Biķernieku sporta trases ”spožums” rada un radīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei

Pēc sešu gadu ilgas neatlaidīgas ”cīņas” izdevās panākt, ka Kandavas novada dome 2014.gada 26.jūnijā kartinga trases darbību apturēja.

Saprotams, ka šīs uzņēmējdarbības apturēšana radīja lielu satraukumu, jo arī Rīgā dzīvojamo māju ielas otrā pusē atrodas Biķernieku kompleksā sporta bāze.

Biķernieku kompleksās sporta bāzes mājaslapā tā tiek reklamēta šādi: ”Lielākā šāda veida trase Baltijā. Dažādu sacensību veidu norises vieta. Atklāta 1966. Bāzē ir meistarības aplis motocikliem, ātrumaplis automašīnām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spīdveja celiņu.”

Vai kāds spēj iedomāties šausmīgāku uzņēmējdarbības veidu dzīvojamo māju ielas otrā pusē, zaļajā zonā starp trim lieliem dzīvojamiem kvartāliem un triju slimnīcu tuvumā?

Starptautiskās Motociklu federācijas tehniskajos noteikumos ir iekļauta sadaļa par trokšņa līmeņa kontroli.

Šie tehniskie noteikumi nepieļauj, ka starptautiskas sacensības tiek rīkotas trasēs, kurās nevar ievērot valstī noteiktos trokšņa lielumus, tāpēc Latvijas Automobiļu federācijas prezidents panāca, ka no 2015.gada 3.oktobra tika palielināti Latvijā pieļaujamie trokšņa robežlielumi auto-moto trasēs, kuras atrodas pilsētas teritorijā, jo citādi Biķerniekos nevarētu rīkot starptautiskas sacensības.

Dokumentos kā attaisnojums trokšņa lielumu palielināšanai tiek minētas Austrijas „Red Bull Ring” un Vācijas „Nürburgring” trases. Neviena no šīm trasēm gan neatrodas pilsētā dzīvojamo māju ielas otrā pusē. Faktiski gan Vācijas, gan Austrijas likumdošana ļoti stingri skatās, lai pat skatītāji sporta sacīkšu laikā tiktu pasargāti no trokšņa.

Vēl kā attaisnojums trokšņa lielumu palielināšanai tiek minēts, ka auto-moto trasēs no 2016.gada 1.janvāra ir jābūt uzstādītām trokšņa monitoringa iekārtām. Monitoringa iekārtu uzstādīšana taču nesamazina troksni...

Noteikumos nav paredzēts, ka kāda valsts iestāde regulāri kontrolēs trokšņa mērījumus. Tikai tad, ja iedzīvotāji sūdzēsies par troksni, veselības inspekcija ieradīsies un pārbaudīs monitoringa iekārtās uzrādītos trokšņa lielumus un, iespējams, pati veiks trokšņa mērījumus.

Pat pēc pārkāpumu konstatēšanas atkārtotus mērījumus veiks tikai tad, ja atkal būs sūdzība par troksni.

Tātad nepamatoti tika noteikts, ka auto-moto trases trokšņa lielums var būt lielāks par visu citu saimniecisko darbību radīto troksni un auto-moto trašu tuvumā netiks veikta trokšņa rādītāju novērtēšana telpās.

MK noteikumu grozījumi tika pieņemti, neņemot vērā veselības ministra pamatotos iebildumus par grozījumu prettiesiskumu. Šie pieņemtie noteikumu grozījumi atļāva nesodīti turpināt darboties šādām ”kaucošo motoru” (šis apzīmējums nav mans izdomājums, bet gan paši auto-moto braucēji tā sauc šīs trases) trasēm, līdz ar ko tiek pārkāptas visu iedzīvotāju cilvēktiesības (Satversmes 91.,97., 105., 115.panti), kuri dzīvo blakus šīm trasēm.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: “Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām.”

Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Šo trašu tuvumā ir samazinājusies arī dzīvojamo platību vērtība. Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Veselības inspekcija 2016.gada 2.jūlijā Kandavā organizēja trokšņa mērījumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasē notika sacensības (plkst.8.00 – 20.00). Trokšņa mērījumi apliecināja, ka dzīvojamās mājas teritorijā vidējais trokšņa ir līmenis ir 73,2 dB (A), taču pieļaujamais trokšņa robežlielums pēc 2015.gada 22.septembra noteikumu grozījumu pieņemšanas ir 75 dB (A). Zinātniskos pētījumos par trokšņa iedarbību uz cilvēku veselību ir atzīts, ka teritorijās, kurās ir šāds trokšņa līmenis, vispār nedrīkst dzīvot.

