Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums. Demokrātiskās tiesiskās valstīs konstitūcija ir valstiskuma simbols. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tomēr Arvila Ašeradena (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) laikam ir citās domās. Tā ir izstrādājusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas nosaka, ka “ir iespējama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana”. Tas nozīmē, ka īrniekam tiek atņemtas tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā.

Uz jaunā Īres likuma pamata šos cilvēkus kā beztiesiskus radījumus izliks uz ielas bez tiesas sprieduma. Kā izsviež uz ielas apnikušu suni vai kaķēnu. Ja palaimēsies, varbūt kādu laiku pie miskastes vēl pavilks dzīvību.

EM likumprojekta mērķis

Visai savādi ir lasīt EM valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, ar kuru var iepazīties šeit.[1] Viņš stāsta, ka Likumprojekts ir izstrādāts, lai veicinātu dzīvojamā fonda attīstību, ka īres tirgus ir neaktīvs, ka Latvijā kopumā īres tirgus ir mazs, bet tā izaugsmes iespējas ir lielas, jo Eiropā īres mājokļi vidēji ir virs 30% no kopējā dzīvojamā fonda. Esot jārada vide, lai investoriem ir vēlme ieguldīt īres namu būvniecībā un īres tirgus attīstītos uz tirgus nosacījumiem.[2]

Rodas jautājums, kāpēc un kam, ja ir mazs īres tirgus, vajag investorus, kas cels īres namus. No kurienes radīsies īrnieki, kas šajos jaunieceltajos namos dzīvos, ja Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās?

Cik Latvijā procentuāli ir cilvēku, kas spēj nopirkt jau uzceltos dzīvokļus par 100-150 000 EUR? Nekādi skaitļi par iespējamo pircēju skaitu nav minēti ne Valanta skaidrojumā, ne arī EM prezentācijā un anotācijā par jauno īres likumprojektu.

Sludinājumu portāls ir pilns ar īres piedāvājumiem, kas liecina, ka īres tirgus pastāv. Ja nebūtu īrnieku, tad nebūtu sludinājumu.

Tāds nepārliecinošs EM pārstāvja skaidrojums par jaunā likuma pamatotību rosina pameklēt jaunā īres likumprojekta cēloni citur. Atrast to nav grūti. Tie ir beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos. Jauno īres likuma likumprojektu EM ir pacentusies uzrakstīt namīpašnieku interesēs. Tā mērķis ir denacionalizēto namu īrnieku tiesību samazināšana, precīzāk - iznīcināšana. Jaunais likumprojekts īrniekam atņem iespēju vērsties tiesā, jo likumprojektā tas nav paredzēts.

Likumprojekts īpašniekam - izīrētājam piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrnieku ar jaunu līgumu, jauniem nosacījumiem un jauniem maksājumiem. Īrniekam likums neparedz pamattiesību - tiesības turpināt īres attiecības un aizstāvēt savas tiesības, apstrīdēt īres līguma nosacījumus. Visi līgumi jāpārslēdz un visu, kas saistīts ar līguma noteikumiem, likums piešķir tikai vienai pusei - izīrētājiem (īpašniekiem).

Tāda spēle vienos vārtos, kur vienas komandas vārtsargs laukumā nemaz netiek ielaists.

Īrnieku ģimenes locekļi jaunajā likumprojektā vispār netiek uzskatīti par cilvēkiem un tiesību subjektiem. Ja atbildīgais īrnieks kaut kāda iemesla dēļ ģimeni pamet (un mēdz taču gadīties, ka vīrs vai sieva atrod laimi citur), tad ģimenes locekļiem nekādas tiesības nav paredzētas - viņi īres tiesības neiegūst un arī nemanto.

EM likumprojekts paredz, ka “īrnieka ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst”.[3] Kaut gan Civillikuma 1229.pants nosaka, ka „dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs.”

Likumprojekts ir izslēdzis no aprites arī strīdu risināšanas iestādi “Īres valdes”, ko var vērtēt, kā uzbrukumu demokrātiskiem principiem, kas pastāv esošajā likumā.

