Pietiek :: Čakšas skaļi pieteiktās reformas jau tā necaurskatāmo sistēmu padarīs vēl sarežģītāku
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut par reformām medicīna runā nemitīgi un tas bija galvenais uzdevums veselības ministrei Andai Čakšai, nesen publiskotajā Konceptuālajā ziņojumā  „Par veselības aprūpes sistēmas reformu” ir apzināta esošā situācija, bet diemžēl nevar  atrast solīto. Nav pat skaidra, saprotama nākotnes redzējuma ar aprēķiniem īsākam un garākam laika posmam par veselības pakalpojumu sniedzējiem visos līmeņos.

Paralēli tam aktīvākie mediķi, negaidot arodbiedrības vai tiesībsargu aktivitātes, iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par pagarinātā darba laika atzīšanu kā neatbilstošu Satversmei. Vēl nesen Čakša publiski pauda pārsteigumu par šādām mediķu aktivitātēm, sakot, ka pie tā Veselības ministrijā (VM) tiek strādāts. Bet praktizējošie mediķi  (nevis krējumu smeļošā medicīnas elite) vienkārši netic ne Čakšai, ne Mārim Kučinskim, ne arodbiedrībām, kuras sadarbojas ar politiskajām partijām, izsitot politisko, sabiedrisko un finansiālo kapitālu sev, nevis tiem, ko pārstāv.

VM, lai apklusinātu mediķus, cenšas pielietot dažādas metodes, kas robežojas ar likuma pārkāpumiem un reālu šantāžu. Tādas kā - draudi, ka nebūs kur papildus strādāt, tiks likvidētas darba vietas. Bet netiek piedāvāts nekas, lai būtu risinājums un sakārtotu sistēmu, kaut vai ieviešot prakses līdzīgi kā Vācijā, kur medicīnas pakalpojumus sniedz speciālisti pēc pieprasījuma līguma (pat tikai dažas dienas mēnesī), piemēram,operē vai veic manipulācijas, pirms un pēc pacienta aprūpi veicot uz vietas.

Izskatās, ka Čakšai netic arī pacienti, jo šo gadu, kamēr Čakša ir ministre, nekas tiem nav uzlabojies, un personīgie reitingi strauji krīt. Kamēr Čakša ir ministre, nekas būtiski nav uzlabojies, tieši otrādi, kvotas beidzās jau septembrī, gada sākumā noņemto laboratorijas naudu pielika Zaļajam koridoram, kurš darbojas tikai dažām diagnozēm ģimenes ārsta un ambulatorā līmenī. Tā kā laboratorijas darba apjomi nemainās, var secināt, ka pacientu līdzmaksājumi ir tikai pieauguši, nevis samazinājušies. Nav skaidrs, kur palikuši gandrīz 70 miljoni eiro, ko budžeta grozījumos piešķīra valdība un Saeima. Un tagad prasības pēc naudas aug.

Čakšas ziņojumā var redzēt slimnīcu sadalījumu līmeņos, un ļoti liekulīgi skan, ka tiek veiktas pārrunas ar pašvaldībām par slimnīcu statusu, jo jau 2025. gada uzskaitītajā specialistu sadalījumā, nav atrodama neviena 1. un 2. līmeņa slimnīca. Mistisks un vēl vairāk neskaidrību rada nosaukums “stratēģiskais iepirkums”. Ar šādu iepirkumu tiks ierobežota konkurence, jo NVD izvēlēsies pakalpojuma sniedzējus pēc sev vien zināmiem un noteiktiem kritērijiem (ja tādi vispār būs). Izvēlēties varēs tai skaitā privātos, ignorējot Valsts kontroles ieteikumu, ka valsts pakalpojumi ir jāsniedz pamatā publiskam sektoram un tikai pārējais tad privātiem.

Jau šobrīd nav skaidrs, kā tiek rēķināta cena un kā noteiktas izdevumu kvotas, formāli kritēriji tiek saukti, taču nekur nevar atrast to izvērtējumu. Atšķirīgi no Igaunijas, kas nemitīgi monitorē un kontrolē kvalitāti, izmaksu efektivitāti un ik ceturksni ved sarunas ar pakalpojuma sniedzējiem par apjomu, NVD arī šogad, nevienam neko nepaskaidrojot, noslēdza līgumus pēc vēsturiski noteiktā sadalījuma. Kas Čakšai jau šogad traucēja ieviest kaut daļu savu jauninājumu, lai jau šogad pacientiem būtu iespējams saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus vietās, kur vēlas tos saņemt?

