svētku dienā šajā valstī, Kuldīgas reģionālajā slimnīcā (turpmāk – Slimnīca) 5 (pieci) Latvijas ārsti apzināti un mērķtiecīgi nogalināja manu māti. Māti nogalināja, faktiski veicot prettiesisku eitanāziju, pēc 20 (divdesmit) stundu ilgi veiktām eksekūcijām – skat. slimnīcas Reanimācijas nodaļas (turpmāk – RAN) pielietoto manipulāciju sarakstu zemāk tekstā.

Var nogalināt neārstējot, kas ir visiem labi zināma prakse Latvijā – skat. pēdējo tādu situāciju Stradiņa slimnīcā: http://www.press.lv/post/vrachi-bolnitsy-stradynya-prakticheski-ubili-veterana-vtoroj-mirovoj-bezrazlichie-i-tsinizm. Latvijas tautai ir jāzina, ka ir iespējams nogalināt arī daudz veiksmīgāk vai “prasmīgāk” - “ārstējot”.

Pirmkārt, pacientu “veiksmīgi” iespējams nogalināt, pielietojot gados vecākam pacientam nevajadzīgas procedūras, manipulācijas, izmeklējumus un narkotisko/psihotropo vielu injekcijas, kuru daudzumu un intensitāti diez vai izturētu arī gados jauni pacienti, bet šajā gadījumā runa ir par cienījama vecuma cilvēku (90 gadu jubileju visa ģimene nosvinēja mēnesi pirms nokļūšanas slimnīcā jaukā Kuldīgas restorānā Ventas krastā).

Otrkārt, “veiksmīgi” nogalināt pacientu var arī nesertificēts ārsts (šajā gadījumā esiet uzmanīgi – Kārlis Z. joprojām strādā Kuldīgas reģionālajā slimnīcā!), kurš atbilstoši spēkā esošajiem LR normatīviem aktiem par ārstu nav uzskatāms, jo viņam nav tiesību ārstēt. Nesertificētais ārstētājs nedēļu ilgi atteicās atzīt pacientei pēcinsulta stāvokli un nozīmēt mākslīgu barošanu. Sakarā ar to, ka slimniece nevarēja patstāvīgi norīt, it īpaši šķidrumu, viņai sakrājās šķidrums plaušās.

Turklāt visā lielā reģionālajā Slimnīcā pēcpusdienās ir tikai viens ārsts, proti – dežūrējošais ārsts, kurš pieņem Slimnīcā ar ātro palīdzību atvestus pacientus un, būdams neapmierināts ar pacientes meitas lūgumiem apskatīt māti, piedāvāja dot viņai MORFIJU. Turklāt 16.11.2016.g. vakarā tajā vakarā dežurējošā ārste atveda pie pacientes Slimnīcas anesteziologu Olegu G., kurš atklāti pasludināja, ka māte jau ir nodzīvojusi savu dzīvi un viņai IR JĀMIRST, piedāvājot “piepalīdzēt”.

Ņemot vērā situāciju, pacientes radinieki, kuri uz to brīdi vēl nezināja, ka mātes ārstējošais ārsts nav sertificēts, pieprasīja nekavējoties māti pārvest uz Rīgas slimnīcu. Acīmredzot Slimnīcas vadība pieņēma lēmumu sekojošā veidā “noslēpt nesertificētās ārstēšanas galus ūdenī”. No Rīgas tika izsaukta sertificēta kardioloģe Žanetta G., kura atbraucot pasludināja savu “ārstēšanas” (faktiski – pacientes nogalināšanas) plānu, kas bija pielietots pretrunā pacientes radinieku – meitas un viņas vīra (un liecinieka) skaļi un aktīvi izteiktajiem protestiem.

Mātes - 90 gadu veca cilvēka “ārstēšanas” (lasiet – nogalināšanas) plāns: skat. Slimnīcas Reanimācijas nodaļas (turpmāk – RAN) pielietoto manipulāciju sarakstu turpmāk tekstā.