Neiedziļināšos vēl vienā likumprojektā iestrādātajā absurdā, ka īres līgumu drīkstēs slēgt tikai uz 10 gadiem, kas ierobežo gan namīpašnieku, gan īrnieku tiesības.

Tāpat likumprojekta 16.pants paredz, ka  īrniekam būs pienākums segt “nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, maksājumus par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.”.

Kas ir šis neizzināmais u.c.?

Paredzēts, ka īrniekiem būs jāsedz visi mājas kapitālie remonti pēc mājas īpašnieka sastādītās izdevumu tāmes, ko iekļaus īres maksās. Gadījumā, ja būs strīds par plānotajiem pārvaldīšanas izdevumiem, izīrētājam būs tikai jāpierāda, ka lēmums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiks realizēts – jāsastāda darbu tāme un jāuzrāda, ka  viņam ir vai būs naudas līdzekļi[4], darbu pamatotība netiek prasīta.

Tikpat labi īrniekiem uzreiz var uzlikt par pienākumu celt namīpašniekam otru māju.

Likumprojekta Anotācijas II nodaļas sadaļā Cita informācija ir teikts, ka  Rīgas pašvaldībā 2017.gada 1.jūnijā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrēti 1525 denacionalizēto māju īrnieki. Pēc savas būtības tā ir neprecīza un nekorekta informācija, jo tie ir tikai reģistrētie īrnieki, kuru ienākumi atbilst maznodrošināto statusam. Nav tikuši veikti nekādi pētījumi, lai noskaidrotu patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuru dzīvi negatīvi izmainīs jaunais likumprojekts.

Vispirms ir jāizveido denacionalizēto māju īrnieku reģistrs. Tikai tad esošo situāciju varēs novērtēt adekvāti.

EM ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders neslēpj jaunā likumprojekta mērķus – tas atvieglos strīdus situāciju risināšanu starp namsaimnieku un īrnieku, jo šobrīd, lai izliktu cilvēku no dzīvokļa, ir vajadzīgi gadi. Tā paša iemesla dēļ tiks likvidēti beztermiņa īres līgumi.

Īpaši nekorekta un ciniska ir Mārtiņa Audera atbilde uz jautājumu – ko darīt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto latiņu, kas noteikta, lai saņemtu  palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai: „Viņiem būs pašiem par sevi jāparūpējas. Protams, var atcerēties, ka denacionalizācijas procesā, šo cilvēku intereses tika ierobežotas, valsts ir parādā šiem cilvēkiem... Bet vēsturiskā taisnīguma atjaunošana nav Īres likuma jautājums.” [5]  Tieši otrādi, atzīstot, ka valsts ir parādā šiem cilvēkiem, likumdevējam būtu jāizstrādā atbilstošs likumprojekts, lai atjaunotu šo taisnīgumu. Citādi, sekojot Mārtiņa Audera loģikai, var nonākt pie domas, ka arī Denacionalizācijas likums nemaz nebija jāpieņem, jo arī tā bija vēsturiskā taisnīguma atjaunošana.

M.Audera skaidrojumi apliecina, ka EM likumprojekts ir izstrādāts ar konkrētu mērķi – atbrīvoties no denacionalizēto namu īrniekiem, atbildības par situāciju, kas ir radusies MK bezdardarbības dēļ, un likumprojekts darbosies tikai vienas Latvijas iedzīvotāju daļas – namīpašnieku interesēs.

