Četri Reformu partijas ministri darba dienu pavada partijas seminārā viesnīcā Salacgrīvā
PIETIEK08.08.2012.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Lai arī Reformu partija (RP) publiski deklarējusi augstus ētikas un godīguma standartus, tas netraucē vairākiem tās ministriem izmantot valsts resursus dzimtās partijas labā. Trešdien no rīta trīs RP ministri – ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, izglītības ministrs Roberts Ķīlis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nevis devās uz saviem darba kabinetiem ministrijās, bet gan mēroja simt kilometru tālo ceļu uz Salacgrīvu, kur viesnīcā il Capitano darba dienu pavadīja RP rīkotā seminārā par partijas programmas izpildi un turpmāk darāmo. Dienas otrajā puse semināram pievienojās arī RP iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Visu ministru pārstāvji Pietiek ceturtdien apstiprināja, ka trešdien ministri darba dienu tiešām pavadījuši Salacgrīvas viesnīcā, kur noticis RP rīkots seminārs. Taču visi kā viens norādīja, ka šajā faktā neko slikto nesaskatot, jo ministri, apmeklējot RP semināru, esot pildījuši savus tiešos darba pienākumus. Tiesa, nevienā no minēto RP ministru vadīto ministriju mājas lapām internetā nav atrodams, ka ministru darba pienākumos ietilptu partijas rīkotu semināru apmeklēšana.
RP semināru Salacgrīvā apmeklējis arī vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, tiesa, viņš atšķirībā no pārējiem RP ministriem pašlaik atrodas atvaļinājumā. Tāpat seminārā piedalījušies RP „kodola” pārstāvji un Saeimas deputāti, kuriem arī pašlaik ir brīvdienas.
Visi četri RP ministri šajā dienā formāli atradās darbā un nebija pieteikuši atvaļinājumu. Turklāt ministri ceļu uz RP semināru Salacgrīvas viesnīcā mēroja ar dienesta automašīnām, kuras vadīja valsts apmaksāti šoferi. Tā kā ministri visu darba dienu atradās Salacgrīvā, arī valsts apmaksātās automašīnas un to šoferi visu dienu pavadīja šajā pilsētā un tikai vakarpusē devas uz Rīgu.
No visu četru RP ministru pārstāvju Pietiek sniegtajām atbildēm izriet, ka ministri, trešdienas darba dienu pavadot Salacgrīvā notikušā partijas seminārā, „vistiešākajā veidā pildījuši savus darba pienākumus.” Šādas atbildes uz Pietiek jautājumu, kāpēc ministri, izmantojot dienesta automašīnas un šoferus, valsts apmaksātu darba dienu pavadījuši Salacgrīvas viesnīcā rīkotā partijas seminārā, Pietiek sniedza gan RP un iekšlietu ministra Kozlovska preses pārstāve Daiga Holma, gan Pavļuta preses pārstāve Daiga Grūbe, gan izglītības ministra Ķīļa komunikāciju padomnieks Reinis Tukišs.
Visi gandrīz kā sarunājuši uz jautājumu, kāpēc ministri darba laikā apmeklējusi partijas semināru, norādīja, ka ministri esot pildījuši tiešos darba pienākumus un ar partijas biedriem un Saeimas deputātiem, kā arī savstarpēji apsprieduši gan ministru sadarbības iespējas, gan valdības deklarācijas izpildi un partijas programmu izpildi, kas vistiešākajā veidā esot saistīts ar ministru darba pienākumiem.
Uz norādi, ka iekšējus partijas seminārus var rīkot arī pēc ministru darba laika vai brīvdienās, visi kā viens turējās pie argumenta, ka tā esot bijusi ļoti nozīmīga tikšanās, kas tiešā veidā saistīta ar valdības darbu, valdības deklarācijas un arī RP kā valdības partijas programmas izpildi. Tas arī bijis iemesls, kāpēc ministri uz Salacgrīvas semināru devušies darba laikā un ar dienesta automašīnām.
Partijas semināru rīkošanas praksi amatpersonu darba laikā, izmantojot valsts piešķirtos resursus, savulaik iedibināja tā sauktā „vecā oligarha”, ekspremjera Andra Šķēles dibinātā Tautas partija.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
