Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietums pēdējā laikā sāk ieņemt pastāvīgu vietu dažādu krimināla un puskrimināla rakstura notikumu hronikā, - pēc ziņām par kāda cietumnieka pašnāvību, kas notikusi, iespējams, Centrālcietuma darbinieku nolaidības dēļ, nu Pietiek saņēmis informāciju par vēl diviem pašnāvības mēģinājumiem, kuri varētu būt saistīti ar cietuma Drošības daļas darbinieku rīcību.
No vairākiem nesaistītiem avotiem Pietiek saņēmis ziņas, ka jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J. Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā", kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.
"Vēlos norādīt, ka Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonas šādā veidā ir piespiedušas sniegt liecības vai citu informāciju ļoti daudziem ieslodzītajiem. Pati esmu strādājusi Rīgas Centrālcietumā, tādēļ zinu, ka šis nav ieslodzīto izdomājums vai atriebība cietuma administrācijai. Tā ir realitāte, kura liek nopietni aizdomāties par to, vai tiešām ieslodzījuma vietu administrācija var tik ilgu laiku veikt šādas prettiesiskas un krimināli sodāmas darbības un nesaņemt nekādu sodu," - šādu skaidrojumu Pietiek saņēma no kādas lasītājas.
Savukārt divi citi Pietiek avoti Rīgas Centrālcietumā nedēļas nogalē telefoniski apliecināja, ka patiešām cietumā esot šāda kamera, izmantotie "motivēšanas" līdzekļi neesot nekas neparasts šajā ieslodzījuma vietā, un pašnāvības mēģinājumi "motivēto" vidū esot pietiekami bieži - tāpat kā gūti nopietni miesas bojājumi.
Pietiek lasītāja norādījusi, ka arī saistībā ar Pietiek jau vairākkārt aprakstīto Raivja L. pašnāvību esot saskatāms konflikts ar cietuma Drošības daļu: "Pieļauju, ka arī ieslodzītais Raivis L. pakārās tieši dēļ Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu darbībām, jo arī Raivim L. tika izteikti draudi par ievietošanu "izsitēju" kamerā, ja nesadarbosies ar Drošības daļu. Raivim L. pastāvēja konflikts ar Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku Rihardu Bunku, kā rezultātā uzvarēja visuvarenā Rīgas Centrālcietuma Drošības daļa."
Pietiek avoti ir apliecinājuši, ka vēstulē pieminētais cietuma Drošības daļas priekšnieks Bunka tiešām izmantojot "preshātu" kā argumentu, ja no kāda ietiepīga ieslodzītā nav iespējams saņemt nepieciešamo informāciju.
"Lūdzu Jūs nekavējoties rīkoties un nepieļaut kārtējās pašnāvības Rīgas Centrālcietumā. Tuvākajā laikā arī ieslodzītais Lauris J. izdarīs pašnāvību, jo viņš neredz citu iespēju kā pretoties Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu vardarbīgajam spiedienam. Tādēļ, lūdzu Jūs veikt nopietnu norādīto faktu pārbaudi," raksta Pietiek lasītāja.
Pietiek jau ir nosūtījis oficiālu pieprasījumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