Protams, dzīvojamās telpās troksnis šajā laikā bija divas reizes lielāks par pieļaujamo lielumu. Tiem iedzīvotājiem, kuri nedzīvo pie auto-moto trasēm, pagalmos pieļaujamais trokšņa robežlielums ir 55 dB (A). Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB (A). Sakarā ar to, ka Kandavā tika mērīts kartingu radītais troksnis, tad Biķernieku trasē tas noteikti ir vēl lielāks.

Neviens no auto-moto sporta aizstāvjiem ne Kandavā, ne no citām pilsētām vai pat valstīm blakus šādām ”kaucošo” motoru trasēm dzīvot negrib.

Vienmēr tiek atgādināts, ka šīs trases bija jau padomju laikos (dīvainas ilgas pēc padomju laikiem), tāpēc neesot iemesla kaut ko tagad ierobežot.

Šajā gadījumā tikpat labi šiem auto-moto sporta aizstāvjiem iedzīvotāji varētu piedāvāt savā dzīves līmenī atgriezties padomju laikos. Protams, tā būtu zvērība. Taču kāda atšķirība? Pēc būtības padomju laikos šīs trases tika izmantotas vismaz par 80% īsāku laiku.

Kandavas novada domei bija zināms, ka trokšņa problēma pastāvēja arī padomju laikā un vēl pēc tam. Bija iespēja izvērtēt un mainīt nekustamā īpašuma izmantošanas veidu, jo tas piederēja pašvaldībai, nekustamais īpašums arī atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Tas netika izdarīts, un nekustamais īpašums bezatbildīgi tika pārdots fiziskai personai par 4 reizes zemāku cenu, nekā bija tā kadastrālā vērtība, kura to savukārt pārdeva tālāk par sešas reizes lielāku cenu, nekā bija nopirkusi.

Ja Kandavas novada dome būtu rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības principiem, tad noteikti kartinga trases pircēji par to pašu naudu būtu varējuši nopirkt zemi citā vietā un uzbūvēt jaunu kartinga trasi, jo arī šo kartinga trasi uzbūvēja pilnīgi no jauna.

Tāpat par Biķernieku sporta kompleksu jau 2007.gadā rakstīja, ka tā turpināsies darboties tikai uz laiku, kamēr atradīs vietu jaunas trases būvniecībai vietu salīdzinoši netālu no Rīgas (ne vairāk par 150km).

Tagad izrādās, ka Biķerniekos, iespējams, par miljoniem atpirks zemi no iznomāto zemju īpašniekiem, lai varētu turpināt uzlabot esošās trases (01.03.2015. ”Vai Rāvis un Skots var cerēt uz valsts miljoniem par Biķernieku trases zemi”).

Vai tad tas ir risinājums? Valsts vispār necentās atrisināt šo trokšņa problēmu, bet gan nelikumīgi apmierināja ietekmīgu cilvēku ambīcijas, kuru dēļ nelikumīgi turpina ciest iedzīvotāji.

Jā, tas kādu laiku apturētu šo cilvēku lielos plānus rīkot dažāda mēroga starptautiskas sacensības (nenoliedzu šo cilvēku prasmi tās rīkot), taču turpmāk šādas auto-moto trases tiktu būvētas atbilstošās vietās.

Pilnīgi visos pētījumos par troksni ir norādīta trokšņa negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, it sevišķi tā ietekme uz bērniem. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

Vēlos pievērst uzmanību tam, ka runa ir par sporta trasēm. Tas nozīmē, ka visu braucēju mērķis dabiski ir braukt pēc iespējas ātrāk. Auto-moto trašu radītais troksnis ir intensīvs, ilgstošs, agresīvs, un te nav runa tikai par trokšņa decibeliem, jo sporta tehnikas troksnis rada gaisā lielas vibrācijas, un no braucamajiem plūst nepatīkama smaka, kas droši vien rada arī gaisa piesārņojumu.

Nekādā gadījumā sporta tehnikas radīto troksni nevar salīdzināt ar parastu ikdienas transporta līdzekļu radīto troksni.

Biķernieku kompleksā sporta bāze un Kandavas kartinga trase atrodas pilsētā, tas nozīmē, ka visi transporta līdzekļi pa ielām brauc ar ātruma ierobežojumu. Tagad pilsētu teritorijā garām mazdzīvokļu un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām brauc sporta tehnika ar ātrumu pāri par 200 km stundā.

Ja padomju laikos tika pieļauts, ka šādas auto-moto trases tika uzbūvētas pie dzīvojamām mājām, tad tagad nav pieļaujams, ka turpinās šādu trašu turpmāka uzlabošana, lai palielinātu to izmantošanas intensitāti (jaunākajās auto-moto sporta trasēs pat skatītāju tribīnēm priekšā tiek būvētas trokšņa aizsargsienas).

