Bankas un administratori nav ieinteresēti vienīgā mājokļa saglabāšanā parādnieka ģimenei
PIETIEK18.09.2016.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Lai gan likums paredz iespēju, ka fiziskas personas maksātnespējas gadījumā banka var noslēgt vienošanos ar parādnieku par vienīgā mājokļa nepārdošanu, tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, jo bankas nav ieinteresētas šīs likuma normas realizēšanā, bet maksātnespējas administratori nav ieinteresēti šo iespēju izskaidrot maksātnespējīgajai personai, jo saņem atlīdzību no īpašuma pārdošanas izsolē. Turklāt likums arī neparedz, ka parādnieks var pārsūdzēt tiesā bankas lēmumu, ja tā atsakās vienoties par vienīgā mājokļa saglabāšanu.
Latvijā maksātnespēja pasludināta jau vairāk nekā astoņiem tūkstošiem privātpersonu, un jaunākā likuma versija paredz iespēju vienoties ar nodrošināto kreditoru, kas lielākoties ir banka, par to, ka vienīgais ģimenes mājoklis maksātnespēja procesa laikā netiek atņemts un pārdots.
Tomēr šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pašas maksātnespējīgās personas ne vienmēr zina, ka likuma sarežģītajos formulējumos ieslēpta arī šāda iespēja, tādēļ nevēršas pie bankas ar lūgumu panākt šādu vienošanos. Otrkārt, bankas nav ieinteresētas slēgt šādu vienošanos, jo tā samazinās no maksātnespējīgās personas atgūstamo līdzekļu apjomu. Treškārt, arī maksātnespējas administratori nav ieinteresēti skaidrot maksātnespējīgajai personai par šādu iespēju, jo tie saņem procentu maksājumu no izsolē pārdotā īpašuma cenas.
Redzot lielo fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaita pieaugumu un to, ka pēc bankrota procedūras maksātnespējīgās personas ģimene, bieži vien ar maziem bērniem, paliek uz ielas, politiķi pērn grozīja likumu un panāca kompromisu ar bankām, ka likumā tiks paredzēta iespēja vienīgo mājokli saglabāt arī maksātnespējīgām personām.
Maksātnespējas likums paredz, ka nodrošinātais kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskas personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Likums arī paredz, ka šādos gadījumos parādniekam maksātnespējas procesa laikā jāmaksā bankai summa, kas nepārsniedz minētā īpašuma īres maksu. Ir vairāki skaidri nosacījumi, kad šo normu var piemērot. Par mājokli var uzskatīt tikai to nekustamo īpašumu, kas ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta jau vismaz pusgadu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma.
Taču bankas daudz labprātāk „saskata” citu likuma pantu, kurš paredz iespēju uz gadu atlikt vienīgā mājokļa pārdošanu, lai parādnieks varētu sameklēt savai ģimenei citu mājokli. Šīs normas piemērošana notiek salīdzinoši bieži.
Par to, lai likuma norma par vienīgā mājokļa saglabāšanu tiktu iedarbināta un reāli strādātu, cīnīties iecerējusi nevalstiskā organizācija ProbonoPublico.Latvia. Organizācijas valdes locekle Kristīna Blumberga norāda, ka likumā būtu arī jāiestrādā administratora pienākums informēt maksātnespējīgo personu par šādu iespēju, jo dabiskā ceļā administratoriem nav intereses to darīt. Tāpat likumā būtu jāparedz iespēja gadījumos, kad banka atsakās slēgt šādu vienošanos, to pārsūdzēt tiesā.
Organizācijā vērsusies kāda trīs bērnu ģimene, kas nekustamā īpašuma buma laikā nolēmusi iegādāties lielāku mājokli, ņemot kredītu, kuram kā nodrošinājums kalpoja gan esošais mājoklis, gan jaunais. Sākoties ekonomiskajai krīzei, abi vecāki palikuši bez darba un nav spējuši veikt kredīta maksājumus, tādēļ jaunais mājoklis atņemts un pārdots izsolē, bet ģimene pārcēlusies atpakaļ uz veco mājokli. Izsolē tas pārdots vien par aptuveni pusi no parāda summas, tādēļ abi joprojām palikuši parādā SEB bankai un bijuši spiesti pieteikt personīgo maksātnespēju.
Turklāt kredīta problēmu dēļ ģimene izjukusi, un tagad māte ir spiesta viena cīnīties par mājokli sev un saviem bērniem. Īsi pirms vienīgā mājokļa pārdošanas izsolē māte vērsusies pie ProbonoPublico.Latvia cerībā uz palīdzību. Tikai tad sieviete uzzinājusi, ka likums vispār paredz iespēju vienīgo mājokli saglabāt. “Ja administrators būtu viņu informējis par šo iespēju, tad līdz šādai situācijai nenonāktu,” ir pārliecināta Blumberga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
