Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No amata oficiāli atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ir cietis galīgu sakāvi Augstākajā tiesā: tā noraidījusi viņa kasācijas sūdzību un līdz ar to arī pret Latvijas valsti izvirzītās prasības, ko bija cēlis šis politiķis, kuram iepriekšējos gados ir paticis publiski pieminēt savu uzvarēto lietu bilanci pret valsti.

No uzņēmēja Aināra Gulbja, kuram pašlaik tiesā izskatāmajā A. Lemberga krimināllietā ir cietušā statuss, kā arī no prokuroriem Ilgas Paegles, Jura Jurisa un Jāņa Ilstera un Latvijas valsts Ģenerālprokuratūras personā A. Lembergs sākotnēji – 2009. gada sākumā vēlējās piedzīt vairāk nekā 370 tūkstošus latu.

Politiķis pauda uzskat, ka viņi publiski izpauduši viņa un telekanāla LNT šefa Andreja Ēķa telefonsarunas saturu, kā arī ziņas, kas saistītas ar A. Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un izmeklējumiem.

Telefonsarunas atreferējums līdz ar ievērojamu citas informācijas apjomu bija atrodams A. Lemberga apjomīgās krimināllietas materiālos, kuri saskaņā ar likumu pirms lietas iztiesāšanas bija izsniegti cietušajiem.

Attiecībā uz uzņēmēju A. Gulbi atstādinātā Ventspils mēra prasības pieteikumā bija minēts: uzņēmēja prettiesiskā darbība esot izpaudusies tādējādi, ka viņš pēc materiālu kopiju saņemšanas esot nodevis publiskošanai A. Lemberga privātās telefona sarunas atšifrējumu.

Jau pirmās instances tiesa atzina, ka prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā nevar būt atbildētājs civillietā: ja A. Lembergam bijis pamats uzskatīt, ka prokurori, izsniedzot cietušajiem krimināllietas materiālu kopijas, rīkojušies prettiesiski, viņam bijušas tiesības iesniegt sūdzību par prokuroru rīcību, taču tas nav ticis izdarīts.

Tāpat pirmās instances tiesa bija atzinusi, ka neviens Latvijas normatīvais akts neaizliedz nevienam no cietušajiem kriminālprocesā pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas ļaut trešajām personām iepazīties ar cietušajam likumīgi saskaņā izsniegtajiem kriminālprocesa materiāliem.

Līdz ar to A. Lemberga prasība pret A. Gulbi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu pirmās instances tiesā tika noraidīta, bet tiesvedība viņa prasībā pret trim prokuroriem un Latvijas Republiku Ģenerālprokuratūras personā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – izbeigta. Sekoja pēc būtības līdzīgs Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmums – prasību pret A. Gulbi un valsti noraidīt, bet pret prokuroriem izbeigt tiesvedību.

Taču A. Lembergs bija iesniedzis arī kasācijas sūdzību – nu jau vairs tikai par to sprieduma daļu, kas paredzēja noraidīt viņa prasību pret uzņēmēju A. Gulbi un pret Latvijas valsti. Nu ar neveiksmi ir beidzies arī šis solis – 27. janvārī Augstākā tiesa ir pieņēmusi nepārsūdzamu spriedumu, ar kuru A. Lemberga prasībā pret valsti tiesvedība tiek izbeigta, bet viņa prasība pret A. Gulbi tā arī paliek noraidīta.

Augstākā tiesa savā spriedumā arī norādījusi, ka nav pamata A. Lemberga iemaksātās drošības naudas atmaksāšanai, kas saskaņā ar 2014. gada tiesas spriedumu bija 200 latu (nepilni 300 eiro) - līdz ar to atstādinātais Ventspils mērs zaudējis ne tikai prāvu, bet arī šo naudas summu. Viņa zaudējumiem vēl jāpieskaita publiski nezināmie izdevumi par advokāta pakalpojumiem un iepriekšējās instances par labu valstij un A. Gulbim piedzītie attiecīgi 10,22 lati un 61 santīms.

Pietiek šodien publicē arī pilnu Augstākās tiesas spriedumu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...