Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis ir pārliecināts, ka tuvākajos gados tādas kļūdas, kādas bija pieļautas sabrukušās Maxima ēkas projektēšanā un būvniecībā Zolitūdē, netiks pieļautas, jo būvkonstrukciju sadaļai jaunbūvju projektos tiks veltīta pastiprināta uzmanība, - taču faktiski notiek braukšana otrā grāvī.

“Pirmkārt, to darīs projektētāji. Pašlaik notiekošais tiesas process ir nopietns stimuls arī būvniekiem, būvuzraugiem nepieļaut atkāpes no projekta vismaz būvkonstrukciju sadaļā. Neviens taču nevēlas nokļūt cietumā. To nevēlas arī būvvalžu darbinieki. Tādēļ projektus saskaņot kļūst ar vien grūtāk un galvenais – ilgāk. Būvdarbos bieži vien mēdz skrupulozi pieprasīt burtiski izpildīt likumā un normatīvos ierakstīto, nevadoties pēc būtības, un tādējādi normatīvu ievērošanu padarot par farsu. Sevišķi tas attiecas uz Rīgas būvvaldi,” norāda Pelsis, atgādinot, ka pirms Maximas traģēdijas bija daudz gadījumu, kad projekta ekspertīzi veica formāli. Bija pat ekspertu slēdzieni no diviem teikumiem.

Pašlaik ekspertīzes sastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500. Pēc Pelša teiktā, ja kāds eksperts savā eksperta slēdzienā ievēro visas MK noteikumos Nr. 500 noteiktās prasības un vienlaicīgi tās paplašina, Rīgas dome nepieņem šādu ekspertu slēdzienu. Absurds, kuru nevar apstrīdēt, jo nav laika, uzsver būveksperts.

“Un tagad padomāsim kopā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļa tiek izstrādāta kvalitatīvāk. Projekta saskaņošana ir birokrātiskāka un, galvenais, ilgāka, jo būvvaldes neievēro normatīvos saskaņošanas laikus un nav, kam par to žēloties, tātad arī dārgāka, bet projekta izmaksas paliek nemainīgas. Tas nozīmē, ka projektētāji ekonomēs uz citām projekta sadaļām, par kurām nevar nonākt cietumā. Sliktāk tiks izstrādātas tādas sadaļas kā vēdināšana, apkure, aukstumapgāde, energoefektivitāte un dažas citas,” skaidro Pelsis.

Pēc viņa domām, netiks meklēti optimālākie konstruktīvie risinājumi, un ēku ekspluatācijas izmaksas daudzos gadījumos kļūs dārgākas. Kopējā projektu kvalitāte kļūs krietni zemāka.

Būveksperts atgādina, ka jaunajā būvniecības procesa regulējumā nav risinājuma, kā izvairīties no nepamatoti zemām cenām projektēšanā. Līdz ar to ir iespējams uzvarēt būvprojekta izstrādāšanas konkursā ar līguma cenām, kas ir pat desmit reizes mazākas par piedāvājumiem attiecīgā periodā.

“Jaunais būvniecības procesa regulējums, protams, bija nepieciešams. Diemžēl tas nav pabeigts. Lūk, viens raksturīgs piemērs. Normatīvs LBS 405 paredz veikt ēku vizuālo apskati. Ja vizuālajā apskatē tiek konstatēts kas aizdomīgs, tiek paredzēts veikt “padziļinātu apsekošanu”, bet ne ekspertīzi, kā tam vajadzētu būt pēc būtisku prasību pastiprināšanu ekspertiem un ekspertīzes procesam jaunajā būvniecības procesa regulējumā. Ja pasaka “A”, tad jāpasaka arī “B”,” uzsver būveksperts.

