Baidoties no informācijas publiskošanas, Loginovs izlemj – likums viņam nav rakstīts
PIETIEK02.09.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs paziņoja, ka pretēji Pietiek publiskotajai informācijai viņam un viņa dzīvebiedrei brīvostas luksus automašīnas neesot iznomātas par niecīgu samaksu, Pietiek brīvostas pārvaldei pieprasīja publiskot ne tikai visus datus par brīvostas pārvaldes iznomātajiem auto, bet arī virkni citas informācijas, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā zināms, nekā nosodāma nav konstatējis. Kā Pietiek droši zināms no avotiem brīvostas pārvaldē, apzinoties kaitējumu, ko viņam var nodarīt pieprasītās informācijas publiskošana pilnā apmērā, Loginovs izšķīries par neordināru soli – personiski devis rīkojumu ignorēt Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas un uz pieprasījumiem vienkārši neatbildēt.
Rīgas brīvostas pārvaldei jūlijā tika nosūtīti veseli trīs iesniegumi, uz kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem šai Loginova vadītajai iestādei mēneša laikā bija obligāti jāsniedz atbilde pēc būtības.
Pirmais iesniegums bija veltīts ziņām par iespaidīgajām prēmijām, kas gadiem ilgi ar Loginova svētību izmaksātas viņam pašam un viņa radiniekiem: „Tā kā vēlos iepazīties ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem, nosūtiet man šo rīkojumu kopijas vai nodrošiniet iespēju ar tiem iepazīties klātienē.”
Savukārt otrais iesniegums bija saistīts ar jautājumu par automašīnām, tostarp arī – uz kādiem nosacījumiem auto lieto pats Loginovs: „Vēlos saņemt atbildi uz šādu jautājumu – kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas? Par katru darbinieku miniet vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.”
Savukārt trešajā iesniegumā pēc tam, kad atklājās, ka brīvostā pat tās preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 apvidus auto, Loginova vadītajai iestādei tika uzdota vēl virkne jautājumu:
„1) kādu summu 2009., 2010., 2011. gadā (katrā no šiem gadiem) un 2012. gada pirmajā pusgadā izmaksājusi brīvostas pārvaldes amatpersonām iznomāto automašīnu ekspluatācija un remonts? Kas un no kādiem līdzekļiem to apmaksājis?
2) kādas brīvostas amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) katrā no minētajiem laika periodiem ar minētajām automašīnām izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus? Kas apmaksājis katras cietušās automašīnas remonta izdevumus?
3) cik izmaksājušas KASKO polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
4) cik izmaksājušas OCTA polises katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem? Kas un no kādiem līdzekļiem tās apmaksājis?
5) kāds ir nobraukums kilometros katrai no minētajām automašīnām katrā no minētajiem laika periodiem?
6) vai brīvostas pārvaldes darbiniece Anita Leiškalne ir saņēmusi kādu rājienu vai cita veida disciplinārsodu no brīvostas pārvaldnieka par savu rīcību, 2011. gada 1. septembrī izraisot satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbēgot? Ja jā, tad kādu? Ja nē, vai šāda darbinieku rīcība Rīgas brīvostas pārvaldē tiek uzskatīta par pieņemamu un tiek atbalstīta?”
Pietiek pārstāvis jau ir vērsies administratīvajā rajona tiesā ar diviem pieteikumiem par Loginova vadītās iestādes prettiesisko rīcību, pārkāpjot abu minēto likumu normas un nesniedzot pieprasīto informāciju.
Taču, kā zināms Pietiek, atbildes vienkārši nesniegt ar paša Loginova rīkojumu šajā gadījumā izlemts ar aprēķinu, ka administratīvajā tiesā lietas izskatīšana prasīs vismaz pāris gadus.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksimums, ar ko riskē Loginovs, ir nepieciešamība informāciju sniegt pēc, domājams, pāris gadiem, atmaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā un vēl atvainoties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
