Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan likums paredz iespēju, ka fiziskas personas maksātnespējas gadījumā banka var noslēgt vienošanos ar parādnieku par vienīgā mājokļa nepārdošanu, tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, jo bankas nav ieinteresētas šīs likuma normas realizēšanā, bet maksātnespējas administratori nav ieinteresēti šo iespēju izskaidrot maksātnespējīgajai personai, jo saņem atlīdzību no īpašuma pārdošanas izsolē. Turklāt likums arī neparedz, ka parādnieks var pārsūdzēt tiesā bankas lēmumu, ja tā atsakās vienoties par vienīgā mājokļa saglabāšanu.

Latvijā maksātnespēja pasludināta jau vairāk nekā astoņiem tūkstošiem privātpersonu, un jaunākā likuma versija paredz iespēju vienoties ar nodrošināto kreditoru, kas lielākoties ir banka, par to, ka vienīgais ģimenes mājoklis maksātnespēja procesa laikā netiek atņemts un pārdots.

Tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašas maksātnespējīgās personas ne vienmēr zina, ka likuma sarežģītajos formulējumos ieslēpta arī šāda iespēja, tādēļ nevēršas pie bankas ar lūgumu panākt šādu vienošanos. Otrkārt, bankas nav ieinteresētas slēgt šādu vienošanos, jo tā samazinās no maksātnespējīgās personas atgūstamo līdzekļu apjomu. Treškārt, arī maksātnespējas administratori nav ieinteresēti skaidrot maksātnespējīgajai personai par šādu iespēju, jo tie saņem procentu maksājumu no izsolē pārdotā īpašuma cenas.

Redzot lielo fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaita pieaugumu un to, ka pēc bankrota procedūras maksātnespējīgās personas ģimene, bieži vien ar maziem bērniem, paliek uz ielas, politiķi pērn grozīja likumu un panāca kompromisu ar bankām, ka likumā tiks paredzēta iespēja vienīgo mājokli saglabāt arī maksātnespējīgām personām.

Maksātnespējas likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskas personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Likums arī paredz, ka šādos gadījumos parādniekam maksātnespējas procesa laikā jāmaksā bankai summa, kas nepārsniedz minētā īpašuma īres maksu. Ir vairāki skaidri nosacījumi, kad šo normu var piemērot. Par mājokli var uzskatīt tikai to nekustamo īpašumu, kas ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta jau vismaz pusgadu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma.

Taču bankas daudz labprātāk „saskata” citu likuma pantu, kurš paredz iespēju uz gadu atlikt vienīgā mājokļa pārdošanu, lai parādnieks varētu sameklēt savai ģimenei citu mājokli. Šīs normas piemērošana notiek salīdzinoši bieži.

Par to, lai likuma norma par vienīgā mājokļa saglabāšanu tiktu iedarbināta un reāli strādātu, cīnīties iecerējusi nevalstiskā organizācija ProbonoPublico.Latvia. Organizācijas valdes locekle Kristīna Blumberga norāda, ka likumā būtu arī jāiestrādā administratora pienākums informēt maksātnespējīgo personu par šādu iespēju, jo dabiskā ceļā administratoriem nav intereses to darīt. Tāpat likumā būtu jāparedz iespēja gadījumos, kad banka atsakās slēgt šādu vienošanos, to pārsūdzēt tiesā.

Organizācijā vērsusies kāda trīs bērnu ģimene, kas nekustamā īpašuma buma laikā nolēmusi iegādāties lielāku mājokli, ņemot kredītu, kuram kā nodrošinājums kalpoja gan esošais mājoklis, gan jaunais. Sākoties ekonomiskajai krīzei, abi vecāki palikuši bez darba un nav spējuši veikt kredīta maksājumus, tādēļ jaunais mājoklis atņemts un pārdots izsolē, bet ģimene pārcēlusies atpakaļ uz veco mājokli. Izsolē tas pārdots vien par aptuveni pusi no parāda summas, tādēļ abi joprojām palikuši parādā SEB bankai un bijuši spiesti pieteikt personīgo maksātnespēju.

Turklāt kredīta problēmu dēļ ģimene izjukusi, un tagad māte ir spiesta viena cīnīties par mājokli sev un saviem bērniem. Īsi pirms vienīgā mājokļa pārdošanas izsolē māte vērsusies pie ProbonoPublico.Latvia cerībā uz palīdzību. Tikai tad sieviete uzzinājusi, ka likums vispār paredz iespēju vienīgo mājokli saglabāt. “Ja administrators būtu viņu informējis par šo iespēju, tad līdz šādai situācijai nenonāktu,” ir pārliecināta Blumberga. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...