Iesaki rakstu: 
Lasot ziņas saistībā ar bēgļu invāziju, rodas iespaids, ka Eiropas attīstītajās valstīs valda haoss un apjukums. Domāju, nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka šodienas scenārijam valdības gatavas nebija, kaut gan vajadzētu, ņemot vērā, ka konflikta situācijas Tuvajos Austrumos neradās pēdējā gada laikā.
Medijos tiek prognozēti dažādi apokaliptiski scenāriji, eiropeiskās kultūras bojāeju ieskaitot. Neņemos apgalvot, ka tā arī būs, tomēr dažas lietas var paredzēt diezgan droši. Pirmkārt, cerēt uz bēgļu integrāciju nenākas, ņemot vērā kaut vai Vācijas pieredzi ar turkiem, kas tur jau mīt labu laiku un, kā to atzina pati Vācijas kanclere, tā arī nav spējuši integrēties. Otrkārt, var diezgan droši prognozēt noziedzības līmeņa celšanos, un nodrošināties pret radikāli noskaņotu islāmistu iekļūšanu uzņēmējvalstīs diez vai būs iespējams.
Bet arī tas nav galvenais. Būtiskākais moments šajā situācijā ir Eiropas kopienas valstu nesaskaņas un šķelšanās, kas noteiktos apstākļos var novest pie EK sabrukuma un, iespējams, atsevišķu valstu izstāšanās no NATO bloka. Un tagad miniet trīs reizes, kas no tā būs ieguvējs un kas - zaudētājs.
Vainot Kremli situācijā ar bēgļiem nebūs īsti korekti, kaut vai atceroties to, kas atbalstīja opozīciju Lībijā un Sīrija, kas ieveda bruņotos spēkus Irākā un Afganistānā. Neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka to nevajadzēja darīt, tomēr viens fakts ir neapstrīdams - šīs darbības bija viens no galvenajiem faktoriem, kas radīja pašreizējās problēmas ar bēgļiem. Turklāt ir iespaids, ka galvenais šo notikumu iedvesmotājs šodien noraugās no malas uz Eiropas problēmām ar bēgļiem, it kā tas uz viņu neattiektos.
Vai tiešām neattiecas? Kaut arī Kremlis nebija tas, kas izraisīja šo situāciju, tomēr cerēt, ka neizmantos to savā labā, būtu naivi. Lūk arī medijos svaiga informācija par Krievijas militārās klātbūtnes palielināšanu Sīrijā. Vai tas darīts, lai eskalētu konfliktu, vai cita mērķa labad, laiks rādīs, tomēr to, ka Maskava izmantos situāciju, lai šķeltu EK valstis un NATO ar mērķi pārvilināt kādas no tām savā ģeopolitisko interešu sfērā, var prognozēt diezgan droši.
Bet varbūt tas arī labi, jo divpolāra pasaule un konkurence veicina attīstību. Tāpēc lai izdzīvo tas, kura sabiedrības modelis ir dzīvotspējīgāks. Klusībā tomēr ceru, ka Eiropa „savāksies”, bet ASV izvērtēs savas kļūdas un izdarīs pareizus secinājumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
