Atklātā vēstule Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstam
Parakstītāju grupa*30.01.2018.
Komentāri (106)
Iesaki rakstu: 
Mēs, pārstāvji no dažādām Latvijā pastāvošām baznīcām un draudzēm, ar bažām esam uzzinājuši par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības − pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.
Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, tomēr uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kuru Konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš.
Tādējādi, balstoties uz kristīgām vērtībām, aicinām Stambulas konvenciju ratificēt. Kā Jēzus sekotāji uzskatām, ka esam aicināti aizstāvēt nabadzīgos un cietējus, to starpā varmācības upurus, un gādāt par tiem. Tas nozīmē arī aizstāvēt viņu intereses tur, kur upuru balsis ir reti dzirdamas.
Esam norūpējušies arī par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā visai Latvijai nozīmīgajā jautājumā. Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai.
Uzskatām, ka līdzcietība un mīlestība ir praktiskas ticības pamats, kā Mateja evaņģēlija 25. nodaļā rakstīts:
"Tad taisnie atbildēs [Jēzum] un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." (Mat. ev. 25:37−40)
Tādēļ aicinām ratificēt konvenciju, kas nosoda vardarbību, īpaši ģimenēs un pret sievietēm. Varmācība pret cilvēku ir nosodāma bez izņēmumiem.
* Dace Balode, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Lauma Zušēvica, LELBāL arhibīskape, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja, Dr. Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Lilija Zobens, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde, PBLA valdes locekle, Inga Jēruma, rakstniece, Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Rēzija Kalniņa, kristiete, Nora Ikstena, rakstniece, Dana Kalniņa – Zaķe, teoloģe, Rinalds Gulbis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Klāvs Bērziņš, LELBāL Vācijas apgabala prāvests, Rīgas evaņģēliskās draudzes mācītājs, Juris Cālītis, Rīgas Reformātu – brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, LU TF docents, Ilze Jansone, LU Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Rudīte Losāne, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente, Dr. Ralfs Kokins, LU Teoloģijas fakultātes profesors, mācītājs, Dr. Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore, Inese Ebele, Rūta Whittaker, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes locekle, Inta Sarkane, māksliniece, Dr.med. Ģirts Zēgners, Rīgas Evaņģēliskās draudzes loceklis, Velga Zēgnere, Rīgas Evaņģēliskās draudzes locekle, Irma Kalniņa, Sv.Pestītāja anglikāņu draudzes pilnvarotā, Zanda Ofa, Vācijas Ziemeļu baznīcas mācītāja, Modris Plāte, LELB mācītājs un prāvests kopš 1979.gada, Nelda Kikjauka, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes izpilddirektore, Ģirts Rozners, Septītās dienas adventistu mācītājs, Ilze Kuplēna-Ewart, LELBāL, Kanādas apgabala prāveste, Gundars Bērziņš, LELBāL Latvijas apgabala mācītājs, Ojārs Freimanis, Čikāgas Sv. Pēteŗa latviešu ev. lut. draudzes mācītājs, Aina Pūliņa, LELBāL mācītāja, LELBA Vidienes apgabala vikāre, Juris Pūliņš, LELBA archivārs un Čikāgas Ciānas ev. lut. draudzes padomes sekretārs, Tālis Rēdmanis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Dr. Normunds Kamergrauzis, LEBĀL Zviedrijas apgabala mācītājs, Kristīne Bergholce, LELBāL Zviedrijas apgabala pārvaldes priekšniece, Jānis Balodis, Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs, Guntars Rēboks, LELBāL mācītājs, Ieva Graufelde, LELBāL Zviedrijas apgabala mācītāja, Solvita Sējāne, izdevniecības Musica Baltica vadītāja, Kristīne Briede, kinorežisore, Normunds Kozlovs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Solvita Krese, Latvijas laikmetīgā mākslas centra direktore., Līga Puriņa – Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības attīstības vadītāja, Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Kārlis Streips, žurnālists, Aļesja Lavrinoviča, teoloģe, Romas katoļu baznīca, Ainars Korulis, jurists, Adventistu baznīcas draudzes loceklis, Tatjana Tomsone, Adventistu baznīcas izdevuma Adventes Vēstis galvenā redaktore, Anita Vārsberga – Pāža, LELBāL Amerikas Austrumu apgabala prāveste, Dr. Sarma Eglīte, LELBāL Amerikas Vidienes apgabala prāveste, Linda Sniedze Taggart, diakone, Ročesteras Krusta, Sirakūzu Kristus un Skenektedijas Latviešu draudžu garīgā vadītāja ASV, Igors Safins, Bostonas Trimdas draudzes mācītājs, Kristīne Rācene, reliģiju vēsturniece.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
