Audioieraksti atklāj Drošības policijas vadības publiskos melus

Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība apgalvo, ka Borisa Rjazanska iesniegums, kura tīša noslēpšana ļāva Drošības policijai safabricēt pret mani kriminālprocesu, tomēr nevis neeksistējot, kā sākotnēji apgalvoja Iļja Boronovskis, bet gan vienkārši esot pārsūtīts tālāk Valsts policijai.

Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā dzirdams, kā Iļja Boronovskis apgalvo, ka Drošības policijas rīcībā esot "visi" Borisa Rjazanska iesniegumi. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība melo savā paziņojumā, ka Iļjas Boronovska rīcībā šī iesnieguma nav bijis.

Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība apgalvo, ka Borisa Rjazanska iesniegums "tieši neattiecās uz Drošības policijas lietvedībā esošo kriminālprocesu", kas sākts jau pirms vairākiem gadiem un saistīts ar kādas personas korespondenci.

Taču Pietiek jau pirmdien publiskotā iesnieguma saturs liecina, ka tas tieši attiecās uz šo Drošības policijas jau vairākus gadus izmeklēto kriminālprocesu un faktiski bijis tā pamatā. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.

Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība arī apgalvo, ka Iļja Boronovskis augstāk minēto iemeslu dēļ neesot bijis lietas kursā par Borisa Rjazanska iesniegumu un tajā minēto: "Procesa virzītājam par šāda iesnieguma esamību nebija informācijas."

Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā Iļja Boronovskis apliecina, ka tieši viņš jau ilgāku laiku izmeklējis šo sākotnējo kriminālprocesu. Arī tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.

Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība arī apgalvo, ka Drošības policija neesot tā, kas sākusi pret mani kriminālprocesu.

Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā Iļja Boronovskis pēc nelielas minstināšanās apliecina, ka tieši viņš bijis tas, kas sācis pret mani kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.

Jebkurai tiesībsargāšanas iestādei un vispirms jau Ģenerālprokuratūrai, ja tā būtu ieinteresēta objektīvā minēto faktu pārbaudē, nebūtu problēmu šos faktus īsā laikā pārbaudīt, iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem.

Taču Drošības policijas vadības paziņojums vēl vairāk apliecina aizdomas, ka kriminālprocesa safabricēšana pret mani ir nevis viena Drošības policijas majora "individuālais pasākums", bet pasūtījums, kas iepriekš saskaņots arī Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika līmenī.

Tas nozīmē, ka šīs pirmdienas preses konferencē aprakstītā Drošības policijas darbinieka rīcība, slēpjot pierādījumus un pieņemot apzināti prettiesiskus lēmumus, ir "piesegta" arī prokuratūras līmenī, visticamākais, "sakārtojot" šo lietu uzraugošā prokurora gatavību pievērt acis uz publiskotajiem faktiem.

Līdz ar to prognozējams, ka arī prokuratūra, kurai esmu nosūtījis iesniegumu par Drošības policijas amatpersonas prettiesisko rīcību, stingras un tiesiskas rīcības vietā aprobežosies ar aicinājumu - ja jūs konstatējat, ka kāda amatpersona attiecībā pret jums rīkojas noziedzīgi un slēpj pierādījumus, palūdziet šai amatpersonai, lai tā turpmāk šādi vairs nerīkojas.

Zīmīgi, ka veselu virkni manā pirmdienas preses konferencē minēto faktu Drošības policijas vadība pat nemēģina noliegt - tostarp to, ka neformālajā starpresoru darba grupā, kas nodarbojusies ar ziņu vākšanu par mani, piedalījušies atsevišķi Drošības policijas darbinieki.

Tāpat Drošības policijas vadība nenoliedz, ka par nodokļu maksātāju līdzekļiem veikta visu pēdējos piecos gados ar mani saistīto grāmatu un publikāciju analīze, ka sākta manu telefonsarunu noklausīšanās un ka veikti vairāki neveiksmīgi mēģinājumi piekļūt maniem elektroniskā pasta kontiem.

Drošības policijas vadība nenoliedz arī to, ka tās darbinieki liecību gūšanas aizsegā pieprasījuši visdažādākās ziņas gan par portālu Pietiek, gan par žurnālistu informācijas avotiem un citām gan šos cilvēkus, gan viņu pasūtītājus ļoti interesējošām lietām.

Drošības policijas vadība pat nemēģina noliegt pirmdienas preses konferencē pausto, ka tās darbinieks "vienkārši velk laiku, lai pasūtītāju uzdevumā un kriminālprocesa aizsegā iegūt iespējami daudz ziņu par portālu Pietiek, tā uzbūvi, organizatorisko struktūru, autoriem un tamlīdzīgi".

Visbeidzot, Drošības policijas vadība arī nemēģina noliegt to, ka tā 2010. gadā un vēlāk ir ignorējusi visus minētajā Borisa Rjazanska minētos faktus par amatpersonu veiktiem noziegumiem.

Audio

#1 (mp3) (Lejuplādēt)

#2 (mp3) (Lejuplādēt)

#3 (mp3) (Lejuplādēt)

Novērtē šo rakstu: