Brigmanis: punkts cilvēktiesībām nenāca no Lemberga, dzima frakcijā

Saskaņā ar valdības rīcības plānu, ko otrdien akceptēja Ministru kabinets, valdībā tiks iesniegti priekšlikumi, kā ieviest efektīvu mehānismu, lai noskaidrotu un sauktu pie atbildības amatpersonas, kuru vainas dēļ pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi. Mērķis – lai šo amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā Latvijas valstij nebūtu jāmaksā Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestas kompensācijas un netiktu nodarīts būtisks kaitējums personas tiesībām un interesēm.

Pirmajā brīdī nekaitīgs, šis formulējums citu kontekstu ieguvis saistībā ar ZZS un Saskaņas centra sameklētā Tiesībsarga kandidāta, līdz šim mazpazīstamā Jura Jansona virzīšanu valsts galvenā cilvēktiesību aizstāvja amatam. Saeimas kuluāros Jansonu dēvē par „Lemberga kandidātu, kuru virza ar SC rokām”. Neoficiāli izskanējis, ka drīzumā Saeimā varētu tikt pacelts jautājums par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu, piemēram, ļaujot viņam rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Tas Tiesībsargu ļautu izmantot kā efektīvu instrumentu tiesnešu un prokuroru ietekmēšanai. Ventspils mērs Lembergs ir iesaistīts ilgstošā tiesvedībā, viņš arī vērsies ar sūdzībām ECT.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Brigmanis Pietiek apstiprina, ka zaļie zemnieki ierosinājuši šī punkta iekļaušanu valdības rīcības plānā, bet tā sasaiste ar Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu politiķim esot pirmā dzirdēšana. „Es šādu jautājuma uzstādījumu dzirdu pirmoreiz. Bet, ka šāds jautājums ir bijis valdības rīcības plāna sakarā, ne sakarā ar Tiesībsargu – jā, es neslēpju. Jā, tas nāca no mums, mēs uzskatām, ka tas ir ļoti pareizs punkts,” saka Brigmanis. Viņš tomēr noliedz, ka ierosme šāda punkta iekļaušanai valdības rīcības plānā un pirms tam valdības deklarācijā nākusi no Lemberga: „Nē, tas nāca no frakcijas.” Kurš konkrēti frakcijā rosinājis valdības koalīcijas dokumentos virzīt šo punktu, aiz kura saskatāmas Lemberga intereses, Brigmanis nevarot pateikt: „Es nezinu, es neveicu šo dokumentāciju, man nav tāda kataloga, kur es uzskaitu, un es nedomāju, ka tas ir būtiski.” Pietiek neoficiāli zināms, ka koalīcijas apspriedē pirmdien, kas bija veltīta valdības rīcības plāna apspriešanai, punktu par cilvēktiesībām aizstāvējis ZZS pārstāvis jurists Artis Stucka, kurš nesen tika iecelts Ventspils brīvostas valdē.

Ja ZZS ar SC balsu atbalstu kopīgi ievēlēs nākamo Tiesībsargu, nākamais balsojums varētu būt par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu, Pietiek prognozēja kāds avots koalīcijā. „Tiesībsargs varēs rakstīt, ka valdība nepilda rīcības plānu par tiesnešu un prokuroru atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem. Kombinācijā ar „savu” Tiesībsargu šis rīcības plāna punkts var būt labs instruments spiedienam uz tiesu un prokuratūru.” Neoficiāli zināms, ka drīzumā Saeimā grozījumiem gaidāma Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma atvēršana, un tajā ar Tiesībsargu varētu tikt papildināts to amatpersonu saraksts, kuras tiesīgas rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem.

No Brigmaņa atbildēm noprotams, ka viņam ideja par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu nav sveša, bet zaļie zemnieki nebūšot tie, kas to rosinās. Šī tēma jāapspriežot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lai gan no Brigmaņa teiktā nav skaidrs, kurš rosinās šā jautājuma apspriešanu. „Domāju, ka tas ir sarunu objekts šajā komisijā,” teica Brigmanis. ZZS tomēr nebūšot tā, kas nāks ar likumdošanas iniciatīvu par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu. „Es domāju, ka nē – tad, kad šis jautājums komisijā tiks uzklausīts, es pieņemu, ka šis varētu būt viens no jautājumiem, par ko varētu diskutēt. Vai tam būtu jābūt prioritātei – neņemos spriest, vajag dzirdēt argumentus par un pret,” klāstīja politiķis.

Pats Tiesībsarga amata kandidāts Jansons trešdien pēc tikšanās ar vairākām Saeimas frakcijām bija atturīgs un pagaidām nepauda atbalstu idejai par Tiesībsarga pilnvaru paplašināšanu. „Es atturēšos par Tiesībsarga iespējām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem, jo tas nebūtu īsti Tiesībsarga darbs – tam ir tieslietu ministrs un citas institūcijas, kas to dara. Tas drīzāk ir parlamenta jautājums, jo tas ir likumdošanas process, taču Tiesībsarga likuma gars un būtība nav būt represīvam, vērsties pret kādu ar administratīviem līdzekļiem,” žurnālistiem teica Jansons.

Novērtē šo rakstu: