Belēviča „zāļu reformu” pašreizējais rezultāts: 447 medikamentiem cena samazinājusies, 450 – palielinājusies
PIETIEK22.03.2016.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministra Gunta Belēviča skaļi izziņotās reformas saistībā ar medikamentu cenām vismaz pagaidām nekādus reālus rezultātus nav devušas, drīzāk pat otrādāk – kā atzīst Veselības ministrija, atsaucoties uz Belēviča tāpat „reformētās” Zāļu valsts aģentūras informāciju, 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums vidēji par 13,36%, bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums vidēji par 18,01%.
Ņemot vērā, ka Belēvičs veselības ministra amatu ieņem jau gandrīz pusotru gadu un ka tieši zemākas medikamentu cenas bija viens no pirmajiem viņa publiskajiem solījumiem, Pietiek vērsās ministrijā ar šādiem jautājumiem:
1) vai ministrija ir veikusi vai pasūtījusi kādus pētījumus par medikamentu cenu izmaiņām šo virzīto „reformu” rezultātā?
2) ja šādi pētījumi ir veikti, kādi ir to rezultāti?
3) ja šādi pētījumi nav veikti, vai ministrijas rīcībā ir kāda cita verificēta informācija par medikamentu cenu izmaiņām 2015. gadā un 2016. gada sākumā?
4) ja jā, kāda ir šī informācija un no kādiem avotiem tā nākusi?
5) ja nē, kādu iemeslu dēļ ministrija nav interesējusies par medikamentu cenu izmaiņām tās virzīto „reformu” rezultātā?
Uz šo informācijas pieprasījumu ir saņemta šāda izteiksmīga Veselības ministrijas atbilde, kuru publicējam pilnībā:
„Atbildot uz 2016.gada 24.februārī Veselības ministrijā saņemto iesniegumu, Veselības ministrija informē, ka, atbilstoši Farmācijas likumā noteiktajam, Zāļu valsts aģentūra organizē zāļu patēriņa statistikas veidošanu valstī, kā dēļ Veselības ministrija nav pasūtījusi kādus atsevišķus pētījumus par zāļu cenu dinamiku.
Veselības ministrija vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumu Nr.803 "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” 19.7. apakšpunktam Zāļu valsts aģentūra reizi ceturksnī sagatavo un sniedz Veselības ministrijai pārskatus par zāļu cenu dinamiku.
Atsaucoties uz Zāļu valsts aģentūras sniegto informāciju par zāļu cenu izmaiņām 2015.gadā, Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā 450 zāļu iepakojumiem ir deklarēts cenas pieaugums (vidēji par 13,36%), bet 447 zāļu iepakojumiem ir fiksēts cenas samazinājums (vidēji par 18,01%).
Cita starpā Veselības ministrija informē, ka 2015.gadā tika izstrādāti un apstiprināti virkne normatīvo aktu grozījumu, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz medikamentu cenām, un tie lielākoties tika pieņemti 2016.gada sākumā.
2015.gada 26.maijā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, ar kuriem tika atvieglota paralēlā importa zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot paralēlā importa medikamentus, tiešs ietaupījums valsts budžetā neveidojas, jo paralēlā importa medikamenti nevar tikt noteikti par references zālēm, no kurām tiek aprēķināts valsts kompensācijas apmērs, bet, ņemot vērā, ka paralēli izplatītās zāles ir lētākas par atsauces zālēm, būtiski samazinās pacienta līdzmaksājums.
2015.gada 25.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām", ar kuriem tiek atļauts pacientiem pēc individuāla pieprasījuma dalīt un pārfasēt rūpnieciski ražotas zāles no lielajiem (klīniskajiem) iepakojumiem.
Lai arī Latvijā ir reģistrēti aptuveni 800 dažādu lielo iepakojumu, tomēr zāļu ražotāji tos nenodrošina, kā dēļ Zāļu valsts aģentūra veic individuālas pārrunas gan ar zāļu ražotājiem, gan aptiekām, lai praksē iedzīvinātu šo zāļu izsniegšanas modeli.
Vienlaikus šie noteikumu grozījumi noteica atvieglojumus nereģistrēto zāļu marķējuma prasībām, atļaujot, uz izņēmuma principa un saskaņojot ar pacientu, nereģistrētajām zālēm nepievienot valsts valodā tulkotu zāļu anotāciju un marķējumu Braila rakstā, tādejādi būtiski samazinot nereģistrēto medikamentu ievešanas un izplatīšanas izmaksas.
Sākot ar 2016.gada 1.janvāri būtiski (desmitkārtīgi) ir samazināta zāļu reģistrācijas procedūras maksa nacionālajā reģistrācijas procedūrā, tādejādi atvieglojot zāļu reģistrāciju ģenērisko zāļu ražotājiem. Ņemot vērā, ka liela daļa ģenērisko zāļu ražotāju nav bijusi informēta par šīm izmaiņām, Zāļu valsts aģentūra apziņo un veic individuālas pārrunas ar ģenērisko zāļu ražotājiem un to pārstāvjiem.
Veselības ministrija vienlaikus vērš Jūsu uzmanību, ka zāļu reģistrācijas procedūra Latvijā ilgst 90 dienas, kas ir viens no ātrākajiem termiņiem Eiropā (citās ES valstīs tā ilgst 120 dienas vai ilgāk).
2016.gada 2.februārī Ministru kabinetā tika apstiprināti Ministra kabineta noteikumi Nr. 84 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība"". Lai arī sākotnējā noteikumu grozījumu projektā tika paredzēti būtiskāki atvieglojumi paralēlā importa veicināšanai, tomēr saskaņošanas procedūras laikā lielākā daļa no priekšlikumiem tika noraidīti.
Neskatoties uz to, ar noteikumu grozījumiem tika panākta virkne izmaiņu zāļu paralēlās importēšanas prasībās - likvidēti šķēršļi zāļu paralēlā importa pakalpojumu darbībai, prasības padarot mazāk ierobežojošas. Galvenais grozījumu mērķis ir veicināt konkurenci farmaceitisko produktu tirgū ar mērķi panākt konsekventu zāļu cenu samazinājumu, izmantojot zāļu paralēlā importa sniegtās iespējas.
Šobrīd Veselības ministrija vēl nevar veikt attiecīgo normatīvo aktu grozījumu ietekmes izvērtējumu uz zāļu cenu dinamiku, jo šie grozījumi ir stājušās spēkā tikai 2016.gada 1.martā.
Veselības ministrija izvērtēs nepieciešamību veikt padziļinātu pētījumu par zāļu cenu dinamiku pēc noteikumu grozījumu ietekmes analīzes.
Veselības ministrija informē, ka ar aktuālākajām zāļu cenu izmaiņām Jūs varat iepazīties Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē wwvv.zva.gov.lv; kā arī par aktuālajām izmaiņām kompensējamo zāļu sarakstā varat iepazīties Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā Kompensējamie medikamenti.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
