Iesaki rakstu: 
Kā liels esošās valdības sasniegums no premjera Māra Kučinska puses tiek vērtēta vienošanās par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei. Šis risinājums gan tika solīts jau sen, un pat noslēgti memorandi un vienošanās, ar vairākkārt atliktiem termiņiem, - nu šī uzvara ir sasniegta.
Grūti gan pateikt, vai to var saukt par uzvaru un vai tas ir ilgtermiņa risinājums nozarei, kur draud slimnīcu slēgšana un streiki. Drīzāk gan ne, jo pēc Veselības ministrijas (VM) plāniem un aplēsēm jau 2023. gadā tiek paredzēts dubultot esošo finansējumu līdz 1 684 000 000 eiro gadā...
Nav apstiprināts arī kopējais nodokļu reformas plāns un ar to saistītie dokumenti, tādēļ grūti izprast VM un Andas Čakšas sparu, ar ko jau tiek izstrādāti atbilstoši likumprojekti, draudēts lielai iedzīvotāju grupai ar turpmākām problēmām saņemt medicīnas pakalpojumus, tai pat laikā neko nesakot par esošās sistēmas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Tiek solītas algas mediķiem, kurām sen jau bija jābūt, kā to paredz 2014. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi.
Ir grūti saprast A. Čakšas optimismu un sajūsmu par piešķirto naudu un, arī papildus solot naudu uz budžeta deficīta rēķina, kur skaidri no EK ir pateikts, ka šo naudu var izmantot tikai reformām? Vai, nekonkrēti palielinot pakalpojumu skaitu ambulatorā sadaļā, to var uzskatīt par reformu? Ja arī premjers M. Kučinskis ir ļāvies sevi apvārdot, ka tās ir reformas, tad Eiropas Komisijas lēmums var nebūt tik labvēlīgs, un ar apvārdošanu vis nepietiks. Tad atkal premjeram būs nepatīkams pārsteigums, ka netiks saņemts gaidītais akcepts. Arī plānotā nodokļu reforma paredz budžeta deficītu, vai beigās izšķiršanās būs par labu veselībai vai uzņēmējiem.
Koalīcijas partneriem ir liels pārsteigums, ka A. Čakša jau sāk dalīt valsts iedzīvotājus, kas saņems un kas nesaņem veselības aprūpi, un pazīme ir darbaspēka nodokļu maksāšana, kas nav pamats veselības aprūpes budžetam. Jau šobrīd ir ļoti augsti līdzmaksājumi un zemi veselības rādītāji visās vecuma grupās, 75% iedzīvotāju nav apmierināti ar kvalitāti, un 80% nespēj veikt visus veselības aprūpes maksājumus, tad kam šo papildus slogu uzliks?
Netiek būtiski palielināta nauda nozarei, bet te jau A. Čakša priecīgi paziņo, ka grozs nepienāksies visiem, - kaut jau šobrīd grozs nav pieejams visiem, un izslēgt kādu grupu no pakalpojumu saņemšanas ir pretrunā Satversmes 111. pantam. Var noteikt maksu par papildu ekstrām vai pacientu iegribām, bet pamats ir jānodrošina visiem vienlīdzīgi.
Gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa atcels šo normu, un ko tad? Veselības ministrei pilnīgi pretēji būtu jārūpējas, lai pēc iespējas visi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, jo nevienā Eiropas Savienības valstī nav tik zema minimālā alga kā Latvijā, nekur nav tik dārgas cenas medikamentiem kā šobrīd Latvijā, nekur nav tik negatīva tautas ataudzes bilance un prognoze kā Latvijā. Vai tas ir sava veida genocīds, vai vienkārši Rīgas slimnīcu ārsti neredz parastos cilvēkos savu ienākuma avotu un uzskata, ka tie ar savām ielaistajām kaitēm tikai bojā slimnīcu rādītājus.
VM netiek gala ar savā īpašumā esošām slimnīcām, savu reputāciju ir iedragājusi tik tālu, ka jau kurais konkurss beidzies bez rezultāta, arī uz vislielāko slimnīcu valstī - Austrumu slimnīcu, kur ir gana liela alga, bet arī esošās gadiem nerisinātās problēmas ir pāri galvai, un galvenais atbaidošais faktors ir haotiskais, neprofesionālais pašas Veselības ministrijas un A. Čakšas darbs, ministres dīvainais padomnieku pulks.
Visvairāk pārsteidz nekaunība, ar kādu VM pasniedz lietas, par kurām ir vairāk nekā skaidrs, ka tās nav kārtībā un nedarbojas. Kaut vai E-veselība, kur VARAM atrada vairāk nekā 50 iebildes un līdz galam nevarēja pārliecināties, kā sistēma strādā, arī FM nemitīgi pauž bažas tieši par šo projektu. Tikmēr A. Čakša pārmet ģimenes ārstiem - kā var zināt, ka sistēma nestrādā, ja nav noslēgti līgumi.
Tad ir jautājums - kur un kad tiks uzsākts sistēmas pilotprojekts, kur visi iesaistītie droši varēs pārliecināties, ka sistēma strādā un bez bažām slēgt līgumus, jo šobrīd noslēgtos līgumus nav iespējams lauzt, jo tādu iespēju neparedz. Ārsti sistēmu salīdzina ar gadsimta sākuma mobilajiem telefoniem, protams, tie strādā un nodrošināti ar 2G internetu, bet neviens tos lietot negrib.
Aiz skaistām frāzēm un solījumiem slēpjas tukšums. Esošajai valdībai ir ļoti viegli solīt, ka 2020. gadā viss būs, un sarakstīt un pieņemt dokumentus, jo šī valdība tikai izcilas veiksmes gadījumā nostrādās līdz 2018. gada novembrim, jo tad notiks jaunas parlamenta vēlēšanas, jaunā valdība pieņem jaunus lēmumus, un, kā rāda pieredze, iepriekšējie lēmumi nebūs saistoši.
Neviens ES valsts veselības vai labklājības ministrs nav atļāvies tik ciniski draudēt un centies atņemt ievērojamai iedzīvotāju grupai veselības aprūpi Ar šādu attieksmi ne M. Kučinskim, ne A. Čakšai "nedraud" tautas kalpu darbs nākamajā Saeimā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
