Iesaki rakstu: 
Lai gan ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, noteikts, ka visiem sabiedrisko ēku būvprojektiem ir jāveic ekspertīze, tomēr joprojām nav izstrādāts un apstiprināts būvprojektu ekspertīzes standarts. Līdz ar to katrs būveksperts var brīvi interpretēt, ko pārbaudīt un kam nepievērst uzmanību. Turklāt par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija šī standarta izstrādi atstājusi pašas nozares ziņā.
Būveksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes Maxima lielveikala būvniecībā, ir pārliecināts, ka jaunais Būvniecības likums un to pavadošie būvniecības normatīvi ir ieviesuši daudz lielāku kārtību un skaidrību būvniecības procesā, turklāt, pēc viņa domām, likumā noteiktā prasība obligāti veikt būvprojekta ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām ēkām, ļoti ievērojami palielina būvniecības procesa un pašu būvju drošību. Arī būvekspertu sertificēšanas uzticēšana Būvniecības valsts kontroles birojam, viņaprāt, ir loģisks un pareizs solis.
Tomēr arī ekspertīžu jautājumā joprojām palikuši robi, kas paver iespējas interpretācijām, jo joprojām nav tapis būvprojektu ekspertīžu standarts. Līdz ar to katrs eksperts pats brīvi un radoši meklē veidu, kā pēc iespējas kvalitatīvāk veikt ekspertīzi, bet bieži vien viena eksperta atzinums tik krasi atšķiras no otra eksperta slēdziena, ka, piemēram, tiesu lietās tie nav nedz salīdzināmi, nedz izdarāmi loģiski secinājumi.
“Es domāju, ka Latvijā ir par maz naudas normatīvu izstrādei, bet standartu izstrādei vispār nav paredzēts finansējums. Gan Skandināvijā, gan Vācijā ir standarti, un visiem ir viss skaidrs. Bet mums tā nav,” problēmu izklāsta būveksperts, norādot, ka standarta izstrādi nav liegts uzņemties pašai industrijai, lai gan teorētiski šim regulējumam būtu jānāk no valsts. “Mums saka – jūs gribat standartu? Jauki! Rakstiet augšā! Bet kad es rakstīšu? Man ir jāvada uzņēmums, man ir jātaisa ekspertīzes!” neizpratnē ir būveksperts, kura atzinumus valsts izmantojusi arī saistībā ar problēmām Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībā.
Lai gan no valsts nav saņemts nekāds atbalsts būvprojektu ekspertīžu standartu izstrādei, tomēr paši nozares entuziasti ārpus tiešajiem darba pienākumiem sabiedriskā kārtā arī pamazām veidojot šo standartu, stāsta Dzirkalis: „Tad es sēžu pēc deviņiem vakarā un ģenerēju, kāds varētu būt standarts...”
Turklāt būvprojektu ekspertīzē nepieciešams ne viens vien standarts. “Standarts par būvkonstrukciju ekspertīzi, par arhitektūras ekspertīzi, par ugunsdrošības, energoefektivitātes, darba drošības. Un vēl visas pārējās. Jo tās ir piecas galvenās, plus vēl izmaksu ekspertīze. Ir vel apkure, vēdināšana, kondicionēšana, ārējie tīkli, iekšējie tīkli, ūdensvads, kanalizācija, elektrība, vājstrāvas, akustika. Tās nav obligātas ekspertīzē, bet drīzumā jau būs,” ekspertīžu daudzveidību un standartu izstrādes lielo skaitu uzver būveksperts.
Viena no lielākajām problēmām kvalitatīvu projektu izstrādē pašlaik ir naudas un laika trūkums, norāda Dzirkalis. Nereti pasūtītājs atnes uz ekspertīzi vēl negatavu projektu cerībā, ka ekspertīzi varēs sākt arī vēl nepabeigtam projektam, jo bieži vien pasūtītājam šķiet, ka visi konsultāciju, projektēšanas, ekspertīzes un citi papīru darbi pirms reālās būvniecības uzsākšanas aizņem pārāk daudz laika. “Ja mums atnes pusgatavu projektu, mēs vispār nesākam to ekspertēt. Kādreiz vispār ekspertīzes viens projektētājs uztaisīja savam čomam otram projektētājam un otrādi, pie alus kausa salika visus nepieciešamos parakstus, jo ekspertīze nebija obligāta ar likumu. Tagad to var darīt tikai sertificēti būvprojektu eksperti,” izmaiņas skaidro Dzirkalis.
Ja būtu izstrādāts konkrēts būvprojektu ekspertīžu standarts, ikvienam būtu skaidri spēles noteikumi,,, ir pārliecināts eksperts. “Ja mums simtprocentīgi jāpasaka, ka tā ēka ir droša, ko arī no mums kā ekspertiem arī sagaida, tad mums principā jātaisa otrs projekts. Tas nozīmē tikpat lielas izmaksas un laiku kā pašam projektam. Tas loģiski nav iespējams. Mēs kā eksperti pārbaudām savas lietas, uztaisām savus modeļus. Ekspertīzes uzdevums ir atrast slidenās vietas un tās pārbaudīt, nevis skrupulozi pārbaudīt visu projektu. Tad mēs arī skatāmies, vai detalizācijas apjoms ir pietiekams,” norāda Dzirkalis. Viņš ir pārliecināts, ka standarts palīdzētu arī pašiem ekspertiem, jo būtu pilnīgi skaidrs, kas ir jādara, un nebūtu katru reizi jāmēģina izgudrot divriteni.
No šā gada 1.jūllija būvekspertīzes atļauts veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificētiem speciālistiem. Līdz 30.jūnijam sertifikātu ieguvuši tikai 62 speciālisti.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