Tātad šajos it kā demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvības laikos, apejot likumus ar līkumu, padomju laikos uzbūvētās trases tagad ar valsts aktīvu atbalstu fetišizē kā svēto „Indijas govi”.

Nekur pasaulē nav šādu atklātu auto-moto trašu, pat ar trokšņa aizsargsienām, kuras atrastos tik tuvu dzīvojamām mājām. Bez jebkādiem trokšņa mērījumiem ir skaidrs, ka tas nav pieļaujams.

Pat valsts tagad sākusi būvēt atbilstošas trokšņu aizsargsienas gar ceļiem, dzelzceļiem, utt..

Auto-moto trašu darbība ir saimnieciska darbība, faktiski ienesīgs bizness, un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām, tāpēc nav saprotams, kāpēc valsts šim saimnieciskās darbības veidam un šīs profesijas iegūšanai un iespējai ar to nodarboties ir radījusi izņēmuma apstākļus, pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzīvojošo dzīves apstākļus.

Kandavas un Biķerniekos trasēs šo ienesīgo saimniecisko darbību gan veic citi komersanti, nevis īpašnieki, un tā trašu īpašnieki rada mānīgu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbība nav peļņu nesoša.

Šāda auto-moto trašu saimnieciskās darbības ”aizstāvība” valsts mērogā pierāda to, ka mūsu valstī pastāv tikai finanšu intereses, kas ir spēcīgākas par valdību, un tas ir bīstami. Ir grūti iedomāties kaut ko vēl nedemokrātiskāku.

Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kas brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga, vai braukšana skaitās izklaide, treniņš vai tā ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā troksnis nekļūst patīkamāks.

Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda sporta veida attīstība notiek tik tuvu dzīvojamām mājam.

Auto-moto trašu izmantošana jau sen nav sezonāla. To pierāda 333 trašu darbība.

Dažādos masu informācijas līdzekļos bija informācija, ka 2016.gada 21.jūlijā tika atklāta jaunā Biķernieku rallijkrosa trase.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš sacīja: ”Līdz ar Eiropas un pasaules standarta rallijkrosa trases izbūvi Biķernieku sporta bāze atdzimusi jaunā, nesalīdzināmi augstākā kvalitātē.”

Droši vien šī trase atdzimusi jaunā kvalitātē, taču Ministru prezidents nevēlējās redzēt, ka šī trase atrodas dzīvojamo māju ielas otrā pusē.

Pirms 50 gadiem šo trasi uzbūvēja Rīgas nomalē, taču tagad šo kaucošo motoru trokšņu trašu tiešā tuvumā ir dzīvojamās mājas.

Neņemot vērā trases atrašanās vietu, tajā pašlaik Latvijas valsts ieguldīja lielus naudas līdzekļus, lai varētu rīkot starptautiskas sacensības (kā jau iepriekš minēju, peļņu no komercdarbības saņem privāti komersanti).

Latvijas Autosporta federācijas prezidenta ambīciju rezultātā 2016.gada Latvijā notiek 69 auto sacīkstes. Tajā pašā laikā mūsu kaimiņu zemēs Igaunijā notiek 11 sacīkstes un Lietuvā 7 sacīkstes. Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucējs var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reģistrētas 70 motokrosa trases! Nedomāju, ka Eiropas Savienības kādā valstī ir tik daudz šādu ”kaucošo motoru” trašu.

Viss iepriekš minētais ir zināms Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, attiecīgām ministrijām, taču nekas netika un netiek darīts, lai nepieļautu auto-moto trašu tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē paredzēto cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā.

Kandavas novada domē viena no deputātēm, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbības radītajām trokšņa problēmām, izteica apmēram sekojošu viedokli: ”Ko mēs te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzīvo neviens normāls cilvēks.”

Arī Biķernieku trašu tuvumā droši vien nedzīvo neviens ”normāls” cilvēks.

Masu informācijas līdzekļos ir informācija, ka Latvijā vairākās vietās pašvaldības nelikumīgi atļāvušas uzbūvēt motokrosa trases dzīvojamo māju tuvumā.

Kārtējo reizi iedzīvotājiem ir jātiesājas, jo izrādās, ka valsts iestādes ir bezspēcīgas novērst likumu pārkāpumus, ko pieļāvušas pašvaldības. Pēdējā laikā tāds piemērs ir Inčukalnā.

Kāpēc Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm?

Tieši tāpēc, ka valsts politiķi nedomā par savas valsts iedzīvotāju interesēm, bet svarīgāk ir, lai tūristiem te būtu labāk.

Valsts un pašvaldību attīstības plānos tiek rakstīts, ka jāuzlabo infrastruktūra utt., lai tūristiem, investoriem un aizbraukušajiem būtu interesanti šeit ierasties.