17.11.16.g. Plkst.21.00 - Pagaidu kardiostimulatora un mākslīgas elpošanas (trubiņu) uzstādīšana; 21.00 - 20mg Nātrija oksibutirāts+Tracrium 50g; 22.30 Tracrium 30mg+23.00 10mg; 18.11.16.g. 1. 8.30 - Nātrija oksibutirāts 200mg; 2. Bronhoskopija - 11.30-Nātrij oksibutirāts 200mg+Morfijs; 3. Rentgeni – plaušu+CT galvai (atkārtoti, jo 21.10.16. CT Slimnīcā jau taisīja un tās rezultāti pēc būtības neatšķīrās no 2007.g.СТ rezultātiem)+vēdera dobuma; 3. 13.50 - Nātrija oksibutirāts 200mg; 4. 15.30 - Nātrija oksibutirāta dubulta doza, kuras pielietošanas nepieciešamība dokumentāri nav pamatota – 400mg+Arduain4mg. 16.20 – LETALIS. Nonāvējošās injekcijas valsts svētku dienā – 18.11.2016.g. - veica Slimnīcas anesteziologs Igors I.

Pēc triju mēnešu ilgas un neveiksmīgas sarakstes ar Slimnīcas vadību un tās īpašniekiem (Kuldīgas un Aizputes novadu Domes), kad bija uzrakstīti apmēram 15 iesniegumi un nebija saņemta neviena atbilde pēc būtības, 2017.gada 17.februārī bija iesniegts iesniegums Veselības inspekcijai (turpmāk – Inspekcija) par SIA “Kuldīgas slimnīca” rupjiem LR normatīvo aktu pārkāpumiem un prettiesiskas pacientes eitanāzijas veikšanu, kas arī kļuva par pamatu turpmāk Inspekcijas ierosinātajam gadu ilgi novilcinātajam administratīvam procesam. Gada ilgo Inspekcijas “darbību” (lasiet – kliedzošo bezdarbību) rezultātā viena no 4 (četrām) Rīgas Inspekcijas ārstēm-ekspertēm Indra Lāce sagatavoja savu atzinumu (Atzinums), uz kuru pamata Inspekcijas vadītāja Ilze Buka sagatavoja lēmumu (Lēmums).

Par pamatu gan Atzinumam, gan arī Lēmumam kļuva piecu Slimnīcas ārstniecības personu paskaidrojumi, proti – personu, kuras vainojamas mātes nogalināšanā. Piektā persona ir Slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas vadītāja Vija R., kura noklusēja ārsta sertifikāta neesamības faktu Kārlim Z. Turklāt Inspekcija izvairījās no administratīvās pārkāpuma lietvedības ierosināšanas sakarā ar LAPK 45.panta pārkāpumiem slimnīcā, pretrunā LAPK 238.1 panta prasībām nepieņemot nedz pozitīvu, nedz arī negatīvu lēmumu, tādējādi liedzot radiniekiem nepieņemto lēmumu apstrīdēt tiesā.

Paralēli Inspekcijas bezdarbībai arī Kriminālpolicijas ierosinātajā resoriskajā pārbaudē jau gandrīz pusotra gadu ilgi nekādas darbības nenotiek: policija “gaida Inspekcijas lēmumus”, jo dzīvībai bīstamas profesijas pārstāvjiem - policistiem taču arī ir liela varbūtība nokļūt Slimnīcā.

 Inspekcijas lēmums tika apstrīdēts Rīgas administratīvajā tiesā, tomēr, ņemot vērā Latvijas “taisnīgās un no taisnīgo lēmumu pieņemšanas neatkarīgās” tiesas īpatnības, kas labi zināmas portāla Pietiek lasītājiem, lielu cerību uz taisnīgu lietas izskatīšanu man nav.

Naktī uz 4.maiju redzēju māti. Sapnī. Dzīva būdama, māte ar lielu pozitīvu interesi sekoja Atmodai un Latvijas neatkarības atjaunošanai. Vai kādam vēl ir jautājumi, kāpēc Latvijas valsts svētki man vairs nemaz nav svētki?

P.S. Esiet uzmanīgi – Kuldīgas reģionālajā slimnīcā joprojām strādā nesertificēts ārsts Kārlis Z., kā arī divi anesteziologi, kuri ir gatavi Jums un/vai Jūsu cienījama vecuma radiniekiem “piepalīdzēt”. Nomirt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...