Likumprojekts tiek radīts, izdabājot dažu desmitu personu vai firmu interesēm. Tas nav nedz politiski, nedz ekonomiski pieņemams risinājums. Jo - ar šādu likumu grib “izliet ūdeni kopā ar bērnu”.[6]

Beztermiņa īres līgumi un piespiedu īre denacionalizētajos namos

No kurienes radās šie denacionalizēto namu īrnieki? Līdzīgi kā vienā amerikāņu filmā pamodās jaunais cilvēks no rīta un opā!, vairs nav puika, bet ir meitene. Tā arī 1990. gadu sākumā daļa Latvijas iedzīvotāju kādu rītu pamodās ar zīmogu – denacionalizēto namu īrnieki, kuriem nebija tiesību par valsts izsniegtajiem sertifikātiem iegūt īpašumā dzīvokli. Pārējie varēja, bet šie nelaimīgie ģimeņu tūkstoši palika bez iespējas par velti (sertifikātiem) iegūt dzīvokli privātīpašumā. Vai šie cilvēki bija noziegušies likuma un sabiedrības priekšā, ka palika bez privātīpašuma? Ka bija un ir spiesti maksāt nama īpašniekam nama faktiskajam stāvoklim neatbilstoši augstu īres maksu.

Toreiz Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) tika uzdots līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām»  denacionalizēto māju īrniekiem,  kurā tika paredzēts:

izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku kreditēšanai;

apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzīvojamo māju;

citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu ierādīšanu;

Tas nozīmē, ka denacionalizējamo māju īrniekiem, ievērojot līdztiesības principus salīdzinājumā ar citiem īrniekiem, kaut uz vēlāku laiku, tika paredzētas tiesības saņemt kompensāciju naudā vai citu līdzvērtīgu dzīvokli. Likumdevējs neparedzēja cilvēkus dalīt šķirās, atzina viņu tiesības.

Arī likuma «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā»  15. panta 1.d. 2.punktā namu īrniekiem tika paredzētas sociālās garantijas, kas noteica tiesības pirmām  kārtām saņemt brīvo, neizīrēto dzīvokli izsoles kārtībā. Šis noteikums arī tika ignorēts.[7]

Lai kaut daļēji risinātu problēmas saistībā ar denacionalizēto māju īpašnieku patvaļu pret šo namu īrniekiem, Īres likumā tika iestrādātas tiesību normas, kas aizsargāja denacionalizēto namu īrniekus, kā atsevišķu kategoriju.

Kad Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis 2006.gadā bija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, viņš tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildu instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.[8]

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”  26.1. pants nosaka, ka pašvaldība var piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām,  kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.[9] Rīgas dome ir gatava segt pusi pabalsta summas, kā tika noteikts 2006.gadā, bet tikai maznodrošinātajiem,[10] bet valdība nepiekrīt maksāt savu daļu. [11] Vai tie denacionalizēto namu īrnieki, kas saņem mazliet vairāk, tāpēc var par sertifikātiem privatizēt dzīvokli? 

Saistībā ar denacionalizēto namu īrnieku problēmām un tiesisko regulējumu Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna ir norādījis - ir bijuši Augstākās tiesas spriedumi, ka īres tiesības iespējams konstatēt ne tikai ar rakstveida līgumu, bet arī faktisku dzīvesvietas attiecību pastāvēšanu – maksājumu veikšanu un konkrēta dzīvokļa izmantošanu; līdz ar to īrnieka tiesības ir aizsargājamas arī tad, ja personai nav rakstveida īres līguma.[12]

Visus šos gadus likumdevēji ir zinājuši, ka ir tāda īrnieku kategorija kā denacionalizēto namu īrnieki un ir jābūt attiecīgam tiesiskajam regulējumam. Ka cilvēkus nevar izmest uz ielas, ja viņi godīgi pilda īrnieka pienākumus.

Toties jaunajā EM Īres likuma likumprojektā denacionalizēto namu īrnieki kā kategorija nemaz nav ietverti. Pašvaldībai un valstij piederošo dzīvojamo telpu dzīvokļi un to īrnieki ir, bet denacionalizēto namu īrnieki - nav. Bet reāli viņi ir.

Uz kurieni īrniekiem pavēlēsiet deportēties  šoreiz?

