Iesaki rakstu: 
Savulaik par Jaunā laika pelēko kardinālu saukātais uzņēmējs Grigorijs Krupņikovs varētu būt tuvu izputēšanai, - tiesu izpildītāji ķērušies pat pie viņa Vecrīgas mājokļa izsolīšanas.
Vēl pirms dažiem gadiem Krupņikovs tika uzskatīts par vienu no galvenajiem „lietu bīdītājiem” Jaunajā laikā, un dzeltenā prese apbrīnoja viņa Vecrīgas „savrupmāju” un Jaguar markas automašīnu.
Savukārt viņš ar savu Rikas holdingu kārtoja miljonus vērtus nekustamā īpašuma darījumus un pats bija atrodams gan Latvijas miljonāru sarakstā, gan valsts lielāko zemes īpašnieku vidū.
Taču kopš 2004. gada, kad Krupņikovs formāli labprātīgi atstāja Jaunā laika ģenerālsekretāra posteni, bizness ir pakāpeniski gājis uz leju, un pērn viņa un Andreja Dozorceva īpašumā esošā kādreiz vērienīgā Rika gadu beidza ar niecīgu – 32 214 latu apgrozījumu.
Krupņikovs vairs nav atrodams arī Latvijas lielo zemes īpašnieku sarakstā; vēl vairāk – šā gada pavasarī no viņa par labu zemes uzpircējai – dāņu izcelsmes kompānijai Dagda ApS tiesa nolēma piedzīt 240 tūkstošus latu.
Saskaņā ar Lursoft datiem Krupņikovam pieder kapitāldaļas vēl četrās kompānijās, taču arī neviena no tām – tostarp savulaik lielus publiskus plānus kaldinājusī SIA Eco Diesel – vairs neveic faktiski nekādu saimniecisko darbību.
Pēdējais piliens datējams ar šā gada septembra beigām, kad Rīgas apgabaltiesa apstiprinājusi zvērināta tiesu izpildītāja rīkotās izsoles rezultātus, līdz ar ko īpašnieku mainījusi tā pati dzeltenajā presē aprakstītā Krupņikova Vecrīgas māja Aldaru ielā 12/14.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, uz šo īpašumu saskaņā ar tiesas lēmumu bija vērsta kopumā vairāk nekā 836 tūkstošu latu piedziņa par labu 1964. gadā dzimušajai uzņēmējai Ludmilai Kacai.
Mazpazīstamā uzņēmēja šogad debitēs žurnāla VIP Lounge drīzumā publicējamajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā: viņai pieder kontrolpakete telekomunikāciju nozares uzņēmumā Belam-Rīga, kas viņai pērn nodrošinājusi peļņas daļu virs miljona latu un 620 tūkstošus latu dividendēs, kā arī vairāk nekā trīs desmiti nekustamo īpašumu Rīgā, Ķekavā un Baldonē.
Savukārt Krupņikovam līdz ar to Latvijā oficiāli vairs nepieder neviens pats nekustamais īpašums, - vien mazvērtīgās kapitāldaļas piecos uzņēmumos, kuri faktiski pārtraukuši saimniecisko darbību. Viņa tagadējā atrašanās vieta un nodarbes nav zināmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
