Pietiek :: Atsaka cietušā statusu viltotā tiesas audio protokola lietā
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Policija pieņēmusi lēmumu lietā par cietušā statusa atteikšanu Pietiek vairākkārt aprakstītajā kriminālprocesā par tiesas sēdes audio protokola viltošanu, pamatojot savu viedokli ar to, ka tiesas lēmumu par atteikumu pieņemt kasācijas sūdzību šis fakts nemaz neesot ietekmējis. Cietušais vērsies ar sūdzībām ne tikai Latvijas tiesībsargājošās iestādēs, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Valsts policijas Rīgas centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore majore Kristīne Jurgevica atteikusi piemērot cietušā statusu Viesturam Lagzdiņam, pēc kura iesnieguma ierosināts kriminālprocess par tiesas audio protokola viltošanu pēc Krimināllikuma 275.panta 1.daļas par dokumenta, zīmoga viltošanu.

Lai gan tiesas sēdes audioierakstam veikta gan neatkarīga ekspertīzes gan policijas ekspertīze un abās konstatēts, ka audioieraksts ir montēts, tātad viltots, turklāt kriminālprocess ir ierosināts, iesnieguma iesniedzējam ir atteikts cietušā statuss.

Tieši audio protokola viltojums Lagzdiņam neļāva iesniegt pamatotu kasācijas sūdzību, lai apstrīdētu nepamatoto tiesas lēmumu par parāda piedziņu, tādējādi radot gan morālus, gan materiālus zaudējumus.

Lagzdiņš, kurš bija atbildētājs civilprocesā, par Rīgas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu bija uzzinājis, kad vēlējies rakstīt kasācijas sūdzību. Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sēdē nebija ļāvis viņam izteikties par prasības summas aprēķiniem, viņš uzskatīja, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolēma sniegt kasācijas sūdzību.

Lai kasācijas sūdzībā precīzi norādītu tiesas sēdē teikto, Lagzdiņš bija pieprasījis no tiesas sēdes audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatējis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sēdes labi palicis atmiņā, pēkšņi ierakstā vispār nav dzirdams.

Lagzdiņš audioierakstam lūdzis veikt ekspertīzi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldē, kuras eksperts viennozīmīgi konstatējis, ka audioieraksts ir montēts. Turklāt eksperts arī konstatējis, ka to nevarēja izdarīt pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstīts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.

“Izvērtējot kopā ar pieteikumu saņemto 2017.gada 2.janvāra Rīcības sēdes lēmumu, secinu, ka minētajā lēmumā nav minēts, ka atteikums ierosināt kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas 2015.gada 30.septembra spriedumu ir saistīts ar minētās tiesu sēdes audio protokolu, bet ir atrunāts, ka kasācijas sūdzība nesatur argumentus, kā minētais (iespējamā montāža apelācijas instances tiesas sēdes audio ieraksta 47.minūtes 35.-48.sekundē) noveda vai varēja novest pie lietas izskatīšanas nepareiza lēmuma,” atteikumā raksta inspektore. Tādēļ Jurgevica uzskata, ka Lagzdiņa atzīšana par cietušo būtu priekšlaicīga.

Lagzdiņš ir pilnīgā neizpratnē gan par tiesas, gan policijas rīcību un pauž aizdomas, ka tās varētu būt ieinteresētas aizstāvēt civillietas prasītāja intereses. Tomēr atklātu pierādījumu tam nav.

Policijas atteikumu piemērot cietušā statusu, kas viņam liedz aizstāvēt savas tiesības civilprasībā, viņš ne tikai pārsūdzējis prokuratūrā, bet vērsies arī Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Jau ziņots, ka dīvaina šajā lietā ir arī Tieslietu ministrijas nostāja. Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina sākotnēji bijusi ļoti ieinteresēta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatēto tiesas sēdes audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādījumus un dokumentus, tomēr pēc to saņemšanas viņas attieksme krasi mainījusies.

Augstākā tiesa bija atteikusi izskatīt Lagzdiņa kasācijas sūdzību, paužot uzskatu, ka jautājuma par audio sēžu protokola viltošanu izskatīšana neietilpst kasācijas tiesas kompetencē. Pēc tiesas domām, kasācijas sūdzība nesatur argumentus, kā audio ieraksta viltošana varēja novest vai noveda pie lietas izskatīšanas nepareiza iznākuma.

Savukārt Kucina atbildē Lagzdiņam plaši pārstāstījusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lēmumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavēšanās iemesli, kā arī ar likumu pantu pieminēšanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavēšanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavēšanos neko nav pārkāpis.

Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Tieslietu ministrijas amatpersona bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arī Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistībā ar Jūsu iesniegumā norādīto, Jūsuprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sēdes audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minētā tiesas sēdes audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertīzi savā atbildē vispār nav pieminējusi.

Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevīga prasītājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedībām neveiksmīgi cenšas viņu kopā ar deviņgadīgo meitu izlikt no denacionalizētā īpašuma.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...