Risinājums

Mēs dzīvojam pēc principa – viss maksā tik, cik maksā. Neviens par velti neko nedod ne veikalā, ne bankā, arī komunālie ir jāmaksā, ja tie netiek maksāti savlaicīgi,  tiek piemērotas soda sankcijas. Būtu loģiski, ja šo principu ievērotu valsts  likumdevējvara un izpildvara. Būtu laiks saņemties „iznākt no skapja” un izmaksāt visiem, ne tikai maznodrošinātajiem, denacionalizēto namu īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos,  kompensāciju, kas vismaz daļēji segtu jauna mājokļa (līdzvērtīga tam, kura privatizācija par sertifikātiem) tika aizturēta vai nozagta, lai viņi varētu iegādāties dzīvokli, kā tas tika paredzēts ar denacionalizācijas uzsākšanu. Senāk latvieši teica  – parāds nav brālis.

Uzskatu, ka EM likumprojekts ir mēģinājums klusām un nemanot izvairīties no atbildības par situāciju ar piespiedu īri denacionalizētajos namos, kas būtu jārisina, kā tas tika paredzēts 1991. gadā.

Tā kā “piespiedu īres attiecības” ir radušās tādēļ, ka līdz pat šim brīdim likumdevējs nav izstrādājis un līdz 2005. gada 1. jūlijam nav ieviesta valsts un pašvaldību atbalsta programma un kompensācijas mehānismi īrniekiem, kuri īrēja dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, kā tas bija noteikts ar denacionalizācijas uzsākšanu,

lūdzu:

beidzot izstrādāt likumprojektu “Par kompensācijām denacionalizētajos namos” un ieviest kompensāciju mehānismu visiem denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto dzīvojamo māju īrniekiem, kas šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos;

apzināt  un izveidot denacionalizēto māju īrnieku reģistru;

atstāt EM izstrādāto Īres likuma likumprojektu bez virzības.

Īrnieki nav vis nonākuši neparedzētā stāvoklī, bet gan novesti tajā sistēmiskas valsts un pašvaldību nolaidīgas darbības vai pat atsevišķu, daudzu amatpersonu noziedzīgas rīcības rezultātā.[13]

EM izstrādātais Īres likuma likumprojekts ir antikonstitucionāls, tas ir sociāli bīstams un sabiedrību degradējošs, kas radīs jaunu ekonomisko bēgļu vilni, ir virzīts uz dzīvu cilvēku mērķtiecīgu iznīcināšanu savā valstī. Tas nevar tikt pieņemts.

Vai EM, izstrādājot likumprojektu, ir padomājusi par to, ka Latvijā nav tādu klimatisko apstākļu, ka tūkstošiem cilvēku varētu dzīvot zem klajas debess?


[1] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[2] http://apollo.tvnet.lv/zinas/majoklu-irniekus-un-iziretajus-gaida-butiskas-parmainas/797720

[3] https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/

[4] http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/287998-ko-paredz-jaunais-dzivojamo-telpu-ires-likumprojekts/?show=coment#komentari

[5] http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html

[6] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

[7] http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=136035?show=coment

[8] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[9] https://likumi.lv/doc.php?id=56812

[10] http://www.db.lv/citas-zinas/raplm-ar-denacionalizeto-namu-irniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-150988

[11] https://www.riga.lv/lv/news/denacionalizeto-maju-dzivoklu-irnieku-parcelsanas-pabalstiem-nepieciesami-11-miljoni-eiro?8759

[12] http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/267718-denacionalizeto-namu-irnieku-problemas-un-tiesiskais-regulejums-i/

[13] http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sliktā ziņa – mēs dzīvojam policejiskā valstī

FotoLīdz šim es nezināju, ka Ministru kabineta noteikumi katram izolatora viesim paredz higiēnas paketi, kas sevī ietver zobu birsti iepakojumā, nelielu zobu pastas tūbiņu un 4 metrus - jā, 4 metrus - tualetes papīra. Komentējot tualetes papīra kaudzi, sargs laipni teica, ka esot piemetis kādu pusmetru klāt. Labā ziņa, cilvēcība Latvijā nav zudusi. Sliktā ziņa, mēs dzīvojam policejiskā valstī.
Lasīt visu...

12

Pārsteigums un šoks

FotoŠajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.
Lasīt visu...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec...

Foto

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

Pēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar...

Foto

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

Apkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:...

Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...