Bunkus darbība pēdējās nedēļās varēja nopietni sarūgtināt „ABLV” īpašniekus, arī noguldītājus un kreditorus
PIETIEK02.06.2018.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā demonstratīvi nošautā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus darbība pēdējās nedēļās varēja nopietni sarūgtināt gan ABLV bankasīpašniekus, gan arī daudzus šīs bankas noguldītājus no austrumu kaimiņvalstīm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kā zināms, ABLV īpašnieki, kuri faktiski tika piespiesti likvidēt savu banku, kaut arī tai bija pietiekami līdzekļu darbības turpināšanai, vēlas panākt bankas pašlikvidāciju, kas nozīmē, ka tā notiktu faktiski viņu pašu kā kredītiestādes īpašnieku pārraudzībā.
Savukārt virkne politisko un biznesa aprindu pārstāvju izdara nopietnu spiedienu uz Pētera Putniņa vadīto Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, lai tā pašlikvidāciju nepieļautu un ieceltu administratoru „no malas”.
Šāds administrators „no malas” ar savu darbību nopelnītu iespaidīgas summas, kas tiek lēstas pat līdz 400 miljoniem eiro, un spētu attiecīgi „pateikties” saviem politiskajiem atbalstītājiem.
Taču vēl nozīmīgāks daudziem var šķist fakts, ka šis cilvēks „no malas” piekļūs daudziem bankas noslēpumiem saistībā gan ar tās noguldītājiem galvenokārt no austrumu valstīm, gan arī kredītņēmējiem tepat Latvijā. Tie savukārt šādās informācijas noplūdēs nav ieinteresēti.
Pēdējo dienu laikā publiski paustās ziņas liecina, ka pārsvaru gūst tieši variants, kas paredz iecelt likvidatoru no malas. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Putniņš jau ir bijis spiests paziņot, ka, visticamākais, nebūs runas par klasisku pašlikvidāciju. Tomēr komisija, kas iepriekš lēmumu solīja maijā, ar to joprojām vilcinās.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, par šo svaru kausu nosvēršanos par labu likvidatoram „no malas” būtiski ir parūpējies nelaiķis Bunkus, kurš arī pats ir ticis minēts kā viens no iespējamiem kandidātiem uz šo ienesīgo vietu.
Izrādās, tieši Bunkus pēdējās nedēļās tiesu instancēs un citādi ir pārstāvējis bankas mazos akcionārus, kuri kādu apsvērumu dēļ ir iebilduši pret ABLV pašlikvidāciju. Turklāt Bunkus aktivitātes ir izpaudušās ne tikai klasiskā juridiskā palīdzībā, bet arī viņa „specialitātē” – „lietu kārtošanā”.
Kā norāda Pietiek informācijas avoti, šāda Bunkus darbība, kas varētu apdraudēt ABLV īpašniekiem un daudziem noguldītājiem un kreditoriem vēlamo bankas pašlikvidāciju, viņiem bijusi ļoti sarūgtinoša, kas kādam karstasinīgam noguldītājam no austrumiem varētu būt bijis motīvs vardarbīgai rīcībai. Par to, vai administratoram šajā sakarā tiešām būtu izteikti kādi aizrādījumi, gan drošu ziņu nav.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