Jaunais plāns vairs neparedz, ka ģimenes ārsts ieteiks vai pacients izvēlēsies, kurp doties uz izmeklējumiem un speciālistiem, - to noteiks E sistēma. Kad Čakša vadīja Bērnu slimnīcu, kā risinājumu, lai neveidotos rindas pie speciālistiem (starp citu, turpat aiz sētas jebkurā laikā strādājošie speciālisti SIA OLIVA slimnīcā pieņem par maksu), nevis rosināja efektīvi izmantot esošos resursus un palielināt konsultāciju skaitu, bet tieši pretēji, meklēja ieganstus, lai visi bērni (drīzāk viņu vecāki) nevarētu nokļūt uz konsultācijām Bērnu slimnīcā, bet tikai tie, kas jau bijuši lokālajās poliklīnikās, - pat izstrādāja speciālu nosūtījuma formu un sistēmu kā to ierobežot. Taču pēc ģimenes ārstu protestiem to neieviesa.

Tagad šī sistēma darbosies un attieksies uz pilnīgi visiem, tiks pateikts,  kur un kad pie kā doties. Tas ir klajš pacientu tiesību ierobežojums un mazina jebkādu konkurenci veselības pakalpojumu sniedzēju vidū, kas arī šobrīd nenotiek. Patiesībā konkurence jau arī šobrīd ir reducēta, pat nenotiek, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ir izteikta interese saņemt kaut nedaudz valsts pasūtījumu kā labus, garantētus ienākumus un pacientu plūsmu,kas nosedz pamatizdevumus, un pārējais ir atkarīgs no privāto iestāžu menedžmenta, jo valsts slimnīcām tāda vispār nav.

Tiek noteiktas sadarbības teritorijas, taču ziņojums neatklāj, kā tās notiks, jo katra slimnīca ir juridiska persona, komercsabiedrība, kas vērsta uz peļņu un tiek novērtēta ar zināmu kapitāla vērtību. Ja Čakšas plāns paredz, ka daļa no tām tiks likvidētas un tiks saglabātas kā medicīnas punkti (iespējams, nosaukumā saglabās vārdu slimnīca ), vai VM segs ieguldījumus, ko ir veikušas pašvaldības, un vai kompensēs zaudējumus reģionam, ko nozīmē uzņēmuma darba samazināšana vai pārtraukšana?

Ja reģionos samazināsies medicīnas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā par maksu, tas būtiski samazinās pieejamību. Vai Čakšas piedāvātais ideālais ģimenes ārstu kopprakšu modelis spēs to aizstāt? Tā kā dokumentā nevar atrast detalizētu šādu prakšu izvietojumu un aprēķinus, māc šaubas, vai šis plāns ir reāls. Jau šobrīd Čakšas ministrēšanas laikā nav ieviests divu māsu darbs pie ģimenes ārsta, Valsts kontrole atzīmē, ka VM nav spējusi ieviest virknē MK noteikumu paredzēto. Valsts kontroles ziņojumā tiek norādīts, ka VM ir jāizstrādā cits finansēšanas modelis un kvalitātes kritēriji ģimenes ārstiem, par ko plānā nav ne vārda.

Dīvaini, ka ne VM, ne pakļautības iestādes, kur strādā veselas nodaļas, departamenti, dažādi speciālisti, visus gadus nav spējušas izstrādāt nacionālā līmeņa klīniskās vadlīnijas, kvalitātes kritērijus un standartus, bet tagad plāno izsludināt iepirkumu kā ārpakalpojumu. Čakša plāno mainīt funkciju sadalījumu, taču viss paliek VM pakļautībā, kam nav principiālas nozīmes.

VM galvenais ir  uzdevums nodrošināt pacientus ar drošu, savlaicīgu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpi visos līmeņos un visās ārstniecības iestādēs, kas šādus pakalpojumus  vēlas sniegt. Skaļi pieteiktās reformas nerisina nevienu no šiem uzdevumiem, tieši otrādi, jau tā necaurskatāmo sistēmu padarīs vēl sarežģītāku un atkarīgu no subjektīviem, pat savtīgiem lēmumiem.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi - nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Nezināma autora foto no Twitter.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...