Jaunajā būvniecības procesa regulējumā, pēc eksperta domām, milzu problēma ir ar būvniecību saistītie normatīvie akti, kurus var tulkot ļoti dažādi. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad katra būvvalde tos interpretē atšķirīgi un projektētājs ar investoru, kas iecerējis attīstīt būvniecības projektu, nekad nevar zināt, kādas prasības pēkšņi izvirzīs būvvalde, un galvenais - nav arbitra.

Kā piemēru, kad būvvalde var izvirzīt ļoti atšķirīgas prasības, Pelsis min divus piemērus. Jau esošajā objektā ir jāierīko tikai otra, papildu ieeja, līdz ar to būvvalde var pieprasīt tā saucamo vienkāršoto projektēšanu, kas izmaksu ziņā būs lētāk un arī ātrāk. Var arī pieprasīt pilnu projektēšanu. “Nav grūti saprast, ka lēmums būs subjektīvs. Pēc Zolitūdes traģēdijas neviens neuzdrošināsies pateikt, ka tiek prasīts pārāk daudz,” norāda Pelsis.

Kā vēl vienu piemēru diezgan bezjēdzīgu, bet pēc likuma burta atbilstošu prasību izvirzīšanā viņš min Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projektu. Pēc likuma burta, pirms sākt projektēšanu, būtu jāveic transporta plūsmas analīze, taču tai īstas jēgas nemaz nebūtu. “Mēs ļoti labi zinām, ka Mežaparka estrāde pilnā apjomā ir aktuāla reizi četros gados, kad tur notiek Dziesmusvētki. Tāda transporta un satiksmes plūsma, kā ir tajā brīdī, nav nevienā citā dienā un laikā, līdz ar to formāli to var prasīt, bet projektam kā tādam tas neko nedos,” ir pārliecināts Pelsis.

Tieši šo pārspīlēto un likuma burtam iztapīgo prasību dēļ tiek atbaidīti investori, līdz ar to būvniecībā ieplūst arvien mazāk naudas, kas vēl vairāk pazemina būvniecības kvalitāti, uzskata būveksperts.

Vēl viena problēma būvniecības kvalitātes nodrošināšanā, pēc eksperta domām, ir ieviestā norma, ka no 1.jūlija būvekspertīzi sabiedriski nozīmīgām lielām ēkām veic Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sertificēti būveksperti. “Maz ticams, ka BVKB spēs veikt būvekspertīzi tik lielam skaitam objektu. Turklāt BVKB nez vai varētu nodarboties ar saimniecisko darbību,” uzskata būveksperts.

Līdz šim būvspeciālistus sertificēja Latvijas Arhitektu savienība (apmēram 800 speciālistu), Latvijas Būvinženieru savienība (apmēram 400 speciālistu), Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (apmēram 2500 speciālistu). Tagad to darbu uzņēmās veikt BVKB, bet līdz šā gada 30.martam bija sertificējusi vien 14 būvspeciālistus. “Informatīvos semināros BVKB norādīja, ka līdz gada beigām plāno sertificēt vismaz 300 būvspeciālistus, taču diez vai tas vispār ir iespējams. Nav grūti saprast, ka tirgū nebūs pietiekama skaita būvspeciālistu, kas sertificēti ekspertīžu veikšanas jomā. Maz ticams, ka BVKB ir spējīgs kaut ko kardināli mainīt, jo daļa būvekspertu uzskata zem sava goda sertificēties BVKB, jo sertificēšanas komisijā ir cilvēki ar daudz sliktākām zināšanām, salīdzinot ar sertificējamajiem,” pauž Pelsis.

Pēc viņa domām, tā rezultātā jaunais būvniecības procesu regulējums pamatoti pastiprina prasības būvprojektu ekspertīzēm, bet vienlaikus samazina tirgū esošo būvspeciālistu skaitu, jo tika noārdīta esošā sertificēšanas sistēma, pirms tika radīta jauna. “Kārtējais absurds. Diemžēl Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīgā par būvniecību, tas nesatrauc, jo tur šo procesu regulē jurists, nevis celtniecības speciālists,” secina būveksperts.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...