Kādreiz televīzijā redzēju interviju ar Lihtenšteinas princi. Viņam tika uzdots jautājums: ”Kāpēc Lihtenšteinā nav lielu viesnīcu tīklu?” Atbilde bija, ka negrib, lai viņa valsts iedzīvotāji kļūst par kalpiem.

Valstij nav naudas, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pašu nepieciešamāko - pienācīgu bērnudārzu pieejamību, iespēju visā valsts teritorijā redzēt valsts televīzijas programmas, interneta un mobilā telefona sakarus, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības un zinātnes ministrijas (MK 2015.gada 24.februāra sēdes protokols Nr.10 ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”. Nolēma LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1.200 000 EUR) un no valstij piederošām vai daļēji piederošām uzņēmējsabiedrībām saņēmušas Latvijas autosporta un moto sporta federācijas.

Masu informācijas līdzekļos publicēta informācija, ka pasaules sporta federāciju, LOK darbinieki iesaistās nelikumīgos finansiālos darījumos.

Vajadzētu arī atcerēties sekojošu faktu - TVNET 2015.gada 8.februārī ir publicēts TV3 raidījuma ”Nekā personīga” rīcībā nonākusī informācija, ka Ķeguma trases ”Zelta zirgs” īpašnieks, rīkojot Pasaules čempionāta motokrosa posmus, no valsts budžeta centies piesavināties 200 000 EUR.

Kāpēc pašlaik valstī par dažādiem kaitējumiem videi ir jācīnās iedzīvotājiem?

Agrāk bija divas atsevišķas ministrijas - Vides un Pašvaldību ministrija.

TVNET 2008.gada 17.septembrī ir publicēts raksts ”Vējonis: apvienojot ministrijas, nav iespējams būtiski ietaupīt”.

Šajā rakstā minēts: ”Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka, ministrijas neapdomīgi apvienojot, nozarēm var nodarīt lielu kaitējumu. Viņš uzskata, ka līdzekļi, kurus var ietaupīt, ministrijas apvienojot, būs salīdzinoši nelieli. Tāpēc tas nav samērīgi ar potenciālajiem draudiem nozaru stabilai attīstībai.”

Savukārt LETĀ šajā dienā publicēts raksts ”Tautas partija nepiekrīt Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nākotnē varētu tikt apvienota Reģionālās attīstības un Pašvaldību lietu ministrija un Vides ministrija”, kurā minēts: ”TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka šādu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abām ministrijām ir pārāk atšķirīgas funkcijas. Kučinskis norādīja, ka vēl tikai Lietuvā no visām Eiropas valstīm Vides un pašvaldību lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazināšanai jānotiek no racionālā viedokļa, nevis lai neciestu politiskās intereses,» sacīja Kučinskis.”

Protams, kamēr vides aizsardzību un reģionālo attīstību vadīs viens cilvēks, vides aizsardzība būs pabērna lomā, jo naudas kāre vienmēr gūs virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijās tiek noņemti trokšņa ierobežojumi.

Vienā no Veselības ministrijas vēstulēm (03.02.2016.Nr.01-11/529) rakstīts: “Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citu pasaules iedzīvotāju skaņas uztveres.”

Protams, neticu, ka pēkšņi valstī sāks domāt par iedzīvotāju interesēm, notiks jau tāpat kā Parex bankas, Liepājas metalurga un citos gadījumos – ieguldīs vēl vairāk valsts līdzekļu, lai attaisnotu iepriekšējo naudas līdzekļu neattaisnotu izšķērdēšanu.

Valsts prezidenta kanceleja turpinās atbildēt, ka šādu jautājumu risināšana neietilpst Valsts prezidenta kompetencē, Ministru kabineta kanceleja manus iesniegumus turpinās pieņemt zināšanai, pašvaldības savos lēmumos turpinās rakstīt, ka finansiālais labums, ko gūst sabiedrība, no šādas uzņēmējdarbības ir lielāks par cilvēktiesību aizskārumu. Saeimas frakcijas turpinās sūtīt man no valsts iestādēm saņemtās vēstuļu kopijas.

Kā VARAM savās vēstulēs raksta: ”...turpinās iesākto darbu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējuma pilnveidošanā.”

Iepriekšējos gados, vienmēr pirms jebkādām vēlēšanām, politiskās partijas mazliet “parēja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā vismaz pēc sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturēta kartinga trases darbība.

Pašlaik nav cerību, ka kāda no Saeimā pārstāvētajām politiskām partijām nopietni iestāsies par iedzīvotāju tiesībām dzīvot veselībai nekaitīgā vidē, jo Biķernieku sporta bāzes darbības attīstībā kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresētas visas šīs partijas.

Novērtē šo rakstu: