Bunkus ģimenes finanses: oficiāli uzdāvina brālim 27 tūkstošus, bet nespēj atdot alkohola tirgotājam pusotru tūkstoti
PIETIEK19.07.2017.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nononācis jauns savdabīgs fakts saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto Bunkus ģimeni, kuras redzamākais pārstāvis ir advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus (attēlā): ja ticēt viņa amatpersonas deklarācijai, pērn viņš saņēmis 27 000 eiro dāvinājumu no brāļa Kristapa Bunkus, bet vienlaikus šis pats it kā dāsnais un naudīgais Kristaps Bunkus, kā rāda tiesu informācija, nav spējis atdot alkohola vairumtirgotājam Baltic XL daudzkārt mazāku summu – 1481 eiro, kuras dēļ viņam jāstājas tiesas priekšā.
Kā rāda Latvijas tiesu informācijas sistēma, šā gada 12. janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemta maza apmēra prasība par naudas piedziņu. Summa tiešām nav liela – alkoholisko dzērienu vairumtirgotājs SIA Baltic XL vērsies pret privātpersonu Kristapu Bunku, vēloties no viņa attiesāt 1481,60 eiro un samaksājot arī valsts nodevu 222,24 eiro apmērā. Tiesa pieteikumu pārbaudījusi un šā gada martā sākusi civillietu.
Šī lieta citādi būtu pilnīgi neinteresanta, ja ne atbildētāja personība un viņa iepriekš it kā veikti finanšu darījumi. Kā rāda maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus amatpersonas deklarācija, tieši no sava brāļa Kristapa Bunkus viņš pērn esot saņēmis iespaidīgu dāvanu 27 000 eiro apmērā, kas bijusi liela daļa no administratora pagājušā gada oficiālajiem ienākumiem. Nu izrādās, ka šis pats dāvinātājs nav bijis spējīgs atdot nesalīdzināmi mazāku summu – nepilnu pusotru tūkstoti eiro, riskējot ar to, ka tiesa no viņa piedzīs arī prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Pietiek jau ir aprakstījis dīvainības maksātnespējas administratora Bunkus pagājušā gada amatpersonas deklarācijās: dati, kas tajās uzrādīti, liek domāt par vairāk nekā 40 tūkstošiem eiro, kas izcelti „no tumbočkas”.
Viens no trim Bunkus brāļiem, kā jau minēts, ir pērn jaunā amatā „aizrotētais” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.
Tomēr jo dāsnāki ir bijuši citi Mārtiņa Bunkus radi: kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.
Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma ir 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.
Taču tie nav vienīgie finansiālie brīnumi, ko uzrāda pazīstamā maksātnespējas administratora amatpersonas deklarācijas. Vispirms jau, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, Bunkus lietošanā ir nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover.
Bet tie nav lielākie brīnumi. Pagājušā gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt pagājušā gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.
Tas nozīmē – pagājušā gada laikā Bunkus oficiāli kopā nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nav deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.
Taču naudas summa, kuru Bunkus pērn ir uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, ir bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – nav skaidrs: no paša Bunkus nekādi komentāri nav saņemti, savukārt Pietiek pārstāvis ar aicinājumu noskaidrot līdzekļu izcelsmi jūnija beigās jau ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam.
Nu no VID ir saņemta šāda atbilde: „Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izskatījis Jūsu 2017.gada 29.jūnija iesniegumu, kurā norādāt par, iespējams, nepatiesas informācijas norādīšanu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijā par 2016.gadu, kā arī aicināt VID rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un informēt Jūs -par šo darbību rezultātu.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta sestajā daļā noteikts, ka šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētās deklarācijas var precizēt, rakstveidā vēršoties institūcijā, kurai deklarācija iesniegta, un pamatojot precizējumus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc deklarācijas publiskojamās daļas publiskošanas šā likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka M.Bunkus valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju par 2016. gadu VID ir iesniedzis 2017.gada 3.aprīlī un šīs deklarācijas publiskojamā daļa VID Valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamo datu bāzē publiskota 2017. gada 20.jūnijā, minēto deklarāciju ir tiesības precizēt līdz 2017.gada 20.jūlijam.
Vienlaikus informējam, ka Jūsu iesniegumā norādītā informācija tiek izvērtēta kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un atbilstoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajai kompetencei VID veic pārbaudi, pat to, vai M.Bunkus valsts amatpersonas deklarācijas ir aizpildījis minētā likuma noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31. pantā noteikto, VID par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informē sabiedrību, ievietojot informāciju VID mājaslapā internēta vietnē www.vid.gov.lv/Noderīgi/Valsts amatpersonu pārkāpumi. Pateicamies Jums par sniegto informāciju!”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
